The People Destroy the Local Shrines
(2 Kings 18.4)1 After the Festival, the people went to every town in Judah and smashed the stone images of foreign gods and cut down the sacred poles for worshiping the goddess Asherah. They destroyed all the local shrines and foreign altars in Judah, as well as those in the territories of Benjamin, Ephraim, and West Manasseh. Then everyone went home.
Offerings for the Priests and Levites
2 Hezekiah divided the priests and Levites into groups, according to their duties. Then he assigned them the responsibilities of offering sacrifices to please the Lord and sacrifices to ask his blessing. He also appointed people to serve at the temple and to sing praises at the temple gates. 3 Hezekiah provided animals from his own herds and flocks to use for the morning and evening sacrifices, as well as for the sacrifices during the Sabbath celebrations, the New Moon Festivals, and the other religious feasts required by the Law of the Lord.
4 He told the people of Jerusalem to bring the offerings that were to be given to the priests and Levites, so that they would have time to serve the Lord with their work. 5 As soon as the people heard what the king wanted, they brought a tenth of everything they owned, including their best grain, wine, olive oil, honey, and other crops. 6 The people from the other towns of Judah brought a tenth of their herds and flocks, as well as a tenth of anything they had dedicated to the Lord. 7 The people started bringing their offerings to Jerusalem in the third month, and the last ones arrived four months later. 8 When Hezekiah and his officials saw these offerings, they thanked the Lord and the people.
9 Hezekiah asked the priests and Levites about the large amount of offerings. 10 The high priest at the time was Azariah, a descendant of Zadok, and he replied, “Ever since the people have been bringing us their offerings, we have had more than enough food and supplies. The Lord has certainly blessed his people. Look at how much is left over!”
11 So the king gave orders for storerooms to be built in the temple, and when they were completed, 12-13 all the extra offerings were taken there. Hezekiah and Azariah then appointed Conaniah the Levite to be in charge of these storerooms. His brother Shimei was his assistant, and the following Levites worked with them: Jehiel, Azaziah, Nahath, Asahel, Jerimoth, Jozabad, Eliel, Ismachiah, Mahath, and Benaiah. 14 Kore son of Imnah was assigned to guard the East Gate, and he was put in charge of receiving the offerings voluntarily given to God and of dividing them among the priests and Levites. 15-16 He had six assistants who were responsible for seeing that all the priests in the other towns of Judah also got their share of these offerings. They were Eden, Miniamin, Jeshua, Shemaiah, Amariah, and Shecaniah.
Every priest and every Levite over 30 years old who worked daily in the temple received part of these offerings, according to their duties. 17 The priests were listed in the official records by clans, and the Levites 20 years old and older were listed by their duties. 18 The official records also included their wives and children, because they had also been faithful in keeping themselves clean and acceptable to serve the Lord.
19 Hezekiah also appointed other men to take food and supplies to the priests and Levites whose homes were in the pastureland around the towns of Judah. But the priests had to be descendants of Aaron, and the Levites had to be listed in the official records.
20-21 Everything Hezekiah did while he was king of Judah, including what he did for the temple in Jerusalem, was right and good. He was a successful king, because he obeyed the Lord God with all his heart.
1 Kad tas viss bija pabeigts, tad viss Israēls, kas bija ieradies, devās Jūdas pilsētās un nolauza elku stabus, un nocirta elku kokus, un izpostīja augstieņu svētnīcas un altārus pa visu Jūdu un Benjamīnu, kā arī Efraimu un Manasi, kamēr tādu vairs nebija. Un tad visi Israēla bērni atgriezās atpakaļ, ikviens savā īpašumā, savās pilsētās. 2 Un Hiskija noteica priesteru iedalījumu un levītu iedalījumu, ikvienam pēc savas kalpošanas, kā priesteriem, tā levītiem, pie dedzināmiem upuriem un pie pateicības upuriem, lai viņi kalpotu, teiktu un slavētu Tā Kunga nometnes vārtos. 3 Un viņš noteica arī ķēniņa daļu pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem gan sabatā, gan jauno mēnešu, gan svētku reizēs - kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā. 4 Un viņš sacīja tautai, tiem, kas dzīvoja Jeruzālemē, dot noteiktu daļu priesteriem un levītiem, ka lai viņi stingri turētos pie Tā Kunga bauslības. 5 Kad šī pavēle kļuva zināma, tad Israēla bērni sanesa bagātīgi gan pirmos augļus no labības un no jaunā vīna, gan no eļļas un medus, un no visiem tīruma augļiem - no visa viņi atnesa desmito tiesu lielā vairumā. 6 Un arī tie Israēla un Jūdas bērni, kas dzīvoja Jūdas pilsētās, piegādāja desmito tiesu no liellopiem un no sīklopiem, arī desmito tiesu no tā, ko viņi bija atzinuši par svētu un veltījuši Tam Kungam, savam Dievam, viņi atnesa un sakrāva kaudžu kaudzēm. 7 Trešajā mēnesī viņi iesāka kaudzes kraut un septītajā mēnesī viņi pabeidza. 8 Kad nu Hiskija un vadoņi atnāca un tās kaudzes ieraudzīja, tad viņi teica To Kungu un Viņa tautu Israēlu. 9 Un Hiskija apjautājās pie priesteriem un levītiem par tām kaudzēm. 10 Un augstais priesteris Azarja, no Cadoka nama, atbildēja viņam, sacīdams: "Kopš tie ir sākuši nest šo cilājamo upuri Tā Kunga namā, mēs esam ēduši un paēduši, un daudz vēl ir palicis pāri, jo Tas Kungs ir Savu tautu tā svētījis, ka šis lielais krājums patiesībā ir pārpalikums." 11 Tad Hiskija pavēlēja iekārtot pie Tā Kunga nama pieliekamās telpas, un viņi tās iekārtoja. 12 Un viņi tur rūpīgi novietoja gan cilājamo upuri, gan desmito tiesu, gan svētības dāvanas. Un levīts Hananja kļuva tām par pārzini, un viņa brālis Šimejs bija otrs pārzinis. 13 Bet Jehiēls, Azazja, Nahats, Asahēls, Jerimots, Jozabāds, Ēliēls, Jišmahja, Mahats un Benaja bija Hananjam un viņa brālim Šimejam padoti uzraugi pēc paša ķēniņa Hiskijas un Dieva nama pārrauga Azarjas rīkojuma. 14 Un levīts Korus, Jimnas dēls, vārtu sargs pie Austrumu vārtiem, bija iecelts par pārraugu tām dāvanām, ko Dievam deva no laba prāta, lai tiktu nodoti Tam Kungam noliktie cilājamie upuri un vissvētākās svētības dāvanas. 15 Un viņa rīcībā bija Ēdens, Minjamīns, Ješua, Šemaja, Amarja un Šehanja priesteru pilsētās; tiem bija jānodod saviem amata brāļiem pēc viņu iedalījuma viņu tiesa, kā lieliem, tā maziem. 16 Un arī ciltsrakstos ierakstītiem, vīriešu kārtas, kas triju gadu veci un vecāki, visiem tiem, kas nāca Tā Kunga namā ik dienas kalpošanā, pēc saviem amatiem, pēc saviem iedalījumiem. 17 Un priesteriem, kas ierakstīti pēc viņu tēvu namiem, un levītiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, pēc viņu amatiem un iedalījumiem. 18 Un tiem, kas ierakstīti līdz ar viņu mazajiem bērniem, viņu sievām, viņu dēliem un viņu meitām visā draudzē, jo viņi uzticībā bija svētījušies svētai kalpošanai. 19 Arī Ārona pēcnācējiem, priesteriem, lauku apkaimēs visu viņu pilsētu apgabalos bija iecelti vīri, nosaukti pēc vārdiem, kuriem pienācās kārtot daļu piešķiršanu visiem priesteriem, kas vīriešu kārtas, un visiem levītiem, kas bija ierakstīti sarakstos. 20 Un šādi Hiskija rīkojās visā Jūdā, un viņš darīja to, kas bija labs, taisnīgs un patiesīgs Tā Kunga, viņa Dieva, priekšā. 21 Un katru darbu, ko vien viņš pasāka, kalpodams Dieva namā un turēdamies pie bauslības un pavēlēm, lai meklētu savu Dievu, to viņš pildīja ar visu savu sirdi, un viņam veicās labi.
