Israel's Unfaithfulness
1 The Lord told me 2 to go to Jerusalem and tell everyone that he had said:
When you were my young bride,
you loved me and followed me
through the barren desert.
3 You belonged to me alone,
like the first part of the harvest,
and I severely punished
those who mistreated you.
4 Listen, people of Israel,
5 and I, the Lord, will speak.
I was never unfair
to your ancestors,
but they left me
and became worthless
by following worthless idols.
6 Your ancestors refused
to ask for my help,
though I had rescued them
from Egypt
and led them through
a treacherous, barren desert,
where no one lives
or dares to travel.
7 I brought you here to my land,
where food is abundant,
but you made my land filthy
with your sins.
8 The priests who teach my laws
don't care to know me.
Your leaders rebel against me;
your prophets
give messages from Baal
and worship false gods.
The Lord Accuses His People
9 I will take you to court
and accuse you
and your descendants
* 10 of a crime that no nation
has ever committed before.
Just ask anyone, anywhere,
from the eastern deserts
to the islands in the west.
11 You will find that no nation
has ever abandoned its gods
even though they were false.
I am the true and glorious God,
but you have rejected me
to worship idols.
12 Tell the heavens
to tremble with fear!
13 You, my people, have sinned
in two ways—
you have rejected me, the source
of life-giving water,
and you've tried to collect water
in cracked and leaking pits
dug in the ground.
14 People of Israel,
you weren't born slaves;
you were captured in war.
15 Enemies roared like lions
and destroyed your land;
towns lie burned and empty.
16 Soldiers from the Egyptian towns
of Memphis and Tahpanhes
have cracked your skulls.
17 It's all your own fault!
You stopped following me,
the Lord your God,
18 and you trusted the power
of Egypt and Assyria.
19 Your own sins will punish you,
because it was a bitter mistake
for you to reject me
without fear of punishment.
I, the Lord All-Powerful,
have spoken.
20 Long ago you left me
and broke all ties between us,
refusing to be my servant.
Now you worship other gods
by having sex
on hilltops or in the shade
of large trees.
21 You were a choice grapevine,
but you have become
a wild, useless vine.
Israel Is Stained with Guilt
22 The Lord said:
People of Israel,
you are stained with guilt,
and no soap or bleach
can wash it away.
23 You deny your sins
and say, “We aren't unclean.
We haven't worshiped Baal.”
But think about what you do
in Hinnom Valley.
You run back and forth
like young camels,
as you rush to worship one idol
after another.
24 You are a female donkey
sniffing the desert air,
wanting to mate
with just anyone.
You are an easy catch!
25 Your shoes are worn out,
and your throat is parched
from running here and there
to worship foreign gods.
“Stop!” I shouted,
but you replied, “No!
I love those gods too much.”
26 You and your leaders
are more disgraceful
than thieves—
you and your kings,
your priests and prophets
27 worship stone idols
and sacred poles
as if they had created you
and had given you life.
You have rejected me,
but when you're in trouble,
you cry to me for help.
28 Go cry to the gods you made!
There should be enough of them
to save you,
because Judah has as many gods
as it has towns.
Israel Rebels against the Lord
29 The Lord said to Israel:
You accuse me of not saving you,
but I say you have rebelled.
30 I tried punishing you,
but you refused
to come back to me,
and like fierce lions
you killed my prophets.
31 Now listen to what I say!
Did I abandon you in the desert
or surround you with darkness?
You are my people,
yet you have told me,
“We'll do what we want,
and we refuse
to worship you!”
32 A bride could not forget
to wear her jewelry
to her wedding,
but you have forgotten me
day after day.
33 You are so clever
at finding lovers
that you could give lessons
to a prostitute.
34 You killed innocent people
for no reason at all.
And even though their blood
can be seen on your clothes,
35 you claim to be innocent,
and you want me to stop
being angry with you.
So I'll take you to court,
and we'll see who is right.
36 When Assyria let you down,
you quickly ran to Egypt,
but you'll find no help there,
37 and you will leave
in great sadness.
I won't let you find help
from those you trust.
1 Tad atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds: 2 "Ej un kliedz Jeruzālemei ausīs: tā saka Tas Kungs: Es atceros tevi, kad tu vēl plauki jaunības košumā un degi līgavas mīlestībā un sekoji Man tuksnesī, posta zemē. 3 Jo Israēls toreiz bija veltīts Tam Kungam, tie bija Viņa augļu pirmaji; visi, kas no viņa gribēja ko paņemt sev, noziedzās, ļaunums nāca pār tiem," saka Tas Kungs. 4 Klausaities Tā Kunga vārdu, Jēkaba nams un visas Israēla nama ciltis! 5 Tā saka Tas Kungs: "Vai tad jūsu tēvi atrada kādu netaisnību Manī, ka tie atkrita no Manis, sekoja beznozīmīgiem elkiem un kļuva tukši? 6 Tie neprasīja: kur ir Tas Kungs, kas mūs izveda no Ēģiptes zemes, kas mūs izvadīja tuksnesī cauri tukšai, klajai un aizu pārklātai zemei, cauri tumsai un sausumam, cauri zemei, kur nestaigā neviens ceļinieks un kur neviens arī nedzīvo? 7 Kad Es jūs ievedu auglīgajā zemē, lai jūs baudītu tās augļus un labumus, tad jūs ienācāt un padarījāt nešķīstu Manu zemi, sagandējāt to un pārvērtāt Manu īpašumu par riebuma pilnu vietu! 8 Priesteri neprasīja: kur ir Tas Kungs? Bauslības sargi Mani nepazina, tautas vadītāji atkrita no Manis, pravieši sludināja Baala vārdā un sekoja elkiem, kas taču nevar palīdzēt. 9 Tādēļ Es vēl iešu ar jums tiesā un ar jūsu bērnu bērniem, saka Tas Kungs, 10 brauciet uz kitejiešu krastiem un pārliecinieties; sūtiet uz Kedaru, izziniet sīki un pārbaudiet, vai tas jebkad ir kur noticis, 11 ka kāda tauta būtu mainījusi savus dievus - un tie nav pat dievi! Bet Mana tauta ir pārmainījusi savu vareno Dievu pret bezspēcīgiem elkiem! 12 Šausminieties par to, debesis, un drebiet un sastingstiet izbrīnā!" saka Tas Kungs. 13 "Jo Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nepatur sevī ūdeni! 14 Vai tad Israēls ir vergs vai īpašnieka mājā dzimis dzimtcilvēks? Kādēļ tad viņš ir pamests izlaupīšanai? 15 Lauvas rūc pret viņu, tie paceļ savu balsi un posta viņa zemi, viņa pilsētas ir nodedzinātas; tur neviens vairs nedzīvo. 16 Arī Nofas un Tapanhes ēģiptiešu ļaudis ir noganījuši tavu pakausi. 17 Vai tu nedari to pats sev, jo tu atstāj To Kungu, savu Dievu, un pie tam katru reizi tai laikā, kad Viņš gribēja tevi vadīt pa pareizo ceļu? 18 Un tagad - kādēļ tev jāskrien uz Ēģipti dzert Šihoras ūdeni; kādēļ tev jāskrien uz Asīriju, lai dzertu Eifratas upes ūdeni? 19 Tavs paša ļaunums tev kļuvis par nelaimi, un tava neuzticība ieved tevi sodā. Tādēļ tev jāatzīst un jāsaprot, cik ļauni un bēdīgi ir tas, ka tu esi atstājis To Kungu, savu Dievu, un ka tev nav vairs pret Mani bijības!" tā saka Dievs, Tas Kungs Cebaots. 20 "Jo no seniem laikiem tu esi kratījis nost savu jūgu un rāvis kopā savas saites un sacījis: es negribu tā pakļauts būt! - Nē, un tomēr uz visiem augstajiem pakalniem un zem visiem zaļajiem kokiem tu noliecies elku kalpībā kā netikle. 21 Un tomēr Es tevi dēstīju kā labu auglīgu zaru, īstu vīnakoku. Ak, kā tu esi pārvērties par svešu meža vīnakoka atvasi! 22 Jebšu tu mazgātos ar sārmu un lietotu ziepju vai cik daudz, tavs noziegums tomēr kā netīrumu traips paliks Manā priekšā!" saka Dievs Tas Kungs. 23 "Kā tu vari sacīt: es neesmu aptraipījusies, neesmu kalpojusi Baaliem? - Palūko tur ielejā, ko tu tur esi darījusi, tu kustīgā kamieļu māte, kas šurpu turpu skraida. 24 Un meža ēzeļu māte, kas apradusi ar tuksnesi, tvīkst kārībā. Kas var mazināt viņas dzimuma iekāres degsmi? Kas viņu meklē, tam nav tālu jāmeklē; viņas meklēšanās laikā tas viņu atradīs bez pūlēm. 25 Piesargi savas kājas, ka tu nepaliec bez kurpēm, un savu rīkli, ka tai nav jāmokās slāpēs! Bet tu saki: velti! Man patīk sveši mīļākie, un es tiem sekošu! 26 Kā zaglis, kad tas pienākts zādzībā, stāv nokaunējies, tā jākaunas Israēla namam, viņa ķēniņiem un dižkungiem, viņa priesteriem un praviešiem, 27 tiem, kas saka malkas gabalam: tu esi mans tēvs! - un akmenim: man tev jāpateicas par manu dzīvību! - Un Man tie pagriezuši muguru un ne vaigu. Bet, kad tiem uznāk nelaime, tad tie sauc: celies un palīdzi mums! 28 Kur tad ir tavi dievi, ko tu sev pats darināji? Lai tie ceļas, ja tie var tev palīdzēt vajadzības brīdī! Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik tev arī dievu. 29 Kādēļ jūs sūdzaties par Mani? Jūs taču visi esat neuzticībā atkrituši no Manis!" saka Tas Kungs. 30 "Velti Es esmu sitis jūsu bērnus, tie manu pamācību nav pieņēmuši un nav nekā no tās mācījušies. Un zobens aprija jūsu praviešus kā plēsīgs lauva. 31 Ak jūs izvirtuļu cilts! Ņemiet jel vērā Tā Kunga vārdu! Vai tad Es esmu bijis Israēlam par tuksnesi vai par tumsas zemi? Kāpēc tad Mana tauta saka: mēs esam brīvi, mēs neatgriezīsimies vairs pie Tevis! 32 Vai tad jaunava aizmirst savu rotu un līgava savu grezno jostu? Bet Mana tauta ir Mani aizmirsusi jau kopš senām dienām! 33 Cik veikli tu proti iekārtoties, lai nodibinātu mīlas sakarus! Tādēļ tu savos ceļos esi pieradusi pat pie nozieguma. 34 Pat pie tavu drēbju vīlēm pielīp nabagu nenoziedzīgu ļaužu asinis, kurus tu nebūt neesi pārsteigusi tieši ielaušanās gadījumā. 35 Un tu tomēr saki: es esmu nevainīga! Viņa dusmas lai novēršas no manis! - Redzi, Es tevi saukšu pie atbildības tieši šo tavu vārdu dēļ, ka tu apgalvo: es neesmu grēkojusi! 36 Kādēļ tu tā steidzies mainīt savas valsts vadīšanas ceļus? Arī ar Ēģipti tu tāpat paliksi kaunā, kā tu paliki kaunā ar Asuru. 37 Arī no turienes tu aiziesi, rokas virs galvas sasizdama, jo Tas Kungs tos ir pametis, uz kuriem tu paļāvies, ar tiem tev nelaimēsies."
