Jerusalem Will Be Safe
1 You defeated my people.
Now you're in for trouble!
You've never been destroyed,
but you will be destroyed;
you've never been betrayed,
but you will be betrayed.
When you have finished
destroying and betraying,
you will be destroyed
and betrayed in return.
2 Please, Lord, be kind to us!
We depend on you.
Make us strong each morning,
and come to save us
when we are in trouble.
3 Nations scatter when you roar
and show your greatness.
4 We attack our enemies
like swarms of locusts;
we take everything
that belongs to them.
5 You, Lord, are above all others,
and you live in the heavens.
You have brought justice
and fairness to Jerusalem;
6 you are the foundation
on which we stand today.
You always save us and give
true wisdom and knowledge.
Nothing means more to us
than obeying you.
The Lord Will Do Something
7 Listen! Our bravest soldiers
are running through the streets,
screaming for help.
Our messengers hoped for peace,
but came home crying.
8 No one travels anymore;
every road is empty.
Treaties are broken,
and no respect is shown
to any who keep promises.
9 Fields are dry and barren;
Mount Lebanon wilts
with shame.
Sharon Valley is a desert;
the forests of Bashan and Carmel
have lost their leaves.
10 But the Lord says,
“Now I will do something
and be greatly praised.
11 Your deeds are straw
that will be set on fire
by your very own breath.
12 You will be burned to ashes
like thorns in a fire.
13 Everyone, both far and near,
come look at what I have done.
See my mighty power!”
Punishment and Rewards
14 Those terrible sinners
on Mount Zion tremble
as they ask in fear,
“How can we possibly live
where a raging fire
never stops burning?”
15 But there will be rewards
for those who live right
and tell the truth,
for those who refuse
to take money by force
or accept bribes,
for all who hate murder
and violent crimes.
16 They will live in a fortress
high on a rocky cliff,
where they will have food
and plenty of water.
The Lord Is Our King
17 With your own eyes
you will see the glorious King;
you will see his kingdom
reaching far and wide.
18 Then you will ask yourself,
“Where are those officials
who terrified us and forced us
to pay such heavy taxes?”
19 You will never again have to see
the proud people who spoke
a strange and foreign language
you could not understand.
20 Look to Mount Zion
where we celebrate
our religious festivals.
You will see Jerusalem,
secure as a tent with pegs
that cannot be pulled up
and fastened with ropes
that can never be broken.
21 Our wonderful Lord
will be with us!
There will be deep rivers
and wide streams
safe from enemy ships.
The Lord Is Our Judge
22 The Lord is our judge
and our ruler;
the Lord is our king
and will keep us safe.
23 But your nation is a ship
with its rigging loose,
its mast shaky,
and its sail not spread.
Someday even you that are lame
will take everything you want
from your enemies.
24 The Lord will forgive your sins,
and none of you will say,
“I feel sick.”
1 Bēdas tev, postītāj, kas pats neesi postīts! Un bēdas tev, laupītāj, kas pats neesi aplaupīts! Kad tu būsi pabeidzis savu postīšanas darbu, tad izpostīs tevi pašu; kad tu būsi ar saviem laupīšanas darbiem galā, tad aplaupīs tevi pašu! 2 Kungs, esi mums žēlīgs, mēs paļaujamies uz Tevi! Esi Tu mūsu elkonis ik rītus un mūsu palīgs bēdu laikā! 3 Tautas bēg no Tavu soļu trokšņa, tās izklīst, kad Tu celies. 4 Tad jūsu laupījums un jūs paši tiksit pilnīgi pievākti, kā pievāc savu laupījumu siseņu mākonis un kā sienāži skraida, kad viņus izbiedē; tā ļaudis skraidīs, cenzdamies pievākt jo vairāk laupījuma. 5 Dižens ir Tas Kungs, jo Viņš mājo augstībā. Viņš piepildīs Ciānu ar tiesu un taisnību. 6 Un Viņš būs tavas dzīves pamats, pestīšanas bagātība, gudrības un atziņas avots; bijība Tā Kunga priekšā būs Ciānai dārga manta. 7 Lūk, viņu varoņi brēc uz ielas, miera sūtņi gauži raud! 8 Tukši ir ceļi, nav neviena ceļa gājēja; viņi lauzuši derību, postījuši pilsētas un nicinājuši cilvēkus. 9 Zeme sēro un nīkst, Libanons stāv nokaunējies un kalst nost; Saronas ieleja ir kā tuksnesis, Basans un Karmels birdina savas lapas. 10 "Tagad Es piecelšos," saka Tas Kungs, "Es izsliešos visā augumā, piecēlies stāvus! 11 Jūs staigājat grūti ar zāli un sienu, bet dzemdēsit salmus; jūsu dusmu šņākoņa ir uguns, kas aprīs jūs pašus. 12 Tautas sadedzinās par kaļķiem vai kā nocirstus ērkšķus, kas ugunī izplēn. 13 Klausaities, jūs tālie, ko Es esmu darījis, un atzīstiet Manu varu, jūs tuvie!" 14 Tad bailes pārņem grēciniekus Ciānā un izbailēs dreb atkritēji: kas no mums var dzīvot postīgā ugunī, kas no mums var pastāvēt mūžīgās liesmās? 15 Kas taisnībā staigā un patiesību runā, kas noraida izspiestu mantu, kura rokas nepieņem dāvanas, kas aizbāž savas ausis, lai nedzirdētu runas par asinsdarbiem, kas aizdara savas acis, lai tās neraudzītos uz ļaunu, 16 tas dzīvos augstumos, kalnu pilis būs tam par patvērumu, tam būs sava maize, ūdens tam netrūks. 17 Tavas acis skatīs ķēniņu viņa glītumā un plašo zemi tālumā. 18 Tava sirds atcerēsies agrākos briesmu laikus un sacīs: kur ir naudas skaitītājs, kur ir svērējs un kur torņu saskaitītājs? 19 Neķītro tautu tu vairs neredzēsi, tautu ar tumšo nesaprotamo valodu; tie runādami stostās, ka neko nevar saprast. 20 Uzlūko Ciānu, mūsu svētku sanāksmju pilsētu, tad tavas acis redzēs Jeruzālemi kā drošu mitekli, kā telti, kam nav jāpārvietojas, kuras pamati nesatricināmi, kuras vadži neizraujami un kuras saites nesaraujamas. 21 Jo Tas Kungs pats Savā godībā būs pie mums plato straumju un upju vietā; airu laivas tur nebrauks, un liellaivas viļņos nepeldēs. 22 Jo Tas Kungs ir mūsu soģis, Tas Kungs ir mūsu likumu devējs, Tas Kungs ir mūsu ķēniņš, Viņš mūs izglābs. 23 Tavas virves tik ļengani nokarājas, ka nevar pienācīgi saturēt ne masta koku, nedz izplest buras. Bet tad bagātīgi izdalīs laupījumu, pat tizlie iegūs lielu daudzumu salaupītā. 24 Un neviens iedzīvotājs nesacīs: es ciešu. - Tautai, kas tur dzīvo, ir grēki piedoti.
