The Value of a Good Reputation
1 A good reputation and respect
are worth much more
than silver and gold.
2 The rich and the poor
are all created
by the Lord.
3 When you see trouble coming,
don't be stupid
and walk right into it—
be smart and hide.
4 Respect and serve the Lord!
Your reward will be wealth,
a long life, and honor.
5 Crooks walk down a road
full of thorny traps.
Stay away from there!
6 Teach your children
right from wrong,
and when they are grown
they will still do right.
7 The poor are ruled by the rich,
and those who borrow
are slaves of moneylenders.
8 Troublemakers get in trouble,
and their terrible anger
will get them nowhere.
9 The Lord blesses everyone
who freely gives food
to the poor.
10 Arguments and fights
will come to an end,
if you chase away those
who insult others.
11 The king is the friend of all
who are sincere
and speak with kindness.
12 The Lord watches over everyone
who shows good sense,
but he frustrates the plans
of deceitful liars.
13 Don't be so lazy that you say,
“If I go to work,
a lion will eat me!”
14 The words of a bad woman
are like a deep pit;
if you make the Lord angry,
you will fall right in.
15 All children are foolish,
but firm correction
will make them change.
16 Cheat the poor to make profit
or give gifts to the rich—
either way you lose.
Thirty Wise Sayings
17 Here are some sayings
of people with wisdom,
so listen carefully
as I teach.
18 You will be glad
that you know these sayings
and can recite them.
19 I am teaching them today,
so that you
may trust the Lord.
20 I have written thirty sayings
filled with sound advice.
21 You can trust them completely
to give you the right words
for those in charge of you.
–1–
22 Don't take advantage
of the poor
or cheat them in court.
23 The Lord is their defender,
and what you do to them,
he will do to you.
–2–
24 Don't make friends with anyone
who has a bad temper.
25 You might turn out like them
and get caught in a trap.
–3–
26 Don't guarantee to pay
someone else's debt.
27 If you don't have the money,
you might lose your bed.
–4–
28 Don't move a boundary marker
set up by your ancestors.
–5–
29 If you do your job well,
you will work for a ruler
and never be a slave.
1 Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu. 2 Bagātiem un nabagiem jābūt kopā jauktiem citam ar citu; Tas Kungs viņus visus ir radījis. 3 Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest. 4 Pazemības, proti, Dieva bijības alga ir bagātība, gods un dzīvība. 5 Daudz dzeloņu un valgu ir aplamam cilvēkam viņa dzīves ceļā, bet, kas turas tālu no tiem, tas saglabā savu dzīvību. 6 Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis. 7 Bagātais valda pār nabagiem, un, kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu. 8 Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā no savas blēdības rīkstes. 9 Maigas labsirdības pilna acs tiek svētīta, jo cilvēks ar tādu aci dod no savas maizes arī nabagiem. 10 Izdzen ņirgātājos, tad izzudīs nesaskaņas, apklusīs rāšanās un otra nicināšana. 11 Kam ir šķīsta sirds, tas mīl To Kungu, un, kura lūpas mīlīgi runā, tam ķēniņš ir draugs. 12 Tā Kunga acis apsargā labu padomu, bet nelieša vārdus Viņš izdeldē. 13 Sliņķis saka:"Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!" 14 Netiklu sieviešu mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas tajā iekrīt. 15 Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. 16 Kas dara netaisnību nabagajam, lai ar to vairotu savu mantu, un dod bagātajam, tas nokļūs trūkumā. 17 Pievērs savas ausis un uzklausi gudrības vārdus un iespied dziļi savā sirdī manu mācību! 18 Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un visnotaļ paudīsi ar savām lūpām! 19 Lai tava cerība būtu likta uz To Kungu - to es tev šodien atgādinu tevis paša labā. 20 Vai es neesmu tev jau daudzkārt ar priekšā uzrakstītiem padomiem un pamācībām saprotamu darījis, 21 ka es tev rādu taisnus un patiesus vārdus, lai tu pareizi varētu atbildēt tiem, kas tevi vaicā. 22 Neaplaupi nabago, tādēļ ka tas ir nabags, un nesaspied kādu nevarīgu vārtos, 23 jo Tas Kungs aizstāvēs viņa lietu un samīs viņa saminējus. 24 Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju, 25 ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli. 26 Neesi starp tiem, kas ar rokas spiedienu apsolās un par parādu galvo, 27 jo, ja tev nebūs ko samaksāt, kāpēc tad lai paņem tev tavu gultu zem tevis. 28 Nepārstati senās robežas, kādas tavi tēvi ir nosprauduši. 29 Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.
