David Sings to the Lord
(Psalm 18.1-50)1 David sang a song to the Lord after the Lord had rescued him from his enemies, especially Saul. These are the words to David's song:
2 Our Lord and our God,
you are my mighty rock,
my fortress, my protector.
3 You are the rock
where I am safe.
You are my shield,
my powerful weapon,
and my place of shelter.
You rescue me and keep me
safe from violence.
4 I praise you, our Lord!
I prayed to you,
and you rescued me
from my enemies.
5 Death, like ocean waves,
surrounded me,
and I was almost swallowed
by its flooding waters.
6 Ropes from the world
of the dead
had coiled around me,
and death had set a trap
in my path.
7 I was in terrible trouble
when I called out to you,
but from your temple
you heard me
and answered my prayer.
8 Earth shook and shivered!
The columns supporting the sky
rocked back and forth.
You were angry
9 and breathed out smoke.
Scorching heat and fiery flames
spewed from your mouth.
10 You opened the heavens
like curtains,
and you came down
with storm clouds
under your feet.
11 You rode on the backs
of flying creatures.
You appeared
with the wind as wings.
12 Darkness was your tent!
Thunderclouds filled the sky,
hiding you from sight.
13 Fiery coals lit up the sky
in front of you.
14 Lord Most High, your voice
thundered from the heavens.
15 You scattered your enemies
with arrows of lightning.
16 You roared at the sea,
and its deepest channels
could be seen.
You snorted,
and the earth shook
to its foundations.
17 You reached down from heaven,
and you lifted me
from deep in the ocean.
18 You rescued me from enemies
who were hateful
and too powerful for me.
19 On the day disaster struck,
they came and attacked,
but you defended me.
20 When I was fenced in,
you freed and rescued me
because you love me.
21 You are good to me, Lord,
because I do right,
and you reward me
because I am innocent.
22 I do what you want
and never turn to do evil.
23 I keep your laws in mind
and never turn away
from your teachings.
24 I obey you completely
and guard against sin.
25 You have been good to me
because I do right;
you have rewarded me
for being innocent
by your standards.
26 You are always loyal
to your loyal people,
and you are faithful
to the faithful.
27 With all who are sincere
you are sincere,
but you treat the unfaithful
as their deeds deserve.
28 You rescue the humble,
but you look for ways
to put down the proud.
29 Our Lord and God,
you are my lamp.
You turn darkness to light.
30 You help me defeat armies
and capture cities.
31 Your way is perfect, Lord,
and your word is correct.
You are a shield for those
who run to you for help.
32 You alone are God!
Only you are a mighty rock.
33 You are my strong fortress,
and you set me free.
34 You make my feet run as fast
as those of a deer,
and you help me stand
on the mountains.
35 You teach my hands to fight
and my arms to use
a bow of bronze.
36 You alone are my shield,
and by coming to help me,
you have made me famous.
37 You clear the way for me,
and now I won't stumble.
38 I kept chasing my enemies
until I caught them
and destroyed them.
39 I destroyed them!
I stuck my sword
through my enemies,
and they were crushed
under my feet.
40 You helped me win victories
and forced my attackers
to fall victim to me.
41 You made my enemies run,
and I killed them.
42 They cried out for help,
but no one saved them;
they called out to you,
but there was no answer.
43 I ground them to dust,
and I squashed them
like mud in the streets.
44 You rescued me
from my stubborn people
and made me the leader
of foreign nations,
who are now my slaves.
45 They obey and come crawling.
46 They have lost all courage
and from their fortresses
they come trembling.
47 You are the living Lord!
I will praise you!
You are a mighty rock.
I will honor you
for keeping me safe.
48 You took revenge for me,
and you put nations
in my power.
49 You protected me
from violent enemies,
and you made me much greater
than all of them.
50 I will praise you, Lord,
and I will honor you
among the nations.
51 You give glorious victories
to your chosen king.
Your faithful love for David
and for his descendants
will never end.
1 Un Dāvids griezās ar šīs dziesmas vārdiem pie Tā Kunga tanī dienā, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas. Un viņš sacīja: 2 "Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs. 3 Mans Dievs ir mana klints, tajā es glābšos, mans lielais vairogs un manas pestīšanas rags, mans augstais sargs, mans patvērums, mans pestītājs, kas Tu mani atpestī no varmācībām. 4 Es piesaukšu To Kungu, Viņš ir slavināms, tā es tikšu izglābts no saviem ienaidniekiem. 5 Jo nāves bangas bija mani apņēmušas, Beliāla upes mani biedēja, 6 elles saites mani apvija, nāves cilpas mani žņaudza. 7 Savās bailēs es kliedzu pēc Tā Kunga un piesaucu savu Dievu pēc palīdzības; tad Viņš sadzirdēja manu balsi Savā namā, un mans izbaiļu sauciens nonāca Viņa ausīs. 8 Zeme līgojās un trīcēja, debesu pamati tika sakustināti un grīļojās, kad Viņš bija dusmās iededzies. 9 Dūmi izplūda no Viņa nāsīm un rijēja uguns no Viņa mutes, liesmaini zibeņi dzirkstīja no Viņa. 10 Viņš nolaida debesis un pats nokāpa zemē, un tumši padebeši bija zem Viņa kājām; 11 un Viņš brauca uz ķeruba un lidoja un traucās lejup ar vētras spārniem; 12 un tumsu Viņš lika Sev visapkārt par apsegu, tumši, biezi sablīvēti lietus mākoņi bija virs Viņa; 13 no spožuma, kas iet Viņam pa priekšu, šķēlās liesmaini zibeņi. 14 Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visuaugstākais lika nodārdēt Savai balsij. 15 Un Viņš izmeta Savas bultas un izklīdināja Savus ienaidniekus, Viņš meta zibeņus un tos izbiedēja. 16 Jūras pirmgultne kļuva redzama, pasaules pamati tika atsegti Tā Kunga bardzības dēļ ar Viņa nāšu dvašu. 17 No debesu augstumiem Viņš izstiepa roku; un Viņš mani satvēra un izvilka no lieliem ūdeņiem, 18 Viņš mani izrāva no spēcīgiem ienaidniekiem un no maniem nīdētājiem, kaut tie bija varenāki nekā es. 19 Tie nebaltā dienā bija sacēlušies pret mani, bet Tas Kungs bija mans atbalsts; 20 Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņam bija labs prāts pret mani. 21 Tā Tas Kungs dara man labu pēc manas taisnības, Viņš man atdara pēc manu roku šķīstības, 22 jo es esmu pasargājis Tā Kunga ceļus svētus un neesmu atkritis neuzticībā no sava Dieva. 23 Visas Viņa tiesas ir manu acu priekšā, un no Viņa baušļiem es nekad neesmu atkāpies. 24 Es paliku bezvainīgs Viņa priekšā un izsargājos no pārkāpuma. 25 Un Tas Kungs man atdarīja pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības Viņa acīs. 26 Labajam Tu parādi Sevi kā labu, un kopā ar taisnīgiem Tu rādies taisns. 27 Ar šķīstiem Tu parādies šķīsts, bet tiem, kas aplam dzīvo, arī Tu sagādā vilšanos. 28 Tu izglāb apspiestos ļaudis, bet Tavas acis ir pret lepnajiem, lai tos pazemotu. 29 Tu, ak, Kungs, esi mans spīdeklis, un Tu, mans Dievs, apgaismo manu tumsu. 30 Ar Tavu palīdzību es pārvaru iebrukušos pulkus, ar sava Dieva atbalstu es varu lēkt pāri mūriem. 31 Patiešām, Dieva ceļš ir pilnīgs, Tā Kunga vārdi ir pārbaudīti un patiesi, Viņš ir par vairogu visiem, kas meklē patvērumu pie Viņa. 32 Un kurš tad tiešām ir Dievs, ja ne Tas Kungs, un kas ir klints, ja ne mūsu pašu Dievs? 33 Šis ir tas Dievs, kas mani apjož ar spēku, un Viņš dara līdzenus manus ceļus. 34 Viņš man ir devis kājas kā briedim, un Viņš mani nostatījis drošībā uz Saviem augstumiem; 35 Viņš mācīja manas rokas karot, lai tās spētu savilkt vara stopu. 36 Tu man piešķīri Savu sargātāju vairogu, un Tava žēlastība darīja mani lielu. 37 Maniem soļiem Tu esi devis platu ceļu zem manis, un mani krumšļi nav ļodzījušies. 38 Es vajāju savus ienaidniekus, tos iznīcinādams, un es negriezos atpakaļ, iekāms viņus nebiju pilnīgi iznīcinājis. 39 Es viņus pilnīgi iznīcināju un sadragāju, ka viņi vairs necēlās, bet sabruka zem manām kājām. 40 Tu mani apjozi ar spēku karam, Tu nospiedi ceļos tos, kas bija pret mani sacēlušies. 41 Tu liki maniem ienaidniekiem bēgt, un savus nīdējus es iznīcināju. 42 Viņi raudzījās visapkārt pēc palīdzības, bet nebija glābēja, viņi raidīja savus saucienus pie Tā Kunga, bet Viņš tos neuzklausīja. 43 Tad es viņus sadrumstaloju kā zemes putekļus, es viņus saberzu pīšļos kā ielas dubļus, un es tos izkaisīju. 44 Tu mani izglābi no manas tautas ķildām, Tu mani iecēli par pavēlnieku citām tautām; tautas, ko es nepazinu, man kalpo. 45 Sveštautiešu dēli man parāda goddevību; ar dzirdīgām ausīm tie uztver manus vārdus un paklausa man. 46 Sveštautiešu dēli ir zaudējuši drosmi, un drebēdami tie iziet no savām nocietinātām pilīm. 47 Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums! Un augsti teikts lai ir mans Dievs, manas glābšanas klints, 48 tas Dievs, kas man ir devis spēju atriebt, kas ir nolicis tautas man pie kājām, 49 kas mani darījis brīvu no manu ienaidnieku varas un kas mani paaugstinājis pār tiem, kuri sacēlās pret mani. Tu esi mani izglābis no varmācīgiem ļaudīm! 50 Tāpēc es Tevi, Kungs, pateicīgs slavēšu tautu vidū, un Tavam Vārdam es došu godu, dziedādams slavas dziesmas, 51 Tev, kas Tu esi lielu uzvaru piešķīris Savam ķēniņam un kas Tu esi žēlastību parādījis Savam svaidītajam, Dāvidam, un viņa pēcnācējiem mūžīgi!"
