The Lord Has Rescued His People
1 Descendants of Jacob,
I, the Lord, created you
and formed your nation.
Israel, don't be afraid.
I have rescued you.
I have called you by name;
now you belong to me.
2 When you cross deep rivers,
I will be with you,
and you won't drown.
When you walk through fire,
you won't be burned
or scorched by the flames.
3 I am the Lord, your God,
the Holy One of Israel,
the God who saves you.
I gave up Egypt, Ethiopia,
and the region of Seba
in exchange for you.
4 To me, you are very dear,
and I love you.
That's why I gave up nations
and people to rescue you.
5 Don't be afraid! I am with you.
From both east and west
I will bring you together.
6 I will say to the north
and to the south,
“Free my sons and daughters!
Let them return
from distant lands.
7 They are my people—
I created each of them
to bring honor to me.”
The Lord Alone Is God
The Lord said:
8 Bring my people together.
They have eyes and ears,
but they can't see or hear.
9 Tell everyone of every nation
to gather around.
None of them can honestly say,
“We told you so!”
If someone heard them say this,
then tell us about it now.
10 My people, you are my witnesses
and my chosen servant.
I want you to know me,
to trust me, and understand
that I alone am God.
I have always been God;
there can be no others.
11 I alone am the Lord;
only I can rescue you.
12 I promised to save you,
and I kept my promise.
You are my witnesses
that no other god did this.
I, the Lord, have spoken.
13 I am God now and forever.
No one can snatch you from me
or stand in my way.
The Lord Will Prepare the Way
14 I, the Lord, will rescue you!
I am Israel's holy God,
and this is my promise:
For your sake, I will send
an army against Babylon
to drag its people away,
crying as they go.
15 I am the Lord, your holy God,
Israel's Creator and King.
16 I am the one who cut a path
through the mighty ocean.
17 I sent an army to chase you
with chariots and horses;
now they lie dead,
unable to move.
They are like an oil lamp
with the flame snuffed out.
Forget the Past
The Lord said:
18 Forget what happened long ago!
Don't think about the past.
19 I am creating something new.
There it is! Do you see it?
I have put roads in deserts,
streams in thirsty lands.
20 Every wild animal honors me,
even jackals and owls.
I provide water in deserts—
streams in thirsty lands
for my chosen people.
21 I made them my own nation,
so they would praise me.
22 I, the Lord, said to Israel:
You have become weary of me,
but not from worshiping me.
23 You have not honored me
by sacrificing sheep
or other animals.
And I have not burdened you
with demands for sacrifices
or sweet-smelling incense.
24 You have not brought
delicious spices for me
or given me the best part
of your sacrificed animals.
Instead, you burden me down
with your terrible sins.
25 But I wipe away your sins
because of who I am.
And so, I will forget
the wrongs you have done.
26 Meet me in court!
State your case and prove
that you are right.
27 Your earliest ancestor
and all your leaders
rebelled against me.
28 That's why I don't allow
your priests to serve me;
I let Israel be destroyed
and your people disgraced.
1 Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: "Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans! 2 Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs! 3 Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais, esmu tavs glābējs. Es atdodu Ēģipti par tavu atpirkšanas maksu, tāpat arī Etiopiju un Sabu Es dodu par tevi. 4 Tādēļ ka tu esi dārgs un vērtīgs Manās acīs, Es dodu zemes par tavu izpirkšanu un tautas atlīdzībai par tavu dvēseli. 5 Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! No rīta puses Es atvedīšu atpakaļ tavus tautas brāļus un no vakariem sapulcināšu tavus piederīgos. 6 Es sacīšu ziemeļiem: atsvabiniet tos! Un dienvidiem Es teikšu: neaizturiet tos! Atvediet Manus dēlus no tālienes un Manas meitas no zemes galiem, 7 visus, kas nosaukti Manā Vārdā un ko Es esmu radījis Sev par godu, visus, ko Es esmu veidojis un uzturējis!" 8 Lai ierodas un sanāk kopā tauta, kas ir akla, kaut gan tai ir acis, un kas ir kurla, kaut gan tai ir ausis! 9 Visas ciltis un visas tautas ir sapulcējušās. Kas viņu starpā var to pasludināt vai likt uzklausīt agrākos pavēstījumus? Lai viņi atved savus lieciniekus, kas to pastiprina, ka tie to dzird, un lai viņi saka: tas ir taisnība! 10 "Jūs esat Mani liecinieki," tā saka Tas Kungs, "un jūs esat Mani kalpi, ko Es esmu izredzējis, lai jūs to atzīstat un Man ticat, ka Es tas esmu. Priekš Manis neviena cita Dieva nav bijis un pēc Manis neviena cita nebūs, 11 vienīgi Es esmu Tas Kungs, bez Manis nav cita Glābēja. 12 To Es jums pasludināju un arī jums palīdzēju; to Es jums teicu, kad jums sveša dieva vēl nebija. Jūs esat Mani liecinieki, tā saka Tas Kungs, un vienīgi Es esmu Dievs. 13 Arī turpmāk Es palieku tas pats, un nav neviena, kas varētu izglābt no Manas rokas. Kad Es gribu ko darīt, kas to var traucēt?" 14 Tā sacīja Tas Kungs, jūsu Pestītājs, Israēla Svētais: "Jūsu dēļ Es sūtīju uz Bābeli un gribu visus tās iedzīvotājus aizvest kā bēgļus, arī kaldejus ar viņu laivām, ar ko viņi tā lepojas, 15 Es esmu Tas Kungs, jūsu Svētais, Israēla radītājs, jūsu ķēniņš!" 16 Tā saka Tas Kungs, kas paver ceļu pāri jūrai un taku pāri lieliem ūdeņiem, 17 kas izsūta karā ratus un zirgus, karapulkus un karaspēkus, bet tā, ka tie visi tur guļ un necelsies vairs, tie izplēnējuši un izdzisuši kā izlietoti degļi. 18 "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! 19 Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat? Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs. 20 Meža zvēri būs Man pateicīgi, šakāļi un strausi, ka Es ūdeni esmu devis tuksnesī un upes sausās vietās, lai dzirdinātu Savu tautu, Savu izredzēto tautu; 21 šī tauta, ko Es esmu Sev izredzējis, lai pauž Manu slavu! 22 Bet tu, Jēkab, tomēr neesi Mani piesaucis, un tu, Israēl, neesi Manis dēļ pūlējies; 23 tu neatnesi Man savas avis dedzināmam upurim, nedz Mani godāji ar saviem kaujamiem upuriem. Es tevi nenokalpināju ar ēdamiem upuriem un neapgrūtināju ar Man piešķiramām kvēpināmām balvām. 24 Tu nepirki Man par naudu smaržīgas kalmes un nemieloji Mani ar savu kaujamo upuru taukiem. Bet tu Mani gan apkaitināji ar saviem grēkiem un Mani apgrūtināji ar saviem noziegumiem. 25 Es - Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus Manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus. 26 Atgādini Man notikušo, tiesāsimies; saki, kā tu domā taisnoties? 27 Jau tavs pirmais tēvs grēkoja, un tavi aizstāvji ir no Manis atkrituši. 28 Tādēļ Es atņēmu svētnīcas augstajiem vadītājiem Savu svētību, nodevu Jēkabu lāstam un Israēlu kaunam.
