Elihu Speaks
Job, Listen to Me!
1 Job, listen to me!
Pay close attention.
* 2 Everything I will say
3 is true and sincere,
4 just as surely as the Spirit
of God All-Powerful
gave me the breath of life.
5 Now line up your arguments
and prepare to face me.
6 We each were made from clay,
and God has no favorites,
7 so don't be afraid of me
or what I might do.
I Have Heard You Argue
8 I have heard you argue
9 that you are innocent,
guilty of nothing.
10 You claim that God
has made you his enemy,
11 that he has bound your feet
and blocked your path.
12 But, Job, you're wrong—
God is greater
than any human.
13 So why do you challenge God
to answer you?
14 God speaks in different ways,
and we don't always
recognize his voice.
* 15 Sometimes in the night,
he uses terrifying dreams
16 to give us warnings.
17 God does this to make us turn
from sin and pride
18 and to protect us
from being swept away
to the world of the dead.
19 Sometimes we are punished
with a serious illness
and aching joints.
20 Merely the thought
of our favorite food
makes our stomachs sick,
21 and we become so skinny
that our bones stick out.
22 We feel death and the grave
taking us in their grip.
23 One of a thousand angels
then comes to our rescue
by saying we are innocent.
24 The angel shows kindness,
commanding death to release us,
because the price was paid.
25 Our health is restored,
we feel young again,
26 and we ask God to accept us.
Then we joyfully worship God,
and we are rewarded
because we are innocent.
27 When that happens,
we tell everyone,
“I sinned and did wrong,
but God forgave me
28 and rescued me from death!
Now I will see the light.”
29 God gives each of us
chance after chance
30 to be saved from death
and brought into the light
that gives life.
31 So, Job, pay attention
and don't interrupt,
32 though I would gladly listen
to anything you say
that proves you are right.
33 Otherwise, listen in silence
to my wisdom.
1 Bet toties tu pats, Ījab, uzklausi tagad manu runu un uzņem visus manus vārdus ar labi plati atvērtu ausi! 2 Ievēro, ja es tagad atveru savu muti un mana mēle liek sevi visvairāk dzirdēt, 3 tad mani vārdi ir vaļsirdīgi un atklāti kā mana sirds, un, ko manas lūpas zina, to tās arī izrunā neviltoti un nopietnībā. 4 Mani ir radījis Dieva Gars, un Visuvarenā dvaša piešķir man dzīvību. 5 Ja tu to spēj, tad atspēko mani; apbruņojies ar stingriem pierādījumiem un dodies pret mani cīņā! 6 Redzi, es esmu tāds pats kā tu, ja nākas stāties Dieva priekšā, arī es esmu ņemts no zemes. 7 Nē, mana bardzība lai nesabaida tevi, un pārmetumi, kādus es pret tevi vēršu, lai nav tev par smagiem! 8 Tu jau esi pats runājis, manām ausīm klausoties, un es esmu skaidri sadzirdējis atskanam no tavas mutes šādus tavus vārdus: 9 es esmu nevainīgs, bez jebkāda nozieguma, šķīsts, man nav nekādu pārkāpumu! 10 Tiešām, Viņš atrod iemeslu, lai būtu pret mani; Viņš uzskata mani par Savu ienaidnieku. 11 Viņš manas kājas liek siekstā, stingri uzmana visus manus ceļus. - 12 Redzi, tur tev nav taisnības, man tev ir jāatbild, jo Dievs ir daudz augstāks nekā cilvēks. 13 Kādēļ tu esi izteicis pret Viņu pārmetumus, ka Viņš tev uz taviem vārdiem nedodot nekādu atbildi? 14 Patiesībā Dievs runā vienreiz un arī vēl otrreiz, bet to vairs ļaudis neievēro. 15 Sapnī, nakts parādībās, kad jo dziļš miegs nolaidies pār cilvēku, kad tas īsā snaudā iemidzis savā guļasvietā, 16 tad vienumēr Viņš atver cilvēka ausi un brīdina ļaudis ar biedinājumu, apstiprina ar zīmogu, tiem iedveš bijību, 17 lai cilvēku atturētu un atrautu no nodomātā ļaunā darba un īstu vīru pasargātu no lepnības un pārmērīgas pašiedomības, 18 lai paglābtu viņa dvēseli no apakšzemes un viņa dzīvību no bojā ejas caur nāves zobenu vai nāves šautru. 19 Viņš to audzina un pārmāca arī ar ilgstošām un smagu ciešanu pilnām sāpēm uz tā gultas, lauzīdams viņam visus viņa kaulus, 20 tā ka viņam riebj paša dzīvei nepieciešamā dienišķā maize un viņa ēstgribai pat viņa mīļākais ēdiens; 21 viņa miesa izdilst, ka tur nepaliek ko redzēt, un viņa kauli izspiežas, kas citkārt nebija redzami. 22 Tiešām, viņa dvēsele ir jau tuvu klāt pie kapa un viņa dzīvība vietai, kurā valda tikai nāves vara. 23 Un, ja nu tad pār viņu stāv kāds eņģelis kā aizbildnis, kā viens no tūkstošiem, lai nodotu liecību par cilvēka taisnīgumu, 24 un ja tas tad par viņu apžēlojas un saka: izglāb viņu, lai tas nenogrimst kapā, jo es esmu atradis izpirkšanas maksu, - 25 tad viņa miesa atkal pildās ar jaunības spēku, tā ka viņš jūtas pārnests atpakaļ savās senajās jaunības dienās. 26 Viņš tad nāk ar lūgšanām pie Dieva, un Dievs viņu iepriecina; Dievs ļauj viņam skatīt lielā sirdspriekā Savu vaigu, un Dievs tad atdod cilvēkam viņa taisnību. 27 Tāds tad jūtas cilvēku starpā uz taisnas takas un atzīstas: es biju grēkojis, aizskāris taisnību, bet tomēr tas nav man pieskaitīts par ļaunu! 28 Dievs izglāba manu dvēseli no bojā ejas kapā, un mana dzīvība priecājas, skatīdama gaismu! - 29 Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs un dara to cilvēkam divun trīskārt, 30 lai viņa dvēseli atturētu no kapa, lai dotu viņam iespēju dzīvības gaismas apstarotam tikt. 31 Ievēro labi, Ījab, uzklausies mani, esi klusu un ļauj man runāt! 32 Ja tev kas ko sacīt, tad atspēko mani; runā, jo man būtu patīkami tevi attaisnot! 33 Bet, ja tev nav iespējams neko teikt, tad klausi mani; ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību!"
