(A prayer by David.)
The Prayer of an Innocent Person
1 I am innocent, Lord!
Won't you listen as I pray
and beg for help?
I am honest!
Please hear my prayer.
2 Only you can say
that I am innocent,
because only your eyes
can see the truth.
3 You know my heart,
and even during the night
you have tested me
and found me innocent.
I have made up my mind
never to tell a lie.
4 I don't do like others.
I obey your teachings
and am not cruel.
5 I have followed you,
without ever stumbling.
6 I pray to you, God,
because you will help me.
Listen and answer my prayer!
7 Show your wonderful love.
Your mighty arm protects those
who run to you for safety
from their enemies.
8 Protect me as you would
your very own eyes;
hide me in the shadow
of your wings.
9 Don't let my brutal enemies
attack from all sides
and kill me.
10 They refuse to show mercy,
and they keep bragging.
11 They have caught up with me!
My enemies are everywhere,
eagerly hoping to smear me
in the dirt.
12 They are like hungry lions
hunting for food,
or like young lions
hiding in ambush.
13 Do something, Lord!
Attack and defeat them.
Take your sword and save me
from those evil people.
14 Use your powerful arm
and rescue me
from the hands of mere humans
whose world won't last.
You provide food
for those you love.
Their children have plenty,
and their grandchildren
will have more than enough.
15 I am innocent, Lord,
and I will see your face!
When I awake, all I want
is to see you as you are.
Dieva spriedums
1 Dāvida lūgšana. Ak, Kungs, mana pestīšana, ievēro manu taisnīgo lietu, uzklausi manus skaļos saucienus, uztver manu lūpu bezviltus lūgšanu! 2 No Tava vaiga es gaidu spriedumu par sevi, Tavas acis redz to, kas ir taisnība. 3 Tu pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī, Tu iedziļinies manā dvēselē, bet Tu neatrodi manī nekā ļauna: mana mute nav vainīga nekādā pārkāpumā. 4 Cilvēku dzīves burzmā es pēc Tavu lūpu vārdiem esmu vairījies no varmāku tekām. 5 Mani soļi ir cieši turējušies pie Tavām tekām, manas kājas savā gājumā nav ļodzījušās. 6 Es Tevi piesaucu, jo Tu uzklausi mani, ak, Dievs. Pievērs man Savu ausi, uzklausi manu runu! 7 Parādi man Savu brīnišķo žēlastību, Tu, glābējs tiem ļaudīm, kas no saviem pretiniekiem tveras pie Tavas labās rokas! 8 Pasargi mani kā Savu acuraugu, tavu spārnu pavēnī ļauj man patverties 9 no bezdievīgajiem, kas dara man pāri, no ienaidniekiem, kas kārīgi glūn man visapkārt! 10 Savu bezjūtīgo sirdi viņi glabā noslēgtu, viņu mute pauž iedomu pilnas runas. 11 Ik uz soļa viņi uzglūn mums tagad, viņi tīko pēc tā, lai nogāztu mūs pie zemes. 12 Viņi līdzinās lauvam, kas kāro laupījumu, jaunam lauvam, kas glūn no savas slēptuves. 13 Celies, Kungs, dodies tam pretim, sagrauj viņu, izglāb manu dvēseli ar Savu zobenu no bezdievīgā, no Tev pakļautiem ļaudīm, 14 ar Savu roku, ak, Kungs, no šīs pasaules ļaudīm, kam sava daļa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam un kas savu mantu atstāj saviem bērniem! 15 Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā.
