Passover Is Celebrated
(2 Kings 23.21-23)1 Josiah commanded that Passover be celebrated in Jerusalem to honor the Lord. So, on the fourteenth day of the first month, the lambs were killed for the Passover celebration.
2 On that day, Josiah made sure the priests knew what duties they were to do in the temple. 3 He called together the Levites who served the Lord and who taught the people his laws, and he said:
No longer will you have to carry the sacred chest from place to place. It will stay in the temple built by King Solomon son of David, where you will serve the Lord and his people Israel. 4 Get ready to do the work that David and Solomon assigned to you, according to your clans. 5 Divide yourselves into groups, then arrange yourselves throughout the temple so that each family of worshipers will be able to get help from one of you. 6 When the people bring you their Passover lamb, you must kill it and prepare it to be sacrificed to the Lord. Make sure the people celebrate according to the instructions that the Lord gave Moses, and don't do anything to make yourselves unclean and unacceptable.
7 Josiah donated 30,000 sheep and goats, and 3,000 bulls from his own flocks and herds for the people to offer as sacrifices. 8 Josiah's officials also voluntarily gave some of their animals to the people, the priests, and the Levites as sacrifices. Hilkiah, Zechariah, and Jehiel, who were the officials in charge of the temple, gave the priests 2,600 sheep and lambs and 300 bulls to sacrifice during the Passover celebration. 9 Conaniah, his two brothers Shemaiah and Nethanel, as well as Hashabiah, Jeiel, and Jozabad were leaders of the Levites, and they gave the other Levites 5,000 sheep and goats, and 500 bulls to offer as sacrifices.
10 When everything was ready to celebrate Passover, the priests and the Levites stood where Josiah had told them. 11 Then the Levites killed and skinned the Passover lambs, and they handed some of the blood to the priests, who splattered it on the altar. 12 The Levites set aside the parts of the animal that the worshipers needed for their sacrifices to please the Lord, just as the Law of Moses required. They also did the same thing with the bulls. 13 They sacrificed the Passover animals on the altar and boiled the meat for the other offerings in pots, kettles, and pans. Then they quickly handed the meat to the people so they could eat it.
14 All day long, the priests were busy offering sacrifices and burning the animals' fat on the altar. And when everyone had finished, the Levites prepared Passover animals for themselves and for the priests.
15 During the celebration some of the Levites prepared Passover animals for the musicians and the guards, so that the Levite musicians would not have to leave their places, which had been assigned to them according to the instructions of David, Asaph, Heman, and Jeduthun the king's prophet. Even the guards at the temple gates did not have to leave their posts.
16 So on that day, Passover was celebrated to honor the Lord, and sacrifices were offered on the altar to him, just as Josiah had commanded. 17 The worshipers then celebrated the Festival of Thin Bread for the next seven days.
18 People from Jerusalem and from towns all over Judah and Israel were there. Passover had not been observed like this since the days of Samuel the prophet. In fact, this was the greatest Passover celebration in Israel's history! 19 All these things happened in the eighteenth year of Josiah's rule in Judah.
Josiah Dies in Battle
(2 Kings 23.28-30)20 Some time later, King Neco of Egypt led his army to the city of Carchemish on the Euphrates River. And Josiah led his troops north to meet the Egyptians in battle.
21 Neco sent the following message to Josiah:
I'm not attacking you, king of Judah! We're not even at war. But God has told me to quickly attack my enemy. God is on my side, so if you try to stop me, he will punish you.
22 But Josiah ignored Neco's warning, even though it came from God! Instead, he disguised himself and marched into battle against Neco in the valley near Megiddo.
23 During the battle an Egyptian soldier shot Josiah with an arrow. Josiah told his servants, “Get me out of here! I've been hit.” 24 They carried Josiah out of his chariot, then put him in the other chariot he had there and took him back to Jerusalem, where he soon died. He was buried beside his ancestors, and everyone in Judah and Jerusalem mourned his death.
25 Jeremiah the prophet wrote a funeral song in honor of Josiah. And since then, anyone in Judah who mourns the death of Josiah sings that song. It is included in the collection of funeral songs.
26 Everything else Josiah did while he was king, including how he faithfully obeyed the Lord, 27 is written in The History of the Kings of Israel and Judah.
1 Un Josija rīkoja Tam Kungam Pashā svētkus Jeruzālemē, un viņi nokāva Pashā jēru pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā. 2 Un viņš iecēla priesterus viņu amatos, un viņš iedrošināja viņus kalpot Tā Kunga namā. 3 Un viņš noteica tiem levītiem, kas mācīja visu Israēlu un kas bija svētījušies Tam Kungam: "Nolieciet svēto šķirstu tanī namā, ko Salamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, ir uzcēlis; tas jums vairs nav jānes uz jūsu kamiešiem! Tad nu tagad kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, un Viņa tautai, Israēlam, 4 un sataisieties pēc saviem tēvu namiem un pēc saviem iedalījumiem, kā to rakstos ir noteicis Israēla ķēniņš Dāvids un kā to rakstos ir noteicis arī viņa dēls Salamans. 5 Un stāviet svētajā vietā, pēc saviem tēvu namiem, par saviem brāļiem, tiem ļaužu bērniem, un pēc levītu tēvu nama iedalījumiem. 6 Tad nokaujiet Pashā jēru un svētījiet paši sevi, un sagatavojiet to saviem brāļiem, bet viss lai tiktu tā darīts, kā tas ar Tā Kunga vārdu caur Mozu ir noteikts!" 7 Un Josija labprātīgi novēlēja tiem ļaudīm sīklopus, kā avis, tā kazlēnus Pashā upuriem, - visiem tiem, kas tur atradās, skaitā trīsdesmit tūkstošus, turklāt vēl trīs tūkstošus vēršu; tas viss bija no ķēniņa īpašumiem. 8 Arī viņa vadoņi deva labprātīgus upurus kā tautai, tā arī priesteriem un levītiem; Hilkija un Zaharja, un Jehiēls, Dieva nama pārvaldnieki, nodeva priesteriem uz Pashā svētkiem divus tūkstošus seši simti sīklopu un trīs simti vēršu. 9 Un Hananja, Šemaja un Netaneēls, kā arī viņu brāļi Hašabja, Jeihēls un Jozabāds, būdami levītu priekšnieki, labprātīgi nodeva levītiem uz Pashā svētkiem pieci tūkstoši sīklopu un pieci simti vēršu. 10 Un pēc šīs sagatavošanās kalpošanai priesteri nostājās savos paaugstinājumos, bet levīti pēc saviem iedalījumiem, kā to noteica ķēniņa pavēle. 11 Tad viņi kāva Pashā jēru, un priesteri, no viņu rokām saņemdami, slacīja asinis, bet levīti nodīrāja lopiem ādas. 12 Un viņi ņēma dedzināmos upurus, tos gabalus, kurus vajadzēja sadedzināt, un nolika sāņus, lai tos dotu tiem ļaudīm, pēc tēvu nama iedalījuma, lai tie tos nestu par upuri Tam Kungam, kā tas ir rakstīts Mozus grāmatā; tāpat viņi arī darīja ar vēršiem. 13 Un tad viņi apcepa Pashā jēru ugunī, kā bija pavēlēts, bet svētītos gabalus tie sutināja podos, katlos un pannās, un tad steigšus pienesa visiem ļaudīm. 14 Un pēc tam viņi sagatavoja paši sev un priesteriem, jo priesteri, Ārona pēcnācēji, bija aizņemti līdz pašai naktij, upurējot dedzināmos upurus un taukus, tāpēc levīti sataisīja ēdienu sev un priesteriem, Ārona dēliem. 15 Un arī dziedātāji, kas bija Asafa pēcnācēji, stāvēja savās vietās, kā to Dāvids bija pavēlējis un kā pats Asafs un arī Heimans, un ķēniņa redzētājs Jedutuns bija noteikuši. Tāpat arī vārtu sargi stāvēja pie ikkatriem vārtiem, un tiem nevajadzēja atstāties no sava darba, jo viņu brāļi, levīti, sagatavoja arī viņiem. 16 Tā visa kalpošana Tam Kungam tanī dienā tika izpildīta, Pashā svētki tika noturēti, dedzināmie upuri tika upurēti uz Tā Kunga altāra, kā ķēniņš Josija bija pavēlējis. 17 Un tā tie Israēla bērni, kuri tur atradās tai laikā, turēja Pashā svētkus un septiņas dienas Neraudzētās maizes svētkus. 18 Un tādi Pashā svētki Israēlā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla laikiem, un neviens no Israēla ķēniņiem nebija turējis tādus Pashā svētkus, kādus svinēja Josija ar priesteriem un levītiem un arī ar visu Jūdu un Israēlu, kas bija ieradušies, un ar Jeruzālemes iedzīvotājiem. 19 Šie Pashā svētki tika svinēti Josijas astoņpadsmitajā valdīšanas gadā. 20 Kad pēc visa tā Josija bija to namu atjaunojis, tad Ēģiptes ķēniņš Neho nāca augšā, lai pie Karhemišas, tuvu Eifratas upei, uzsāktu karu. Un Josija izgāja viņam pretī. 21 Bet viņš sūtīja vēstnešus pie tā un lika viņam sacīt: "Kas man ar tevi, tu Jūdas ķēniņ? Es neesmu šodien nācis karot pret tevi, bet pret kādu namu, kas ar mani karo, un Dievs ir sacījis, lai es pasteidzos! Nepretojies Dievam, kas ir ar mani, ka Viņš tevi neiznīcina!" 22 Bet Josija tomēr nebija pierunājams atkāpties un nolēma cīnīties, neklausot Neho brīdinājumam, kaut tas arī nāca no Dieva mutes. Un viņš devās cīņā pret Neho Megidas līdzenumā. 23 Te strēlnieki šāva ar bultām uz ķēniņu Josiju, līdz ķēniņš sacīja saviem kalpiem: "Vediet mani projām, jo es esmu smagi ievainots!" 24 Tad viņa kalpi to nocēla no kara ratiem un nonesa viņu un nosēdināja otros ratos, kas tur bija pie viņa, un noveda viņu soļiem uz Jeruzālemi. Un tur viņš nomira un tika apglabāts savu tēvu kapos. Un viss Jūda un Jeruzāleme sēroja par Josiju. 25 Un Jeremija apraudāja Josiju raudu dziesmā, un visi dziesmu teicēji un visas dziesmu teicējas piemin Josiju savās raudu dziesmās līdz pat šai dienai, un viņa pieminēšanu dziesmās padarīja par paradumu Israēlā; redzi, tās ir uzņemtas Raudu dziesmu krājumā. 26 Un, kas vēl ir stāstāms par Josiju, par viņa žēlsirdības darbiem pēc Tā Kunga bauslības, 27 arī viņa pirmie un pēdējie darbi, redzi, tie ir aprakstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā.
