The Ten Commandments
(Exodus 20.1-17)1 Moses called together the people of Israel and said:
Today I am telling you the laws and teachings that you must follow, so listen carefully. 2 The Lord our God made an agreement with our nation at Mount Sinai. 3 That agreement wasn't only with our ancestors but with us, who are here today. 4 The Lord himself spoke to you out of the fire, 5 but you were afraid of the fire and refused to go up the mountain. So I spoke with the Lord for you, then I told you that he had said:
6 I am the Lord your God, the one who brought you out of Egypt where you were slaves.
7 Do not worship any god except me.
8 Do not make idols that look like anything in the sky or on earth or in the ocean under the earth. 9 Don't bow down and worship idols. I am the Lord your God, and I demand all your love. If you reject me and worship idols, I will punish your families for three or four generations. 10 But if you love me and obey my laws, I will be kind to your families for thousands of generations.
11 Do not misuse my name. I am the Lord your God, and I will punish anyone who misuses my name.
12 Show respect for the Sabbath Day—it belongs to me. 13 You have six days when you can do your work, 14 but the seventh day of the week belongs to me, your God. No one is to work on that day—not you, your children, your oxen or donkeys or any other animal, not even those foreigners who live in your towns. And don't make your slaves do any work. 15 This special day of rest will remind you that I reached out my mighty arm and rescued you from slavery in Egypt.
16 Respect your father and mother, and you will live a long and successful life in the land I am giving you.
17 Do not murder.
18 Be faithful in marriage.
19 Do not steal.
20 Do not tell lies about others.
21 Do not desire to possess anything that belongs to another person—not a house, a wife, a husband, a slave, an ox, a donkey, or anything else.
22 When we were gathered at the mountain, the Lord spoke to us in a loud voice from the dark fiery cloud. The Lord gave us these commands, and only these. Then he wrote them on two flat stones and gave them to me.
The People Were Afraid
(Exodus 20.18-21)Moses said to Israel:
23 When fire blazed from the mountain, and you heard the voice coming from the darkness, your tribal leaders came to me 24 and said:
Today the Lord our God has shown us how powerful and glorious he is. He spoke to us from the fire, and we learned that people can live, even though God speaks to them. 25 But we don't want to take a chance on being killed by that terrible fire, and if we keep on hearing the Lord's voice, we will die. 26 Has anyone else ever heard the only true God speaking from fire, as we have? And even if they have, would they live to tell about it? 27 Moses, go up close and listen to the Lord. Then come back and tell us, and we will do everything he says.
28 The Lord heard you and said:
Moses, I heard what the people said to you, and I approve. 29 I wish they would always worship me with fear and trembling and be this willing to obey me! Then they and their children would always enjoy a successful life.
30 Now, tell them to return to their tents, 31 but you come back here to me. After I tell you my laws and teachings, you will repeat them to the people, so they can obey these laws in the land I am giving them.
Moses said:
32 Israel, you must carefully obey the Lord's commands. 33 Follow them, because they make a path that will lead to a long successful life in the land the Lord your God is giving you.
1 Un Mozus sasauca visu Israēlu un tiem sacīja: "Klausies, Israēl, tos likumus un tiesas, ko es jums šodien esmu runājis, ka jūs tos mācāties un turat, lai tos darītu. 2 Tas Kungs, mūsu Dievs, ir ar mums noslēdzis derību Horeba kalnā. 3 Ne ar mūsu tēviem Tas Kungs ir šo derību noslēdzis, bet gan ar mums, kas visi esam šodien šeit dzīvi. 4 Vaigu vaigā Tas Kungs ir ar jums runājis tanī kalnā no uguns. 5 Es tai brīdī stāvēju starp To Kungu un starp jums, lai jums darītu zināmu Tā Kunga vārdu, jo jūs izbijāties no uguns un nekāpāt kalnā. Un Viņš sacīja: 6 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama. 7 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. 8 Tev nebūs sev darināt nekādu elku tēlu nedz no tā, kas ir augšā debesīs, nedz no tā, kas ir apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ir ūdenī zem zemes. 9 Tev nebūs mesties zemē to priekšā un nebūs tiem kalpot, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus līdz trešajam un ceturtajam augumam to bērniem, kas Mani ienīst, 10 bet Es parādu žēlastību tūkstošiem, kas Mani mīl un Manus baušļus tur. 11 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu velti valkāt, jo Tas Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa Vārdu velti valkā. 12 Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis. 13 Sešas dienas tev būs strādāt un visus darbus darīt. 14 Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats. 15 Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un izstieptu elkoni, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis svētīt sabata dienu. 16 Tev būs savu tēvu un savu māti godāt, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis, lai tu ilgi dzīvo un lai tev labi klājas tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. 17 Tev nebūs nokaut. 18 Tev nebūs laulību pārkāpt. 19 Tev nebūs zagt. 20 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku. 21 Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, un tev nebūs iekārot sava tuvāka namu, nedz viņa tīrumu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz kaut ko, kas pieder tavam tuvākam. 22 Šos vārdus runāja Tas Kungs uz visu draudzi kalnā cauri ugunij, mākonim un miglai ar stipru balsi un nekā nepielika klāt; tad Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm un tās iedeva man. 23 Kad jūs dzirdējāt no tumsas Viņa balsi, bet kalns dega vienās ugunīs, tad jūs nācāt pie manis - visi jūsu cilšu galvenie un jūsu vecaji - 24 un sacījāt: redzi, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir licis mums redzēt Savu godību un Savu varenību, un mēs esam no uguns Viņa balsi dzirdējuši: šodien mēs esam redzējuši, ka Dievs ar cilvēkiem ir runājis un ka tie tomēr paliek dzīvi. 25 Bet kāpēc mums tieši tagad būtu jāmirst? Šī lielā uguns mūs aprīs; ja mēs Tā Kunga, sava Dieva, balsi vēl turpmāk dzirdētu, tad mums ir jāmirst. 26 Jo kur ir kāds no cilvēka miesām dzimis, kas dzīvā Dieva balsi ir dzirdējis no uguns tā runājam kā mēs un būtu palicis dzīvs? 27 Bet tu ej tuvāk un uzklausi visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacīs, un tad stāsti mums visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacījis, tad mēs klausīsim un to darīsim. 28 Kad Tas Kungs dzirdēja šos jūsu vārdus, ko jūs man teicāt, tad Tas Kungs man sacīja: Es esmu dzirdējis tautu runājam, kad tā tev skaļā balsī teica šos vārdus; viss ir labi un pareizi, ko viņi runājuši. 29 Kaut jel notiktu, ka tiem vienmēr būtu tāds sirdsprāts - Mani bīties un visus Manus baušļus mūžam turēt, lai viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi. 30 Ej, saki viņiem: griezieties atpakaļ savās teltīs. 31 Bet tu stāvi šeit pie Manis, lai Es tev runātu visus tos baušļus, likumus un tiesas, ko tu viņiem mācīsi, lai viņi visu to darītu tai zemē, ko Es viņiem dodu iemantot. 32 Uzmanieties, lai jūs rīkotos tā, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir pavēlējis, un neatkāpieties nedz pa labi, nedz pa kreisi. 33 Bet pa ikkatru ceļu, ko vien Tas Kungs, jūsu Dievs, jums pavēl, jums ir jāiet, lai jūs dzīvotu un jums labi klātos un lai jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko jūs iemantosit.
