Israel Is Corrupt
1 I feel so empty inside—
like someone starving
for grapes or figs,
after the vines and trees
have all been picked clean.
2 No one is loyal to God;
no one does right.
Everyone is brutal
and eager to deceive
everyone else.
3 People cooperate to commit crime.
Judges and leaders demand bribes,
and rulers cheat in court.
4 The most honest of them
is worse than a thorn patch.
Your doom has come!
Lookouts sound the warning,
and everyone panics.
5 Don't trust anyone,
not even your best friend,
and be careful what you say
to the one you love.
6 Sons refuse to respect
their own fathers,
daughters rebel against
their own mothers,
and daughters-in-law despise
their mothers-in-law.
Your family is now your enemy.
7 But I trust the Lord God
to save me,
and I will wait for him
to answer my prayer.
The Nation Turns to God
8 My enemies, don't be glad
because of my troubles!
I may have fallen,
but I will get up;
I may be sitting in the dark,
but the Lord is my light.
9 I have sinned against the Lord.
And so I must endure his anger,
until he comes to my defense.
But I know that I will see him
making things right for me
and leading me to the light.
10 You, my enemies, said,
“The Lord God is helpless.”
Now each of you
will be disgraced
and put to shame.
I will see you trampled
like mud in the street.
A Bright Future
11 Towns of Judah, the day is coming
when your walls will be rebuilt,
and your boundaries enlarged.
12 People will flock to you
from Assyria and Egypt,
from Babylonia
and everywhere else.
13 Those nations will suffer disaster
because of what they did.
Micah's Prayer and the Lord's Answer
14 Lead your people, Lord!
Come and be our shepherd.
Grasslands surround us,
but we live in a forest.
So lead us to Bashan and Gilead,
and let us find pasture
as we did long ago.
15 I, the Lord, will work miracles
just as I did when I led you
out of Egypt.
16 Nations will see this
and be ashamed because
of their helpless armies.
They will be in shock,
unable to speak or hear,
17 because of their fear of me,
your Lord and God.
Then they will come trembling,
crawling out of their fortresses
like insects or snakes,
lapping up the dust.
No One Is Like God
The people said:
18 Our God, no one is like you.
We are all that is left
of your chosen people,
and you freely forgive
our sin and guilt.
You don't stay angry forever;
you're glad to have pity
19 and pleased to be merciful.
You will trample on our sins
and throw them in the sea.
20 You will keep your word
and be faithful to Jacob
and to Abraham,
as you promised our ancestors
many years ago.
1 Bēdas man! Jo man klājas kā tādam augļu novākšanas laikā, kas vīnadārzā salasa ražas atlikumus, kad vairs neatrod neviena ēšanai derīga ķekara un arī nevienas pirmās ražas vīģes, ko mana sirds tā kāro! 2 Dievbijīgie ir izmiruši šai zemē, un taisnīgo vairs nav ļaužu starpā; visi slāpst tikai pēc asinīm, viņi cenšas cits citam izlikt valgus, jo tie viens otru uzlūko par medījumu. 3 Viņu rokas gatavas darīt ļaunu; ko grib novada valdnieks, to izpilda tiesnesis par maksu. Tie, kam vara, izsaka ļaunas vēlēšanās aiz tīrās vieglprātības un groza lietas, kā viņiem patīk. 4 Labākie viņu starpā ir kā ērkšķi un godīgākie ir kā ērkšķu dzīvžogs. Bet, kad pienāks tava sludinātāju diena un kad tev draudēs barga piemeklēšana, tad viņi nezinās, kur izeja. 5 Neviens lai neuzticas savam tuvākam, neviens lai nepaļaujas uz savu draugu! Noslēdz savas mutes vārtus pat tai sievai, kas guļ tev pie krūtīm! 6 Jo dēls nicina un nopaļā tēvu, meita uzstājas pret māti, vedekla ir pret vīramāti, un cilvēka ienaidnieki ir viņa pašamājinieki. 7 Bet es noraugos uz To Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs! 8 Nepriecājies par mani, mana ienaidniece, ja es guļu nogāzts pie zemes: es atkal celšos kājās, un, ja es arī mītu tumsā, tad tomēr Tas Kungs ir mana gaisma! 9 Es panesīšu Tā Kunga dusmas, jo es jau esmu pret Viņu grēkojis, kamēr Viņš izšķirs manu lietu un dos man taisnību; Viņš mani izvedīs gaismā, tā ka es ar prieku skatīšu Viņa taisnību. 10 Manai ienaidniecei tas būs jāredz un pašai par lielu kaunu arī jāatzīst, viņai, kas tagad man saka: "Kur ir Tas Kungs, tavs Dievs?" Manas acis ar gandarījumu redzēs, ka viņu tad kā dubļus samin uz ielas. 11 "Nāks diena, kur atkal no jauna uzcels tavus mūrus, diena, kur tavas robežas sniegsies atkal tālu. 12 Tanī dienā nāks pie tevis no Asīrijas un Ēģiptes pilsētām, no Ēģiptes līdz Eifratai, no vienas jūras līdz otrai, no viena kalna līdz otram. 13 Bet zeme paliks par neauglīgu atmatu savu iedzīvotāju dēļ, un tas būs sods par viņu ļaunajiem darbiem." 14 Bet Tu gani ar Savu gana vēzdu Savu tautu, šo ganāmo pulku, kas Tev pieder kā mantojums, Savus sīklopus, kas dzīvo atdalīti meža kalnājā, Karmela vidū; laid viņiem ganīties atkal Basanā un Gileādā kā kādreiz vecos laikos! 15 "Es likšu viņiem pieredzēt atkal brīnumus kā tai laikā, kad viņi izgāja no Ēģiptes zemes. 16 Citas tautas to redzēs un paliks kaunā ar visu savu varu, tie liks roku uz mutes, un viņu ausis būs kurlas. 17 Lai viņi laiza putekļus kā čūskas, kā zemes tārpi, lai viņi, bailēs trīcēdami, lien laukā no savām pilīm un tuvojas Tam Kungam, mūsu Dievam, lai tie izjūt bailes Tavā priekšā." 18 Kur ir tāds Dievs, kā Tu esi, kas piedod grēkus un neatmaksā Savas tautas atlikušajiem viņu noziegumus, kas mūžīgi netur dusmas? Jo Tev patīk žēlastība. 19 Viņš atnāks pie mums atkal atpakaļ, Viņš apžēlosies par mums; mūsu vainas Viņš griezīs atkal par labu. Visus mūsu grēku darbus tu liec iemest jūras dziļumos. 20 Tu parādīsi Jēkabam uzticību un dāvināsi žēlastību Ābrahāmam, ko Tu esi mūsu tēviem apsolījis ar zvērestu kopš senajām dienām.
