One Day at a Time
1 I thought about these things. Then I understood that God has power over everyone, even those who are wise and live right. Anything can happen to any one of us, and so we never know if life will be good or bad. 2 But exactly the same thing will finally happen to all of us, whether we live right and respect God or sin and don't respect God. Yes, the same thing will happen if we offer sacrifices to God or if we don't, if we keep our promises or are afraid to make them.
3 It's terribly unfair for the same thing to happen to each of us. We are mean and foolish while we live, and then we die. 4 As long as we are alive, we still have hope, just as a live dog is better off than a dead lion. 5 We know we will die, but the dead don't know a thing. Nothing good will happen to them—they are gone and forgotten. 6 Their loves, their hates, and their jealous feelings have all disappeared with them. They will never again take part in anything that happens on this earth.
7 So be happy and enjoy eating and drinking! God decided long ago that this is what you should do. 8 Dress up, comb your hair, and look your best. 9 Life is short, and you love your wife, so enjoy being with her. This is what you are supposed to do as you struggle through life on this earth. 10 Work hard at whatever you do. You will soon go to the world of the dead, where no one works or thinks or reasons or even knows anything.
11 Here is something else I have learned:
The fastest runners
and the greatest heroes
don't always win races
and battles.
Wisdom, intelligence, and skill
don't always make you healthy,
rich, or popular.
We each have our own share
of misfortune.
12 None of us know when we might fall victim to a sudden disaster and find ourselves like fish in a net or birds in a trap.
Better To Be Wise than Foolish
13 Once I saw what people really think of wisdom, and it made an impression on me. 14 It happened when a powerful ruler surrounded and attacked a small city where only a few people lived. The enemy army was getting ready to break through the city walls. 15 But the city was saved by the wisdom of a poor person who was soon forgotten. 16 So I decided that wisdom is better than strength. Yet if you are poor, no one pays any attention to you, no matter how smart you are.
17 Words of wisdom spoken softly
make much more sense
than the shouts of a ruler
to a crowd of fools.
18 Wisdom is more powerful
than weapons,
yet one mistake can destroy
all the good you have done.
1 Patiesi, visam tam es esmu piegriezis savu uzmanību un centies visu to sev noskaidrot, it īpaši to, ka taisnīgie un gudrie visā savā darbībā ir Dieva rokā. Cilvēks nezina, vai viņš piedzīvos mīlestību vai naidu; viss viņa priekšā nākotnē ir aizplīvurots. 2 Tas pats liktenis skar visus bez izšķirības: un vienāds liktenis ir taisnam un negantam, labam un ļaunam, šķīstam un nešķīstam, tam, kas upurē, kā arī tam, kas neupurē; labajam notiek tāpat kā grēciniekam, un tam, kas zvēr, tāpat kā tam, kas no zvēresta bīstas. 3 Tas ir ļaunums, un tas saistās ar visu, kas notiek zem saules, proti, ka visiem lemts viens un tas pats liktenis, ka cilvēku bērnu sirdis ir pilnas ļaunuma un ka viņu sirdīs mājo neizpratne tik ilgi, kamēr viņi dzīvo; pēc tam viņi nonāk mirušo valstībā. 4 Jo tik ilgi, kamēr kāds vēl pieder pie dzīvajiem, tik ilgi viņam ir kaut kas ko cerēt; dzīvs suns tomēr ir vairāk vērts nekā nobeidzies lauva. 5 Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs ko algas gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas. 6 Tiklab laiks mīlēt, kā ienīst un dzīves iekārēs degt viņiem jau sen pāri, un mūžībā viņi nepiedalās vairs ne pie kā, kas norisinās zemes virsū. 7 Tad nu ej, ēd savu maizi ar prieku un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi, jo Dievs jau no sākta gala tādu tavu rīcību ir atzinis par labu. 8 Nēsā allaž baltas drēbes, un lai tavai galvai netrūkst svaidāmās eļļas. 9 Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules. 10 Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības. 11 Un atkal es redzēju zem saules, ka ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara un ka ne pašam drošsirdīgākajam karā piekrita uzvara, un ne gudrākajam peļnas darbā maize, ne arī pašiem saprātīgākajiem bagātība un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem. 12 Un cilvēks arī nezina savu nolikto laiku; nē, kā zivis, kas ieskrien ļaunā tīklā, un kā putni, kurus noķer ar cilpām, tāpat arī cilvēku bērni sapinas savos valgos laikā, kad nelaime pēkšņi viņam uzbrūk. 13 Arī šādu gudrību es esmu redzējis zem saules, un tā uz mani atstāja dziļu iespaidu: 14 bija kāda maza pilsēta, un tur iekšā bija nedaudz ļaužu; tad pret to nāca kāds varens ķēniņš, ieslēdza to visapkārt un lika uzcelt pret to varenus aplenkuma nocietinājumus. 15 Taču tur atradās nabags, bet gudrs vīrs, kurš pilsētu izglāba ar savu gudrību, bet vēlāk neviens cilvēks vairs nepieminēja šo nabaga vīru. 16 Tad es sacīju: gudrība gan ir labāka nekā stiprums, bet tomēr nabaga gudrība tiek nicināta, un viņa vārdi paliek neuzklausīti. 17 Gudro vārdi, kurus mierā uzklausa, ir vairāk vērti nekā valdnieka brēkšana nelgu vidū. 18 Gudrība ir labāka nekā kara ieroči, tomēr viens vienīgs negantnieks var iznīcināt daudz laba.
