Job's Reply to Zophar
If You Want To Offer Comfort
1 Job said:
2 If you want to offer comfort,
then listen to me.
3 And when I have finished,
you can start your insults
all over again.
4 My complaint is against God;
that's why I am impatient.
5 Just looking at me is enough
to make you sick,
6 and the very thought of myself
fills me with disgust.
7 Why do evil people live so long
and gain such power?
8 Why are they allowed to see
their children grow up?
9 They have no worries at home,
and God never punishes them.
10 Their cattle have lots of calves
without ever losing one;
11 their children play and dance
safely by themselves.
12 These people sing and celebrate
to the sound of tambourines,
small harps, and flutes,
13 and they are successful,
without a worry,
until the day they die.
Leave Us Alone!
14 Those who are evil say
to God All-Powerful,
“Leave us alone! Don't bother us
with your teachings.
15 What do we gain from praying
and worshiping you?
16 We succeeded all on our own.”
And so, I keep away from them
and their evil schemes.
17 How often does God become angry
and send disaster and darkness
to punish sinners?
18 How often does he strike them
like a windstorm
that scatters straw?
19 You say, “God will punish
those sinners' children
in place of those sinners.”
But I say, “Let him punish
those sinners themselves
until they really feel it.
20 Let God All-Powerful force them
to drink their own destruction
from the cup of his anger.
21 Because after they are dead,
they won't care what happens
to their children.”
Who Can Tell God What To Do?
22 Who can tell God what to do?
He judges powerful rulers.
* 23 Some of us die prosperous,
24 enjoying good health,
25 while others die in poverty,
having known only pain.
26 But we all end up dead,
beneath a blanket of worms.
27 My friends, I know that you
are plotting against me.
28 You ask, “Where is the home
of that important person
who does so much evil?”
29 Everyone, near and far, agrees
30 that those who do wrong
never suffer disaster,
when God becomes angry.
31 No one points out their sin
or punishes them.
32 Then at their funerals,
they are highly praised;
33 the earth welcomes them home,
while crowds mourn.
34 But empty, meaningless words
are the comfort you offer me.
1 Ījabs atkal atbildēja un sacīja: 2 "Klausaities, klausaities manu runu, un lai tā aizstāj man jūsu mierinājumus! 3 Atļaujiet man runāt, un pēc maniem vārdiem tad tu vari, cik gribi, zoboties! 4 Vai tad mana sūdzība vēršas pret cilvēkiem, bet vai man nav iemesla savā garā būt nepacietīgam? 5 Pagriezieties šurp pie manis - un jūs sastingsit un liksit roku uz savas mutes! 6 Pat man, tiklīdz es to tikai pieminu, ir jāizbīstas, un manu miesu sagrābj šaušalas! 7 Kāpēc bezdievīgie paliek dzīvi, top veci un pieņemas pat vareni spēkā? 8 Viņu vaigu priekšā ir nostiprinājušies to pēcnācēji, un viņu acu priekšā ir viņu atvašu atvases. 9 Viņu nami stāv neapdraudēti, tiem nevaid it nekādas bailes, un viņus neskar Dieva rīkste. 10 Viņu vērsis aplec un neatstāj teles ālavās, viņu govs atnesas, tā neizmetas. 11 Tie savus mazos zēnus izlaiž kā avju pulkus, un viņu bērni lēkā bariem. 12 Tie ir līksmi ar bungām un cītarām un priecājas ar stabuļu skaņām. 13 Tie savas dienas vada brangi pārtikuši un mierā ieslīgst mirušo valstī. 14 Un, lūk, tomēr tie ir, kas saka Dievam: atkāpies no mums, mums nav nekādas patikas zināt Tavus ceļus! 15 Kas tad ir tas Visuvarenais, ka mēs lai Viņam kalpojam, un ko tas līdz, ka mēs Viņu pielūdzam? 16 Redziet, viņu laime un labklājība tomēr nav viņu rokās, un lai no manis tālu paliek bezdievīgo domāšanas veids! 17 Bet cik bieži tad gadās, ka izdziest bezdievīgo gaismeklis un viņus skar iznīcības pirksts, ka Viņš viņiem piešķir likteņus saskaņā ar Savām dusmām, 18 ka tie kļūst kā salmi vēja varā, kā pelavas, ko virpuļos aiznes lielā auka? 19 Dievs pataupa, jūs sakāt, viņa nelaimi viņa bērniem. Taču Dievam vajadzētu to atmaksāt viņam pašam un tā, lai viņš to mana, 20 ka lai viņa paša acis redz savu postu un lai viņš dzer malku no Visuvarenā bardzības! 21 Un kāda gan tam bēda pēc paša dzīves par savu namu pēc tam, kad pārtraukts viņa ritošo mēnešu skaits? 22 Vai kāds dos pamācības Dievam, Viņam, kas tiesā pat visaugstākos? 23 Te viens nomirst pilns spēka visā mierā, pilnīgi bez rūpēm; 24 viņa slauktuves un podi ir pilni piena, un smadzenes viņa kaulos ir barības spēcinātas; 25 un citam jāmirst dvēseles sarūgtinājumā, un tas nemaz nav baudījis laimes labumus. 26 Un abi vienādi tie guļ kapa smiltīs, un pāri tiem sedzas iznīcība. 27 Redziet, es labi zinu jūsu slepenos sirds nodomus, jūsu aizmugurisko viltu un paņēmienus, ar kādiem jūs man darāt pāri. 28 Ja jūs sakāt: kur tad palicis dižciltīgā mājoklis, un kur ir bezdievīgo telts un iedzīve? - 29 vai tad jūs neesat jautājuši tiem, kas tālus ceļus staigā un kuru zīmes jūs neatstājat bez ievērības? 30 Proti, ka ļaunais glābjas nelaimes dienā un bardzības dienā top pasargāts. 31 Un kas viņam atklāti acīs viņa ceļu pārmet, kas viņu soda, kad tas ko dara? 32 Nē, viņu vēl svinīgi pavada uz pēdējo dusas vietu un izliek pie viņa kapa vēl sardzi. 33 Maigi sedz viņu ielejas velēnas, un viņa dzīves gaitas turpina tālāk visa pasaule, tāpat kā bezgala daudz ir bijis viņam priekšgājēju. 34 Kālab tad jūs mani mierināt ar neīstu patiesību? Jūsu atbildes ir un paliek tikai māņi."
