The Lord Will Punish Judah
The Lord said:
1 People of Judah,
your sins cannot be erased.
They are written on your hearts
like words chiseled in stone
or carved on the corners
of your altars.
* 2 One generation after another
has set up pagan altars
and worshiped the goddess Asherah
everywhere in your country—
on hills and mountains,
and under large trees.
3 So I'll take everything you own,
including your altars,
and give it all
to your enemies.
4 You will lose the land
that I gave you,
and I will make you slaves
in a foreign country,
because you have made my anger
blaze up like a fire
that won't stop burning.
Trust the Lord
5 I, the Lord, have put a curse
on those who turn from me
and trust in human strength.
6 They will dry up like a bush
in salty desert soil,
where nothing can grow.
7 But I will bless those
who trust me, the Lord.
8 They will be like trees
growing beside a stream—
trees with roots that reach
down to the water,
and with leaves
that are always green.
They bear fruit every year
and are never worried
by a lack of rain.
9 You people of Judah
are so deceitful
that you even fool yourselves,
and you can't change.
10 But I know your deeds
and your thoughts,
and I will make sure
you get what you deserve.
11 You cheated others,
but everything you gained
will fly away, like birds
hatched from stolen eggs.
Then you will discover
what fools you are.
Jeremiah Prays to the Lord
12 Our Lord, your temple
is a glorious throne
that has stood on a mountain
from the beginning.
13 You are a spring of water
giving Israel life and hope.
But if the people reject
what you have told me,
they will be swept away
like words written in dust.
14 You, Lord, are the one I praise.
So heal me and rescue me!
Then I will be completely well
and perfectly safe.
15 The people of Judah say to me,
“Jeremiah, you claimed to tell us
what the Lord has said.
So why hasn't it come true?”
16 Our Lord, you chose me
to care for your people,
and that's what I have done.
You know everything I have said,
and I have never once
asked you to punish them.
17 I trust you for protection
in times of trouble,
so don't frighten me.
18 Keep me from failure
and disgrace,
but make my enemies fail
and be disgraced.
Send destruction to make
their worst fears come true.
Resting on the Sabbath
19-20 The Lord said:
Jeremiah, stand at each city gate in Jerusalem, including the one the king uses, and speak to him and everyone else. Tell them I have said:
I am the Lord, so pay attention. 21-24 If you value your lives, don't do any work on the Sabbath. Don't carry anything through the city gates or through the door of your house, or anywhere else. Keep the Sabbath day sacred!
I gave this command to your ancestors, but they were stubborn and refused to obey or to be corrected. But if you obey, 25 then Judah and Jerusalem will always be ruled by kings from David's family. The king and his officials will ride through these gates on horses or in chariots, and the people of Judah and Jerusalem will be with them. There will always be people living in Jerusalem, 26 and others will come here from the nearby villages, from the towns of Judah and Benjamin, from the hill country and the foothills to the west, and from the Southern Desert. They will bring sacrifices to please me and to give me thanks, as well as offerings of grain and incense.
27 But if you keep on carrying things through the city gates on the Sabbath and keep treating it as any other day, I will set fire to these gates and burn down the whole city, including the fortresses.
1 Jūdas grēki ir uzrakstīti ar dzelzs rakstāmo un ierakstīti ar dimanta smaili viņu sirds plāksnēs un uz viņu altāru ragiem. 2 Un kā savus bērnus viņi piemin savus altārus un Ašēras tēlus zem zaļajiem kupli salapojušiem kokiem augstajos pakalnos. 3 "Savu kalnu, kas tīrumā, tavu īpašumu un visu tavu mantu un bagātības Es atstāju izlaupīšanai, arī tavus elku kalnus to grēku dēļ, kas nodarīti visos tava apgabala novados. 4 Tā tu pazaudēsi savas vainas dēļ savu mantojuma tiesu, ko Es tev biju novēlējis, un Es tevi nodošu tavu ienaidnieku rīcībā par vergu tādā zemē, ko tu nepazīsti! Jūs iededzinājāt Manu dusmu uguni, kas degs mūžīgi." 5 Tā saka Tas Kungs: "Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga! 6 Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša vietās, neviesmīlīgā klajuma sālainajā zemē. 7 Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! 8 Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus." 9 Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt? 10 "Es, Tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna." 11 Kā irbe, kas perē olas, ko tā pati nav dējusi, tā ir tāds cilvēks, kas sakrāj mantu, bet netaisnā ceļā. Pašā dzīves vidū viņam tā jāatstāj, un beigās viņš stāv kā plānprātiņš. 12 Tu esi godības tronis, augsts no paša sākuma, mūsu svētuma vieta! 13 Tu, Israēla cerība, ak, Kungs! Visi, kas Tevi atstāj, paliks kaunā! Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie atstājuši To Kungu, dzīvības ūdens avotu. 14 Dziedini mani, ak, Kungs, tad es būšu izdziedināts; palīdzi man, tad ir palīdzēts! Jo Tu esi mana slava. 15 Redzi, viņi saka: "Kur tad ir Tā Kunga draudu vārds? Lai taču tas piepildītos!" 16 Es neesmu liedzies veikt gana pienākumus Tavā uzdevumā; es nelaimes dienu neesmu vēlējies, Tu to zini! Kas nāca no manas mutes, tas ir atklāts Tavā priekšā. 17 Novērs man briesmas, neatstāj mani pavisam bez cerībām, Tu esi mans patvērums ļaunā dienā! 18 Lai mani vajātāji paliek kaunā, bet ne es! Lai tie krīt izmisumā, bet ne es! Lai nāk pār tiem nelaimes diena un satriec tos ar divkāršu postu un iznīcību! 19 Tas Kungs tā man sacīja: "Ej un nostājies tajos tautas dēlu vārtos, pa kuriem iziet un ieiet Jūdas ķēniņi, un visos pārējos Jeruzālemes vārtos. 20 Un saki tiem: klausaities Tā Kunga vārdu, jūs Jūdas ķēniņi un visi Jūdā, un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, kas ieejat pa šiem vārtiem!" 21 Tas Kungs tā sacīja: "Sargaities savas dvēseles dēļ sabatā nest kādu nastu un to ienest pa Jeruzālemes vārtiem! 22 Nenesiet ārā nastas arī no saviem namiem sabatā un nedariet nekādu darbu sabatā, bet svētījiet svēto dienu, kā Es pavēlēju jūsu tēviem! 23 Bet tie Mani neklausīja un neatdarīja savas ausis, tie bija nepakļāvīgi, neklausīja Mani un nepieņēma mācību. 24 Ja jūs Mani klausīsit, tā saka Tas Kungs, un nenesīsit sabatā nastas pa šās pilsētas vārtiem, bet svētīsit svēto dienu, atturēdamies no visiem darbiem šinī dienā, 25 tad ķēniņi un lielkungi, kas sēž Dāvida tronī, brauks iekšā pa šīs pilsētas vārtiem ar ratiem un zirgiem, viņi un viņu dižvīri, Jūdas vīri ar Jeruzālemes iedzīvotājiem, un šī pilsēta būs mūžīgi apdzīvota. 26 Un nāks no Jūdas ciemiem un pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjamīna zemes, un no lejas novadiem, un no kalniem, un no dienvidiem ļaudis un nesīs dedzināmos upurus, kaujamos un ēdamos upurus un smaržīgas kvēpināmās zāles un uzstāsies ar pateicības upuriem Tā Kunga namā. 27 Bet, ja jūs Mani neklausīsit, lai svēto dienu svētītu, un nesīsit nastas sabatā un tās nesīsit iekšā pa Jeruzālemes vārtiem, tad Es iededzināšu uguni pilsētas vārtos, tā aprīs Jeruzālemes skaistos namus un neizdzisīs!"
