King Hoshea of Israel
1 Hoshea son of Elah became king of Israel in the twelfth year of Ahaz's rule in Judah, and he ruled nine years from Samaria. 2 Hoshea disobeyed the Lord and sinned, but not as much as the earlier Israelite kings had done.
3 During Hoshea's rule, King Shalmaneser of Assyria invaded Israel; he took control of the country and made Hoshea pay taxes. 4 But later, Hoshea refused to pay the taxes and asked King So of Egypt to help him rebel. When Shalmaneser found out, he arrested Hoshea and put him in prison.
Samaria Is Destroyed and the Israelites Are Taken to Assyria
5 Shalmaneser invaded Israel and attacked the city of Samaria for three years, 6 before capturing it in the ninth year of Hoshea's rule. The Assyrian king took the Israelites away to Assyria as prisoners. He forced some of them to live in the town of Halah, others to live near the Habor River in the territory of Gozan, and still others to live in towns where the Median people lived.
7 All of this happened because the people of Israel had sinned against the Lord their God, who had rescued them from Egypt, where they had been slaves. They worshiped foreign gods, 8 followed the customs of the nations that the Lord had forced out of Israel, and were just as sinful as the Israelite kings. 9 Even worse, the Israelites tried to hide their sins from the Lord their God. They built their own local shrines everywhere in Israel—from small towns to large, walled cities. 10 They also built stone images of foreign gods and set up sacred poles for the worship of Asherah on every hill and under every shady tree. 11 They offered sacrifices at the shrines, just as the foreign nations had done before the Lord forced them out of Israel. They did sinful things that made the Lord very angry.
12 Even though the Lord had commanded the Israelites not to worship idols, they did it anyway. 13 So the Lord made sure that every prophet warned Israel and Judah with these words: “I, the Lord, command you to stop doing sinful things and start obeying my laws and teachings! I gave them to your ancestors, and I told my servants the prophets to repeat them to you.”
14 But the Israelites would not listen; they were as stubborn as their ancestors who had refused to worship the Lord their God. 15 They ignored the Lord's warnings and commands, and they rejected the solemn agreement he had made with their ancestors. They worshiped worthless idols and became worthless themselves. The Lord had told the Israelites not to do the things that the foreign nations around them were doing, but Israel became just like them.
16 The people of Israel disobeyed all the commands of the Lord their God. They made two gold statues of calves and set up a sacred pole for Asherah; they also worshiped the stars and the god Baal. 17 They used magic and witchcraft and even sacrificed their own children. The Israelites were determined to do whatever the Lord hated. 18 The Lord became so furious with the people of Israel that he allowed them to be carried away as prisoners.
Only the people living in Judah were left, 19 but they also disobeyed the Lord's commands and acted like the Israelites. 20 So the Lord turned his back on everyone in Israel and let them be punished and defeated until no one was left.
21 Earlier, when the Lord took the northern tribes away from David's family, the people living in northern Israel chose Jeroboam son of Nebat as their king. Jeroboam caused the Israelites to sin and to stop worshiping the Lord. 22 The people kept on sinning like Jeroboam, 23 until the Lord got rid of them, just as he had warned his servants the prophets.
That's why the people of Israel were taken away as prisoners to Assyria, and that's where they remained.
Foreigners Are Resettled in Israel
24 The king of Assyria took people who were living in the cities of Babylon, Cuthah, Avva, Hamath, and Sepharvaim, and forced them to move to Israel. They took over the towns where the Israelites had lived, including the capital city of Samaria.
25 At first these people did not worship the Lord, so he sent lions to attack them, and the lions killed some of them. 26 A messenger told the king of Assyria, “The people you moved to Israel don't know how to worship the god of that country. So he sent lions that have attacked and killed some of them.”
27 The king replied, “Get one of the Israelite priests we brought here and send him back to Israel. He can live there and teach them about the god of that country.” 28 One of the Israelite priests was chosen to go back to Israel. He lived in Bethel and taught the people how to worship the Lord.
29 But in towns all over Israel, the different groups of people made statues of their own gods, then they placed these idols in local Israelite shrines. 30 The people from Babylonia made the god Succoth-Benoth; those from Cuthah made the god Nergal; those from Hamath made Ashima; 31 those from Avva made Nibhaz and Tartak; and the people from Sepharvaim sacrificed their children to their own gods Adrammelech and Anammelech. 32-33 They worshiped their own gods, just as they had before they were taken away to Israel. They also worshiped the Lord, but they chose their own people to be priests at the shrines. 34 Everyone followed their old customs. None of them worshiped only the Lord, and they refused to obey the laws and commands that the Lord had given to the descendants of Jacob, the man he named Israel. 35 At the time when the Lord had made his solemn agreement with the people of Israel, he told them:
Do not worship any other gods! Do not bow down to them or offer them a sacrifice. 36 Worship only me! I am the one who rescued you from Egypt with my mighty power. Bow down to me and offer sacrifices. 37 Never worship any other god, always obey my laws and teachings, 38 and remember the solemn agreement between us.
I will say it again: Do not worship any god 39 except me. I am the Lord your God, and I will rescue you from all your enemies.
40 But the people living in Israel ignored that command and kept on following their old customs. 41 They did worship the Lord, but they also worshiped their own idols. Their descendants did the same thing.
1 Divpadsmitajā Jūdas ķēniņa Ahasa valdīšanas gadā Hosea, Ēlas dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā, un viņš valdīja deviņus gadus. 2 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, bet ne tā kā Israēla ķēniņi pirms viņa. 3 Pret viņu cēlās un devās uzbrukumā Asīrijas ķēniņš Salmanasars, un Hosea kļuva par tā padoto un maksāja tam meslus. 4 Bet, kad Asīrijas ķēniņš atklāja, ka Hosea bija gatavojis sazvērestību, jo tas bija nosūtījis sūtņus pie Ēģiptes ķēniņa Sēves un tas arī vairs nesūtīja nodevas Asīrijas ķēniņam kā iepriekš gadu no gada, tad Asīrijas ķēniņš lika to saņemt ciet, sasaistīt un iemest cietumā. 5 Pēc tam Asīrijas ķēniņš ar karu pārstaigāja visu zemi un nonāca pie Samarijas, un viņš to turēja aplenkumā trīs gadus. 6 Kad Asīrijas ķēniņš Hoseas devītajā valdīšanas gadā iekaroja Samariju, tad viņš aizveda Israēlu gūstā uz Asīriju un lika tiem dzīvot Helahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās. 7 Un notika, ka Israēla bērni bija grēkojuši pret To Kungu, savu Dievu, kas tos bija izvedis no Ēģiptes un atsvabinājis no faraona, Ēģiptes ķēniņa, rokas, un tie bija godājuši citus dievus 8 un darījuši pēc citu tautu paražām, kuras Tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot, un pēc Israēla ķēniņu paražām, kā tie bija darījuši. 9 Un Israēla bērni darīja slepenībā tādas lietas, kas nebija labas un nekādi nesaderēja ar Tā Kunga, viņu Dieva, prātu; tā viņi cēla sev augstieņu svētnīcas visās savās mītņu vietās, sākot ar sardzes torņiem līdz pat stipri nocietinātām pilsētām. 10 Un tie sev uzcēla elku stabus un elku kokus uz ikviena augstāka pakalna un zem ikviena kupla, zaļojoša koka. 11 Tur tie nesa kvēpināmos upurus visās augstieņu svētnīcās, gluži tāpat kā tautas, kuras Tas Kungs viņu priekšā bija izdzinis ārā; un viņi darīja ļaunas lietas, To Kungu kaitinādami, 12 un kalpoja elkiem, par kuriem Tas Kungs viņiem bija sacījis: jums nebūs tādas lietas darīt! 13 Tas Kungs gan bija Israēlu un Jūdu caur ikvienu pravieti un caur ikvienu redzētāju brīdinājis, sacīdams: "Atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem un turiet Manus baušļus un Manus likumus, pēc visas Manas bauslības, kuru Es esmu jūsu tēviem pavēlējis un kuru Es esmu jums sūtījis caur Saviem kalpiem, praviešiem!" 14 Bet tie neklausīja un bija tikpat stūrgalvīgi, cik stūrgalvīgi bija viņu tēvi, kas neuzticējās Tam Kungam, savam Dievam. 15 Un tie nicināja Viņa likumus un Viņa derību, kuru Viņš bija devis viņu tēviem, un Viņa liecības, ar kurām Viņš bija viņus brīdinājis, bet tie kalpoja māņu dieviem, kļuva tukši un sekoja apkārtējām tautām, no kurām Tas Kungs bija viņus brīdinājis, lai viņi nedara tā kā tās. 16 Un tie atstāja novārtā itin visus Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, un tie sev izlēja elku tēlus divu teļu veidā un darināja sev Ašēru, un metās uz sava vaiga pie zemes visu debesu zvaigžņu pulku priekšā, tos godinādami, un kalpoja Baalam. 17 Un tie ugunī upurēja savus dēlus un savas meitas un izvaicāja zīlniekus, un nodevās burvju mākslām; it sevišķi viņi centās darīt to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, lai Viņu izaicinātu un sarūgtinātu. 18 Tad Tas Kungs uz Israēlu ļoti apskaitās, un tādēļ Viņš tos atstūma no Sava vaiga, ka nekas nepalika pāri kā vienīgi tikai Jūdas cilts. 19 Un arī Jūda neturēja Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, bet staigāja Israēla likumos, kā tie bija darījuši. 20 Tad Tas Kungs atstājās no itin visiem Israēla pēcnācējiem, un Viņš tos pazemoja un nodeva laupītāju rokās, līdz kamēr Viņš tos pilnīgi atstūma no Sava vaiga. 21 Tiešām, kad Israēls bija atšķēlies no Dāvida nama un tie sev par ķēniņu bija iecēluši Jerobeāmu, Nebata dēlu, tad Jerobeāms novērsa Israēlu no Tā Kunga un tos pavedināja uz lieliem grēkiem. 22 Un Israēla bērni sekoja Jerobeāmam visos grēku darbos, ko tas bija darījis, un viņi no tiem nenovērsās, 23 līdz kamēr Tas Kungs Israēlu atstūma no Sava vaiga, kā Viņš to bija pasludinājis caur visiem Saviem kalpiem, praviešiem. Un tā Israēls tika aizvests no savas zemes gūstā uz Asīriju, kur tas atrodas vēl līdz šai dienai. 24 Un Asīrijas ķēniņš atveda ļaudis no Bābeles, no Kutas, no Avas, no Hamatas un no Sefarvajimas un ierādīja tiem mītnes Israēla bērnu vietās Samarijas pilsētās; tādējādi tie ieguva Samariju sev par īpašumu un dzīvoja tās apdzīvotās vietās. 25 Un, kad viņi tur sāka dzīvot, tie nebijās un negodāja To Kungu, un tādēļ Tas Kungs uzsūtīja viņiem lauvas, kas labu daļu no viņiem saplosīja. 26 Tādēļ Asīrijas ķēniņam tika paziņots: "Tās tautas, ko tu esi izvedis un kam esi licis dzīvot Samarijas pilsētās, nezina šīs zemes Dieva tiesas, tādēļ Viņš uzsūtījis viņiem lauvas, un redzi, tie viņus saplosa, tāpēc ka tie nezina šīs zemes Dieva tiesu." 27 Tad Asīrijas ķēniņš izdeva šādu pavēli: "Novediet uz turieni atpakaļ vienu no tiem priesteriem, ko jūs no turienes esat izveduši; lai viņš tur iet un dzīvo, un lai viņš tiem māca šīs zemes Dieva tiesas!" 28 Un tā viens no priesteriem, kurš bija ticis aizvests no Samarijas, nāca atpakaļ un dzīvoja Bētelē, un mācīja viņiem, kā To Kungu bīties. 29 Bet tomēr bija tā, ka ikviena tauta pati veidoja sev dievus un tos novietoja augstieņu svētnīcās, kuras Samarijas ļaudis bija cēluši, ikkatra tauta savās pilsētās, kurās tā dzīvoja. 30 Tā vīri no Bābeles darināja Sukot-Benotu, un vīri no Kutas darināja Nergala tēlu, bet vīri no Hamatas darināja Ašima tēlu. 31 Un avieši izveidoja Nibhazu un Tartaku, un sefarvieši sadedzināja savus dēlus ugunī Adram-Melekam un Ana-Melekam, Sefarvajimas dieviem. 32 Viņi bijās arī Dievu, To Kungu, un viņi no sava vidus izraudzīja sev augstieņu priesterus, kas viņiem upurēja augstieņu svētnīcās. 33 Viņi bijās gan To Kungu, bet kalpoja arī saviem dieviem, pēc ikkatras tautas paradumiem, kādi bija tur, no kurienes tās bija atvestas. 34 Un tā līdz šai dienai viņas rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem; tie nebīstas To Kungu, nedz dara pēc saviem likumiem un pēc savām tiesām, nedz pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko Tas Kungs ir pavēlējis Jēkaba bērniem, kuriem Viņš deva Israēla vārdu. 35 Un tomēr Tas Kungs ar tiem noslēdza derību, un Viņš bija arī tiem pavēlējis, sacīdams: "Jums nebūs bīties svešus dievus, nedz to priekšā mesties uz sava vaiga pie zemes: nekalpojiet tiem un neupurējiet tiem kaujamos upurus! 36 Nesiet tos vienīgi Dievam, Tam Kungam, kas jūs ar lielu spēku un ar izstieptu elkoni izvedis ārā no Ēģiptes; Viņu jums būs bīties, Viņa priekšā jums būs mesties uz sava vaiga pie zemes, un Viņam pienesiet kaujamos upurus! 37 Jums būs arī sargāt tos likumus, tās tiesas, to bauslību un tos baušļus, kurus Viņš jums ir rakstījis, lai jūs tos pildītu visu savu mūža dienu, bet svešus dievus jums nebūs bīties! 38 Un to derību, ko Es esmu ar jums slēdzis, jūs nedrīkstat aizmirst - un nebīstieties svešus dievus! 39 Bet bīstieties To Kungu, savu Dievu, un Viņš jūs izglābs no visu jūsu ienaidnieku rokas!" 40 Taču tie neklausīja, bet darīja pēc sava iepriekšējā ieraduma. 41 Tā šīs tautas bijās To Kungu un kalpoja arī saviem elkiem, un tāpat arī viņu bērni un viņu bērnu bērni dara, kā viņu tēvi bija darījuši, un tā tie dara vēl līdz šai dienai.
