Israel Destroys the Town of Ai
1-2 The Lord told Joshua:
Don't be afraid, and don't be discouraged by what happened at the town of Ai. Take the army and attack again. But first, order part of the army to set up an ambush on the other side of the town. I will help you defeat the king of Ai and his army, and you will capture the town and the land around it. Destroy Ai and kill its king as you did at Jericho. But you may keep the livestock and everything else you want.
3-4 Joshua quickly got the army ready to attack Ai. He chose 30,000 of his best soldiers and gave them these orders:
Tonight, while it is dark, march to Ai and take up a position behind the town. Get as close to the town as you can without being seen, and be ready to attack.
5-6 The rest of the army will come with me and attack near the gate. When the people of Ai come out to fight, we'll run away and let them chase us. They will think we are running from them just like the first time. But when we've let them chase us far enough away, 7 you come out of hiding. The Lord our God will help you capture the town. 8 Then set it on fire, as the Lord has told us to do. Those are your orders, 9 now go!
The 30,000 soldiers went to a place on the west side of Ai, between Ai and Bethel, where they could hide and wait to attack.
That night, Joshua stayed in camp with the rest of the army. 10 Early the next morning he got his troops ready to move out, and he and the other leaders of Israel led them to Ai. 11 They set up camp in full view of the town, across the valley to the north. 12 Joshua had already sent 5,000 soldiers to the west side of the town to hide and wait to attack. 13 Now all his troops were in place. Part of the army was in the camp to the north of Ai, and the others were hiding to the west, ready to make a surprise attack. That night, Joshua went into the valley.
14-15 The king of Ai saw Joshua's army, so the king and his troops hurried out early the next morning to fight them. Joshua and his army pretended to be beaten, and they let the men of Ai chase them toward the desert. The king and his army were facing the Jordan valley as Joshua had planned.
The king did not realize that some Israelite soldiers were hiding behind the town. 16-17 So he called out every man in Ai to go after Joshua's troops. They all rushed out to chase the Israelite army, and they left the town gates wide open. Not one man was left in Ai or in Bethel.
Joshua let the men of Ai chase him and his army farther and farther away from Ai. 18 Finally, the Lord told Joshua, “Point your sword at the town of Ai, because now I am going to help you defeat it!”
As soon as Joshua pointed his sword at the town, 19 the soldiers who had been hiding jumped up and ran into the town. They captured it and set it on fire.
20-21 When Joshua and his troops saw smoke rising from the town, they knew that the other part of their army had captured it. So they turned and attacked.
The men of Ai looked back and saw smoke rising from their town. But they could not escape, because the soldiers they had been chasing had suddenly turned and started fighting. 22-24 Meanwhile, the other Israelite soldiers had come from the town and attacked the men of Ai from the rear. The Israelites captured the king of Ai and brought him to Joshua. They also chased the rest of the men of Ai into the desert and killed them.
The Israelite army went back to Ai and killed everyone there. 25-26 Joshua kept his sword pointed at the town of Ai until every last one of Ai's 12,000 people was dead. 27 But the Israelites took the animals and the other possessions of the people of Ai, because this was what the Lord had told Joshua to do.
28-29 Joshua made sure every building in Ai was burned to the ground. He told his men to kill the king of Ai and hang his body on a tree. Then at sunset he told the Israelites to take down the body, throw it in the gateway of the town, and cover it with a big pile of rocks. Those rocks are still there, and the town itself has never been rebuilt.
Joshua Reads the Blessings and Curses
(Deuteronomy 27.1-26)30-32 One day, Joshua led the people of Israel to Mount Ebal, where he told some of his men, “Build an altar for offering sacrifices to the Lord. And use stones that have never been cut with iron tools, because that is what Moses taught in The Book of the Law.”
Joshua offered sacrifices to please the Lord and to ask his blessing. Then with the Israelites still watching, he copied parts of The Book of the Law of Moses onto stones.
33-35 Moses had said that everyone in Israel was to go to the valley between Mount Ebal and Mount Gerizim, where they were to be blessed. So everyone went there, including the foreigners, the leaders, officials, and judges. Half of the people stood on one side of the valley, and half on the other side, with the priests from the Levi tribe standing in the middle with the sacred chest. Then in a loud voice, Joshua read the blessings and curses from The Book of the Law of Moses.
1 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties un nešaubies! Ņem sev līdzi visus karavīrus un celies un ej pret Aju; redzi, Es esmu nodevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu kopā ar viņa pilsētu un viņa zemi. 2 Un tu rīkojies tāpat ar Aju un tās ķēniņu, kā tu jau esi rīkojies ar Jēriku un tās ķēniņu, tikai ka jūs gūto laupījumu un gūtos liellopus paturiet paši sev. Liec citiem paslēpties aizsegā aiz šīs pilsētas, tās otrā pusē, uz vakariem." 3 Tad Jozua ar visu karavīru saimi cēlās, lai dotos uzbrukumā pret Aju, un Jozua izmeklēja trīsdesmit tūkstošus visdrosmīgāko karavīru un tos izsūtīja jau naktī. 4 Un viņš tiem deva pavēli, sacīdams: "Jums, lūk, būs pret to pilsētu novietoties aizsegā; neturieties pārāk tālu no pilsētas un esiet visi modri. 5 Bet es pats ar visu to kara saimi, kas ir pie manis, došos tuvāk klāt pilsētai, un, ja notiks, ka viņi iznāks mums pretī tā kā pirmoreiz, tad mēs no viņiem bēgsim. 6 Un, kad nu viņi dosies laukā, lai mūs vajātu, tad mēs liksim viņiem no pilsētas attālināties labu gabalu, jo tie sacīs: viņi bēg no mums tāpat kā pirmoreiz. Tā mēs bēgsim no viņiem. 7 Tad jūs celieties no savām paslēptuvēm, un jums šī pilsēta jāieņem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā. 8 Un, kad jūs būsit pilsētu ieņēmuši, tad aizdedziniet pilsētu ar uguni, darīdami visu tā, kā Tas Kungs ir pavēlējis; redziet, tādu es jums esmu devis pavēli." 9 Tā Jozua viņus izsūtīja, un tie nonāca līdz vietai, kur tiem bija jāpaslēpjas un kas atradās starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas, bet Jozua pavadīja nakti pie pārējās kara tautas. 10 Un Jozua cēlās agri no rīta, un viņš pārskaitīja rindas, un tad viņš kopā ar Israēla vecajiem cēlās un devās tautas priekšgalā pret Aju. 11 Un visa karavīru saime, kas bija kopā ar viņu, cēlās un ieņēma savu vietu; nonākuši pilsētai tieši pretī, viņi uzcēla savas teltis ziemeļos no Ajas, un tur bija maza ieleja starp viņiem un Aju. 12 Tad viņš izraudzīja kādus piecus tūkstošus vīru un lika tiem paslēpties aizsegā starp Bēteli un Aju pret vakariem no pilsētas. 13 Un tā viņi izvietoja karapulkus: visa karaspēka nometni ziemeļos no pilsētas un paslēptos spēkus rietumos no tās; bet Jozua tanī naktī nogāja pašā ielejā. 14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un agri no rīta cēlās un tūdaļ devās pretī Israēlam uz kauju; viņš pats un visa viņa tauta steidzās noteiktā laikā uz sapulcēšanās vietu klajuma malā, bet viņš nezināja, ka aizsegā atrodas ļaudis, paslēpušies aiz pilsētas. 15 Bet Jozua un Israēls izlikās esam sakauti un metās bēgt no viņiem virzienā uz tuksnesi. 16 Tāpēc visi ļaudis, kas atradās pilsētā, tika sasaukti, lai dzītos tiem pakaļ, un tie vajāja Jozuu un ļāvās aizvilināties prom no pilsētas. 17 Un tur vairs nepalika neviena vīra, nedz Ajā, nedz Bētelē, kurš nebūtu izgājis, lai vajātu Israēlu; un tā tie atstāja pilsētu atvērtu un dzinās pakaļ Israēlam. 18 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Izstiep šķēpu, kas ir tavā rokā, pret Aju, jo Es to nododu tavā rokā." Tad Jozua izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu. 19 Tad tie, kuri bija aizsegā, tūlīt iznāca no savām paslēptuvēm un skrēja, tiklīdz Jozua izstiepa savu roku, iegāja pilsētā un ieņēma to, un steigšus pielika tai uguni. 20 Kad nu Ajas vīri pagriezās atpakaļ un skatījās, tad redzi, dūmi jau cēlās no pilsētas pret debesīm, un tie nespēja nekur bēgt - ne šurp, ne turp, jo arī tā karavīru saime, kura bija bēgusi uz tuksnesi, griezās atpakaļ pret tiem, kas viņus vajāja, 21 jo, kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kuri bija paslēpušies, ieņēma pilsētu un ka pār pilsētu jau cēlās dūmi, tad arī viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus. 22 Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka ajieši atradās Israēla vidū, vieni nāca no šīs un otri no tās puses un tos kāva, kamēr neviena no tiem nepalika pāri, kas būtu palicis sveiks vai arī kas būtu izglābies. 23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un noveda pie Jozuas. 24 Un notika, kad Israēls bija nogalinājis visus Ajas aizstāvjus atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija krituši līdz pat beidzamam no zobena asmens, tad tikai viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības ar zobena asmeni. 25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši, visi Ajas iedzīvotāji. 26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, iekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnīgi, kā to lāsts prasa, izdeldēti. 27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis. 28 Un Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir vēl šodien. 29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas ir līdz šai dienai. 30 Toreiz arī Jozua uzcēla Tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ēbala kalnā 31 tā, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija Israēla tautai pavēlējis un kā tas ir uzrakstīts Mozus bauslības grāmatā: altāri no neapcirstiem akmeņiem, kura veidošanai nebija lietoti dzelzs rīki, un uz tā viņi upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un nesa kaujamos pateicības upurus. 32 Un tad viņš rakstīja tur uz akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko Mozus bija rakstījis, Israēla bērniem klātesot. 33 Un viss Israēls ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem stāvēja abos šķirsta sānos pretī priesteriem un levītiem, kuri bija Tā Kunga derības šķirsta nesēji, tiklab svešinieki, kā arī iedzimtie, un tad tie pagriezās: viena puse pret Garicima kalnu un otra puse pret Ēbala kalnu, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija iepriekš pavēlējis Israēla tautu svētīt. 34 Un pēc tam viņš nolasīja visus bauslības vārdus, svētības un lāstu vārdus, kā tas bauslības grāmatā stāv rakstīts. 35 Un tur nebija neviena vārda no visiem, kurus Mozus kā pavēli bija devis, ko Jozua nebūtu nolasījis visas Israēla draudzes priekšā, arī sievu, mazo bērnu un svešinieku priekšā, kuri staigāja viņiem līdzi.
