Queen Athaliah of Judah
(2 Chronicles 22.10-12)1 As soon as Athaliah heard that her son King Ahaziah was dead, she decided to kill any relative who could possibly become king. She would have done that, 2 but Jehosheba rescued Joash son of Ahaziah just as he was about to be murdered. Jehosheba, who was Jehoram's daughter and Ahaziah's half sister, hid her nephew Joash and his personal servant in a bedroom in the Lord's temple where he was safe from Athaliah. 3 Joash hid in the temple with Jehosheba for six years while Athaliah ruled as queen of Judah.
Jehoiada Makes Joash King of Judah
(2 Chronicles 23.1-21)4 Joash son of Ahaziah had hidden in the Lord's temple six years. Then in the seventh year, Jehoiada the priest sent for the commanders of the king's special bodyguards and the commanders of the palace guards. They met him at the temple, and he asked them to make a promise in the name of the Lord. Then he brought out Joash 5 and said to them:
Here's what I want you to do. Three of your guard units will be on duty on the Sabbath. I want one unit to guard the palace. 6 Another unit will guard Sur Gate, and the third unit will guard the palace gate and relieve the palace guards.
7 The other two guard units are supposed to be off duty on the Sabbath. But I want both of them to stay here at the temple and protect King Joash. 8 Make sure they follow him wherever he goes, and tell them to keep their swords ready to kill anyone who tries to get near him.
9 The commanders followed Jehoiada's orders. Each one called together his guards—those coming on duty and those going off duty. 10 Jehoiada brought out the swords and shields that had belonged to King David and gave them to the commanders. 11 Then they gave the weapons to their guards, who took their positions around the temple and the altar to protect Joash on every side.
12 Jehoiada brought Joash outside, where he placed the crown on his head and gave him a copy of instructions for ruling the nation. Olive oil was poured on his head to show that he was now king, while the crowd clapped and shouted, “Long live the king!”
13 Queen Athaliah heard the crowd and went to the temple. 14 There she saw Joash standing by one of the columns, which was the usual place for the king. The singers and the trumpet players were standing next to him, and the people were celebrating and blowing trumpets. Athaliah tore her clothes in anger and shouted, “You betrayed me, you traitors!”
15 At once, Jehoiada said to the army commanders, “Kill her! But don't do it anywhere near the Lord's temple. Take her out in front of the troops and kill anyone who is with her!” 16 So the commanders dragged her to the gate where horses are led into the palace, and they killed her there.
17 Jehoiada the priest asked King Joash and the people to promise that they would be faithful to each other and to the Lord. 18 Then the crowd went to the temple built to honor Baal and tore it down. They smashed the altars and idols and killed Mattan the priest of Baal right in front of the altars.
After Jehoiada had placed guards around the Lord's temple, 19 he called together all the commanders, the king's special bodyguards, the palace guards, and the people. They led Joash from the temple, through the Guards' Gate, and into the palace. He took his place on the throne and became king of Judah. 20 Everyone celebrated because Athaliah had been killed and Jerusalem was peaceful again. 21 Joash was only seven years old when this happened.
1 Kad Atalja, Ahasjas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, viņa cēlās un iznīcināja visus, kas piederēja pie ķēniņa ģimenes. 2 Bet Jošeba, ķēniņa Jorāma meita, Ahasjas māsa, paņēma Joasu, Ahasjas dēlu, slepeni no to ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nolemti nāvei, un ielika viņu līdz ar viņa zīdītāju kādā guļamā telpā; tā viņa to paslēpa no Ataljas vaiga, tā ka tas netika nonāvēts. 3 Un viņš ar aukli palika kopā paslēpts Tā Kunga namā sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār šo zemi. 4 Bet septītajā gadā Jojada lika sasaukt virsniekus pār simtiem no kariešiem un sargiem, un viņš tos noveda Tā Kunga namā un noslēdza ar tiem derību; un viņš lika tiem Tā Kunga namā zvērēt, un viņš tiem parādīja ķēniņa dēlu. 5 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: "Šī ir lieta, kas jums būs jāizdara. Viena trešdaļa no jums - tā, kas sabatā sāks sardzes gaitas, - lai apsargā ķēniņa pili. 6 Otra trešdaļa lai paliek pie Sūra vārtiem, un pēdējā trešdaļa lai stāv aiz sargiem pie otriem vārtiem; tā jums būs turēt sardzi un namu nosargāt. 7 Bet divas vienības no jums - visi, kuri sabatā iziet atvaļinājumā, - lai ieņem tās sargu vietas, kuras ir pie Tā Kunga nama ap ķēniņu. 8 Un jums jānostājas ap ķēniņu no visām pusēm, ikvienam ar savu ieroci rokā; bet ikvienam, kas tanī rindā ielauzīsies, tam jāmirst; bet jums jābūt pastāvīgi pie ķēniņa, viņam izejot un ienākot." 9 Un virsnieki pār simtiem darīja visu, kā priesteris Jojada bija pavēlējis; tie ikkatrs ņēma savus vīrus: gan tos, kuriem bija pienākumi jāuzņemas sabatā, gan tos, kuri būtu bijuši sabatā atvaļināmi, un tā tie sanāca pie priestera Jojadas. 10 Un priesteris iedeva virsniekiem pār simtiem šķēpus un vairogus, kas bija piederējuši ķēniņam Dāvidam un kas glabājās Tā Kunga namā. 11 Un sargi stāvēja, ikviens ar savu ieroci rokā, no nama labā spārna līdz nama kreisajam spārnam ap altāri un ap namu pie ķēniņa. 12 Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni, un iedeva viņam liecības grāmatu. Tā tie viņu iecēla par ķēniņu un to svaidīja, un tie plaukšķināja ar rokām un sauca: "Lai dzīvo ķēniņš!" 13 Kad Atalja dzirdēja sargu un tautas saucienus, tad viņa devās pie ļaudīm Tā Kunga namā. 14 Un tā skatījās un ieraudzīja ķēniņu stāvam uz paaugstinājuma, kā tas bija parasts, un virsnieki un tauru pūtēji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta taures. Tad Atalja saplēsa savas drēbes un sauca: "Nodevība, nodevība!" 15 Bet priesteris Jojada deva pavēli virsniekiem pār simtiem - tiem, kuri ir karaspēka pavēlnieki, un viņš tiem sacīja: "Izvediet viņu ārā no nama, cauri rindām, un to, kurš viņai sekos, nokaujiet ar zobenu!" Bet priesteris bija piekodinājis, ka viņu nedrīkst nogalināt Tā Kunga namā. 16 Tad viņi to saņēma, un viņa gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa pili un tika tur nogalināta. 17 Un Jojada noslēdza derību starp To Kungu un ķēniņu un tautu, ka tauta būtu Tā Kunga tauta, tāpat arī starp ķēniņu un tautu. 18 Tad visi zemes ļaudis iegāja Baala templī, un tie salauza viņa altārus un pilnīgi sadragāja tēlus, bet Baala priesteri Matanu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris atkal iecēla pārraugus pār Tā Kunga namu. 19 Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un kariešus, un sargus, un visu zemes tautu, un tie pavadīja ķēniņu no Tā Kunga nama, un tie gāja ceļu caur sardzes vārtiem uz ķēniņa pili, un viņš apsēdās ķēniņa tronī. 20 Un visi zemes iedzīvotāji priecājās, un pilsēta norima, bet Atalju viņi nogalināja ar zobenu ķēniņa namā.
