King Abijam of Judah
(2 Chronicles 13.1-22)1 Abijam became king of Judah in Jeroboam's eighteenth year as king of Israel, 2 and he ruled from Jerusalem for three years. His mother was Maacah the daughter of Abishalom.
3 Abijam did not truly obey the Lord his God as his ancestor David had done. Instead, he was sinful just like his father Rehoboam. 4-5 David had always obeyed the Lord's commands by doing right, except in the case of Uriah. And since Abijam was David's great-grandson, the Lord kept Jerusalem safe and let Abijam have a son who would be the next king.
6-7 The war that had broken out between Rehoboam and Jeroboam continued during the time that Abijam was king.
Everything else Abijam did while he was king is written in The History of the Kings of Judah. 8 Abijam died and was buried in Jerusalem, and his son Asa became king.
King Asa of Judah
(2 Chronicles 15.16—16.6,11-13)9 Asa became king of Judah in the twentieth year of Jeroboam's rule in Israel, 10 and he ruled 41 years from Jerusalem. His grandmother was Maacah the daughter of Abishalom.
11 Asa obeyed the Lord, as David had done. 12 He forced the prostitutes at the shrines to leave the country, and he got rid of the idols his ancestors had made. 13 His own grandmother Maacah had made an idol of Asherah, and Asa took it and burned it in Kidron Valley. Then he removed Maacah from her position as queen mother.
14 As long as Asa lived, he was completely faithful to the Lord, even though he did not destroy the local shrines. 15 He placed in the temple all the silver and gold objects that he and his father had dedicated to the Lord.
16 Asa was always at war with King Baasha of Israel. 17 One time, Baasha invaded Judah and captured the town of Ramah. He started making the town stronger, so he could put troops there to stop people from going in and out of Judah.
18 When Asa heard about this, he took the silver and gold from his palace and from the Lord's temple. He gave it to some of his officials and sent them to Damascus with this message for King Benhadad of Syria: 19 “Our fathers signed a peace treaty. Why don't we do the same thing? This silver and gold is a present for you. So, would you please break your treaty with Baasha and force him to leave my country?”
20 Benhadad did what Asa asked and sent the Syrian army into Israel. They captured the towns of Ijon, Dan, and Abel-Bethmaacah, and the territories of Chinneroth and Naphtali. 21 When Baasha heard about it, he left Ramah and went back to Tirzah.
22 Asa ordered everyone in Judah to carry away the stones and wood Baasha had used to strengthen the town of Ramah. Then he used these same stones and wood to fortify the town of Geba in the territory of Benjamin and the town of Mizpah.
23 Everything else Asa did while he was king, including his victories and the towns he rebuilt, is written in The History of the Kings of Judah. When he got older, he had a foot disease. 24 Asa died and was buried in the tomb of his ancestors in Jerusalem. His son Jehoshaphat then became king.
King Nadab of Israel
25 Nadab son of Jeroboam became king of Israel in Asa's second year as king of Judah, and he ruled two years. 26 Nadab disobeyed the Lord by following the evil example of his father, who had caused the Israelites to sin.
27-28 Baasha son of Ahijah was from the tribe of Issachar, and he made plans to kill Nadab. When Nadab and his army went to attack the town of Gibbethon in Philistia, Baasha killed Nadab there. So in the third year of Asa's rule, Baasha became king of Israel.
29 The Lord's prophet Ahijah had earlier said, “Not one man or boy in Jeroboam's family will be left alive.” And, as soon as Baasha became king, he killed everyone in Jeroboam's family, 30 because Jeroboam had made the Lord God of Israel angry by sinning and causing the Israelites to sin.
31 Everything else Nadab did while he was king is written in The History of the Kings of Israel.
32 King Asa of Judah and King Baasha of Israel were always at war.
King Baasha of Israel
33 Baasha son of Ahijah became king of Israel in Asa's third year as king of Judah, and he ruled 24 years from Tirzah. 34 Baasha also disobeyed the Lord by acting like Jeroboam, who had caused the Israelites to sin.
1 Tā astoņpadsmitajā ķēniņa Jerobeāma, Nebata dēla, valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Abijāms. 2 Trīs gadus viņš bija ķēniņš Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Maāha, un tā bija Absaloma mazmeita. 3 Bet viņš staigāja visos sava tēva grēkos, kādus vien tas bija darījis pirms viņa. Un viņš savā sirdsprātā nebija pilnīgi pakļāvies Tam Kungam, savam Dievam, kā viņa ciltstēvs Dāvids. 4 Taču Dāvida dēļ Tas Kungs, viņa Dievs, bija licis Savam gaišumam atspīdēt viņa priekšā Jeruzālemē, ieceļot viņa dēlu par ķēniņu pēc viņa un liekot Jeruzālemei joprojām pastāvēt, 5 tāpēc ka Dāvids bija darījis to, kas bija Tā Kunga acīs taisns, un viņš nebija novērsies ne no vienas pavēles, kādas Viņš tam deva, nevienu savu mūža dienu, izņemot vienīgi lietu ar hetieti Ūriju. 6 Bet karš starp Abijāmu un Jerobeāmu ilga visu viņu dzīves laiku. 7 Un, kas vēl stāstāms par Abijāmu un viss, ko viņš ir darījis, - tas viss rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijāmu un Jerobeāmu. 8 Arī Abijāms gūlās pie saviem tēviem, un ļaudis viņu apglabāja viņa ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā. 9 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmitajā gadā Asa kļuva Jūdas ķēniņš, 10 un viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit vienu gadu; un viņa mātesmātes vārds bija Maāha, un tā bija Absaloma mazmeita. 11 Un Asa darīja to, kas ir taisns Tā Kunga acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids. 12 Un viņš izraidīja netikļus no zemes un atmeta visu negantību, kādu viņa tēvi bija piekopuši. 13 Un arī viņa mātesmāte Maāha tika atcelta no valdnieces vietas, tādēļ ka viņa bija likusi darināt riebekli Ašērai. Bet Asa sadauzīja riebīgo Ašēras tēlu un sadedzināja to Kidronas ielejā. 14 Bet augstieņu svētnīcas nenozuda, taču Asas sirdsprāts atrada mieru pie Tā Kunga visu viņa mūža dienu. 15 Sava tēva svētītos rīkus un pats savus svētītos priekšmetus - sudrabu, zeltu un traukus viņš nonesa Tā Kunga namā. 16 Bet karš bija starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu. 17 Un Israēla ķēniņš Baeša devās uzbrukumā pret Jūdu, un viņš uzcēla Rāmu, lai neviens nevarētu nedz iziet, nedz ienākt pie Asas, Jūdas ķēniņa. 18 Bet Asa paņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl Tā Kunga namā bija atlicis dārgumu krātuvē, un arī ķēniņa pils dārgumus, un visu to viņš lika savu kalpu rokās, un ķēniņš Asa tos sūtīja pie Heziona dēla un Tabrimmona dēla Ben-Hadada, Aramas ķēniņa, kas mita Damaskā, sacīdams: 19 "Manā un tavā starpā pastāv derība un arī mana tēva un tava tēva starpā; redzi, es tev esmu nosūtījis dāvanu - sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai tas no manis atstātos!" 20 Un ķēniņš Ben-Hadads paklausīja ķēniņu Asu un sūtīja savu karotāju virsniekus, kādi tam bija, pret Israēla pilsētām. Viņš uzveica Ijonu, Danu, Ābēl-Bēt Maāhu un visu Kinnerotas un Naftaļa zemi. 21 Un notika, tiklīdz Baeša to dzirdēja, tas pārtrauca Rāmas celšanu un atgriezās Tircā. 22 Bet ķēniņš Asa sasauca visu Jūdu, un neviens netika atbrīvots, un tie aizveda Rāmai domātos akmeņus un arī tos kokus, kādus Baeša bija tur jau sacēlis. Tā ķēniņš Asa no tiem uzcēla Gebu Benjamīnā un Micpu. 23 Un, kas vēl stāstāms par Asu un viņa varoņdarbi, kā arī viss, ko viņš ir darījis, arī pilsētas, kādas viņš ir uzcēlis, - tas viss rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Bet tam palika slimas kājas vecuma dienās. 24 Un Asa gūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts pie saviem tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Jošafats kļuva par ķēniņu viņa vietā. 25 Bet Nadabs, Jerobeāma dēls, valdīja pār Israēlu kopš Asas, Jūdas ķēniņa, otrā valdīšanas gada. Tas valdīja divi gadus Israēlā. 26 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja sava tēva ceļus, darīdams viņa grēku darbus, ar kādiem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot. 27 Un Baeša, Ahijas dēls, no Isašara nama, sazvērējās pret Nadabu un nogalināja viņu pie Gibetonas, kas pieder filistiešiem, tai laikā, kad Nadabs ar visu Israēlu aplenca Gibetonu. 28 Baeša viņu nogalināja Asas trešajā valdīšanas gadā, kad tas bija ķēniņš pār Jūdu, un kļuva ķēniņš Nadaba vietā. 29 Un, kļuvis ķēniņš, viņš izdeldēja visu Jerobeāma namu un neatstāja dzīvu nevienu dvēseli Jerobeāma namā, līdz tie visi bija izdeldēti: to Tā Kunga vārds, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu Ahiju no Šīlo, tā bija noteicis 30 Jerobeāma grēku dēļ, kādus tas darīja un ar kādiem tas pavedināja grēkot Israēlu, un apvainojuma dēļ, ar ko tas bija apvainojis To Kungu, Israēla Dievu. 31 Un, kas vēl stāstāms par Nadabu un viss, ko viņš ir darījis, - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 32 Bet karš bija arī starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņa mūža dienu. 33 Un Jūdas ķēniņa Asas trešajā gadā Ahijas dēls Baeša kļuva ķēniņš pār visu Israēlu Tircā. Tas valdīja kā ķēniņš divdesmit četrus gadus. 34 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja Jerobeāma ceļus, darīdams viņa grēku darbus, ar kādiem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot.
