Jeremiah Complains to the Lord
1 Whenever I complain
to you, Lord,
you are always fair.
But now I have questions
about your justice.
Why is life easy for sinners?
Why are they successful?
2 You plant them like trees;
you let them prosper
and produce fruit.
Yet even when they praise you,
they don't mean it.
3 But you know, Lord,
how faithful I've always been,
even in my thoughts.
So drag my enemies away
and butcher them like sheep!
4 How long will the ground be dry
and the pasturelands parched?
The birds and animals
are dead and gone.
And all of this happened because
the people are so sinful.
They even brag, “God can't see
the sins we commit.”
The Lord Answers Jeremiah
5 Jeremiah, if you get tired
in a race against people,
how can you possibly run
against horses?
If you fall in open fields,
what will happen in the forest
along the Jordan River?
6 Even your own family
has turned against you.
They act friendly,
but don't trust them.
They're out to get you,
and so is everyone else.
The Lord Is Furious with His People
7 I loved my people and chose them
as my very own.
But now I will reject them
and hand them over
to their enemies.
8 My people have turned against me
and roar at me like lions.
That's why I hate them.
9 My people are like a hawk
surrounded and attacked
by other hawks.
Tell the wild animals
to come and eat their fill.
10 My beautiful land is ruined
like a field or a vineyard
trampled by shepherds
and stripped bare
by their flocks.
11 Every field I see lies barren,
and no one cares.
12 A destroying army
marches along desert roads
and attacks everywhere.
They are my deadly sword;
no one is safe from them.
13 My people, you planted wheat,
but because I was furious,
I let only weeds grow.
You wore yourselves out
and gained only shame!
The Lord Will Have Pity on Other Nations
14 The Lord said:
I gave this land to my people Israel, but enemies around it have attacked and robbed it. So I will uproot them from their own countries just as I will uproot Judah from its land. 15 But later, I will have pity on these nations and bring them back to their own lands. 16 They once taught my people to worship Baal. But if they admit I am the only true God, and if they let my people teach them how to worship me, these nations will also become my people. 17 However, if they don't listen to me, I will uproot them from their lands and completely destroy them. I, the Lord, have spoken.
1 Tev, Kungs, taisnība, ja es gribētu tiesāties ar Tevi. Tomēr es gribu reiz par tiesas lietām ar Tevi runāt. Kāpēc bezdievjiem viņu ceļš labi izdodas un visiem krāpniekiem labi klājas? 2 Tu tos iedēstīji, tie iesakņojas, tie aug un atnes augļus. Tu esi tuvu viņu mutei, bet tālu viņu sirdīm. 3 Bet Tu, Kungs, mani pazīsti labi jo labi, Tu redzi un zini, kāda ir mana sirds Tavā priekšā. Aizvāc viņus projām kā avis kaušanai un novēli viņus jau laikus tai dienai, kad viņi būs spiesti izbeigt savas dzīves gaitas! 4 Cik ilgi tad lai sēro zeme un novīst zāle visur laukā? Cik ilgi vēl iedzīvotāju ļaunprātības dēļ lai aiziet bojā lopi un putni? Jo šie ļaudis saka: Viņš neredzēs, kā mums beigās klāsies! 5 Ja tu sacenties iešanā ar kājniekiem un tie tevi jau nokausē, kā tad tu varētu sacensties ar zirgiem? Un, ja tu jūties drošs tikai miera zemē, ko tad tu darīsi Jordānas biezokņos? 6 Tiešām, pat tavi brāļi, radi un visa tava dzimta no tēva puses ir tev neuzticīgi, jā, pat viņi, jo arī viņi raidīja tev pakaļ skaļā balsī naida pilnus saucienus. Tādēļ neuzticies tiem, pat ja tie ar tevi laipni runātu! 7 "Es atteicos no Sava nama, Es pametu Savu mantas tiesu un nodevu Savu sirdsmīļo viņa ienaidnieku rokās. 8 Mans mantojums Man kļuvis kā lauva mežā, tas pacēla rūkdams savu balsi pret Mani, tādēļ Es to nevarēju neienīst. 9 Vai tad Mans mantojums Man kļuvis par raibu putnu, ka tam citi putni krīt virsū no visām pusēm? Šurp, pulcējieties kopā, visi lauku zvēri, nāciet un ēdiet! 10 Daudzi gani ir postījuši Manu vīnadārzu un saminuši Manu tīrumu, tie padarījuši Manu jauko tīrumu par kailu noru. 11 Tie pārvērtuši to par tuksnesi, nopostīts tas skumst Manā priekšā. Pārvērsta kailatnē ir visa zeme, tādēļ ka nav neviena, kas par to rūpējas. 12 Pāri visiem kailajiem tuksnešaino ganību pauguriem nākuši postītāji; Tam Kungam ir zobens, tas rij no viena zemes gala līdz otram, nav glābiņa nevienam dzīvam radījumam. 13 Viņi sēja kviešus, bet pļauj ērkšķus, viņi piespiedās ar visiem spēkiem, bet bez panākuma. Tā palieciet tad arī kaunā ar savu ražu Tā Kunga liesmojošo dusmu priekšā!" 14 Tā teica Tas Kungs par visiem maniem ļaunajiem kaimiņiem, kas aizskāruši to mantojumu, ko Es devu Savai Israēla tautai par īpašumu: "Redzi, Es tos izraušu no viņu zemes tāpat, kā Es izrauju Jūdas namu no viņu vidus! 15 Kad Es tos būšu izrāvis, Es par tiem atkal apžēlošos un tos vedīšu atpakaļ katru savā mantojumā, katru savā zemē. 16 Kad tie būs mācījušies Manas tautas ceļu, ka tie zvērēs pie Mana Vārda - tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo! - tāpat kā tie bija pieradinājuši Manu tautu zvērēt Baala vārdā, tad tie taps novietoti Manas tautas vidū. 17 Bet, ja tie neklausīs, tad Es izdeldēšu tādu tautu, iznīcināšu to līdz pašiem pamatiem uz mūžīgiem laikiem!" saka Tas Kungs.
