Daniel Prays for the People
1-2 Daniel wrote:
Some years later, Darius the Mede, who was the son of Xerxes, had become king of Babylonia. And during his first year as king, I found out from studying the writings of the prophets that the Lord had said to Jeremiah, “Jerusalem will lie in ruins for 70 years.” 3-4 Then, to show my sorrow, I went without eating and dressed in sackcloth and sat in ashes. I confessed my sins and earnestly prayed to the Lord my God:
Our Lord, you are a great and fearsome God, and you faithfully keep your agreement with those who love and obey you. 5 But we have sinned terribly by rebelling against you and rejecting your laws and teachings. 6 We have ignored the message your servants the prophets spoke to our kings, our leaders, our ancestors, and everyone else.
7 Everything you do is right, our Lord. But still we suffer public disgrace because we have been unfaithful and have sinned against you. This includes all of us, both far and near—the people of Judah, Jerusalem, and Israel, as well as those you dragged away to foreign lands, 8 and even our kings, our officials, and our ancestors. 9 Lord God, you are merciful and forgiving, even though we have rebelled against you 10 and rejected your teachings that came to us from your servants the prophets.
11 Everyone in Israel has stubbornly refused to obey your laws, and so those curses written by your servant Moses have fallen upon us. 12 You warned us and our leaders that Jerusalem would suffer the worst disaster in human history, and you did exactly as you had threatened. 13 We have not escaped any of the terrible curses written by Moses, and yet we have refused to beg you for mercy and to remind ourselves of how faithful you have always been. 14 And when you finally punished us with this horrible disaster, that was also the right thing to do, because we deserved it so much.
15 Our Lord God, with your own mighty arm you rescued us from Egypt and made yourself famous to this very day, but we have sinned terribly. 16 In the past, you treated us with such kindness, that we now beg you to stop being so terribly angry with Jerusalem. After all, it is your chosen city built on your holy mountain, even though it has suffered public disgrace because of our sins and those of our ancestors.
17 I am your servant, Lord God, and I beg you to answer my prayers and bring honor to yourself by having pity on your temple that lies in ruins. 18 Please show mercy to your chosen city, not because we deserve it, but because of your great kindness. 19 Forgive us! Hurry and do something, not only for your city and your chosen people, but to bring honor to yourself.
The Seventy Weeks
Daniel wrote:
20 I was still confessing my sins and those of all Israel to the Lord my God, and I was praying for the good of his holy mountain, 21 when Gabriel suddenly came flying in at the time of the evening sacrifice. This was the same Gabriel I had seen in my vision, 22 and he explained:
Daniel, I am here to help you understand the vision. 23 God thinks highly of you, and at the very moment you started praying, I was sent to give you the answer. 24 God has decided that for 70 weeks, your people and your holy city must suffer as the price of their sins. Then evil will disappear, and justice will rule forever; the visions and words of the prophets will come true, and a most holy place will be dedicated.
25 You need to realize that from the command to rebuild Jerusalem until the coming of the Chosen Leader, it will be 7 weeks and another 62 weeks. Streets will be built in Jerusalem, and a trench will be dug around the city for protection, but these will be difficult times. 26 At the end of the 62 weeks, the Chosen Leader will be killed and left with nothing.
A foreign ruler and his army will sweep down like a mighty flood, leaving both the city and the temple in ruins, and war and destruction will continue until the end, just as God has decided. 27 For one week this foreigner will make a firm agreement with many people, and halfway through this week, he will end all sacrifices and offerings. Then the “Horrible Thing” that causes destruction will be put there. And it will stay there until the time God has decided to destroy this one who destroys.
1 Dārija, Ahasvera dēla, kas bija mēdiešu izcelsmes un bija ieguvis virskundzību kaldeju valstī, 2 pirmajā viņa valdīšanas gadā es, Daniēls, pievērsu savu uzmanību svēto rakstu vārdiem par gadu skaitu, ko Tas Kungs kādreiz Savā vārdā bija atklājis pravietim Jeremijam, proti, ka Jeruzālemei jāpaliekot izpostītai un noplicinātai, un tukšai septiņdesmit gadus. 3 Es griezos tad pie Dieva Tā Kunga, vērsu pret Viņu savu vaigu, Viņu lūgdams un nemitīgi piesaukdams, gavēdams un tērpies sēru drānās un sēdēdams pelnos. 4 Es pielūdzu To Kungu, savu Dievu, un izsūdzēju savus grēkus, sacīdams: ak, Kungs, Tu lielais un bijājamais Dievs, kas uzturi Savu derību un parādi Savu žēlastību tiem, kas Tevi mīl un pilda Tavus baušļus! 5 Mēs grēkojām un darījām netaisnību, mēs bijām bezdievīgi un nepaklausīgi un atkāpāmies no Taviem baušļiem un likumiem; 6 mēs neklausījām arī Taviem kalpiem, praviešiem, kuri runāja Tavā Vārdā uz mūsu ķēniņiem un mūsu valdniekiem, mūsu tēviem un uz visu tautu. 7 Tavā pusē, Kungs, ir taisnība, mums atliek tikai kauna sārtums vaigā, kā tas šodien redzams sejā Jūdas vīriem, Jeruzālemes iedzīvotājiem un visiem israēliešiem tuvumā un tālumā visās zemēs, kur Tu tos esi izklīdinājis viņu neuzticības dēļ, ar ko tie pret Tevi ir apgrēkojušies. 8 Ak, Kungs! Mums jānosarkst aiz kauna, mūsu ķēniņiem, valdniekiem un mūsu tēviem, ka mēs pret Tevi esam apgrēkojušies. 9 Bet Tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir žēlastība un piedošana, kaut gan mēs esam bijuši Viņam nepaklausīgi 10 un neklausījām Tā Kunga, sava Dieva, balsi un nepildījām savās dzīves gaitās Viņa baušļus, ko Viņš mums devis caur Saviem kalpiem, praviešiem. 11 Jā, visa Israēla tauta ir pārkāpusi Tavus likumus, bijusi Tev nepaklausīga un nav sekojusi Taviem norādījumiem. Tādēļ ir nākušas pār mums lāsta un zvēresta sekas, par ko rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā, tāpēc ka mēs esam grēkojuši pret Dievu. 12 Un Viņš ir izpildījis mūsu vidū Savus draudus, ko Viņš vērsis pret mums un mūsu valdniekiem, kas pār mums valdīja, ka Viņš mums sūtīs lielu ļaunumu, tādu nelaimi, kāda vēl nekur apakš debess nav notikusi kā Jeruzālemē. 13 Jā, kā tas rakstīts Mozus bauslībā, tā arī visa šī nelaime pār mums nākusi, bet mēs ar To Kungu, mūsu Dievu, neesam centušies izlīdzināties, ka mēs būtu atsacījušies no saviem grēkiem un būtu piegriezuši uzmanību Tavai patiesībai un mūsu uzticībai Tev. 14 Tādēļ Tas Kungs bija nodomājis mums šo nelaimi un to mums arī uzsūtījis, jo Tas Kungs ir taisns visos Savos darbos, tikai mēs neklausījām Viņa balsi. 15 Un nu, ak, Kungs, mūsu Dievs, kas esi izvedis Savu tautu no Ēģiptes zemes ar stipru roku un darījis slavenu Savu Vārdu līdz pat mūsu dienām, - mēs grēkojām un bijām bezdievīgi. 16 Ak, Kungs, pēc Savas žēlastības nogriez Savas dusmas un Savu bardzību no Jeruzālemes, no Sava svētā kalna! Jo mūsu grēku un mūsu tēvu noziegumu dēļ ir Jeruzāleme un Tava tauta kļuvusi par apsmieklu visiem, kas mums visapkārt dzīvo. 17 Bet tagad uzklausi, mūsu Dievs, Sava kalpa lūgšanu un piesaukšanu un apgaismo Savu vaigu pār Savu svēto vietu, kas ir izpostīta un tuksnesim līdzīga kļuvusi, un dari to Tevis paša dēļ, ak, Kungs! 18 Piegriez, mans Dievs, man Savu ausi un klausies! Atver Savas acis un uzlūko mūsu drupas un to pilsētu, kas nosaukta pēc Tava Vārda! Jo mēs zemojamies Tava vaiga priekšā ar savām lūgšanām, balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz Tavu lielo žēlastību. 19 Ak, Kungs, paklausi! Ak, Kungs, piedod! Ak, Kungs, ņem vērā, dari to un nekavējies Sevis paša dēļ, mans Dievs! Jo Tava pilsēta un Tava tauta - abas ir nosauktas pēc Tava Vārda. 20 Kamēr es vēl tā runāju un pielūdzu Dievu, izsūdzēju savus un savas tautas grēkus un zemojos savā lūgšanā par Dieva svēto kalnu Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, 21 kamēr es lūdzu, pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kuru es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upura laiku. 22 Viņš taisījās man dot paskaidrojumus un uzrunāja mani ar šādiem vārdiem: Daniēl, es esmu jau ieradies, lai palīdzētu tev nākt pie īstās lietu izpratnes. 23 Kad tu iesāki Dievu lūgt, man atklājās Dieva vārds, un es ierados, lai tev dotu ziņu, jo tu esi it īpaši iemīļots vīrs. Tad nu ņem vērā šo vārdu, lai tev šī atklāsme būtu pilnīgi saprotama! 24 Ir nolemts par tavu tautu un tavu svēto pilsētu - dot tām septiņdesmit nedēļas laika, lai apgrēcība izbeigtos, grēku mērs taptu pilns, lai izpirktu un salīdzinātu pārkāpumus un panāktu mūžīgo taisnību, lai piepildītos praviešu skatījumi un pasludinājumi par nākotni un lai iesvaidītu visusvētāko. 25 Tādēļ zini un saproti: no tā laika, kad atskanēja vārds par Jeruzālemes atjaunošanu un uzcelšanu, līdz svaidītam valdniekam jāpaiet septiņām nedēļām, un pēc tam sešdesmit divu nedēļu laikā to atkal atjaunos un uzcels ar tirgus laukumiem, ar ielām un grāvjiem, kaut arī spaidu pilnā laikā. 26 Un pēc tām sešdesmit divām nedēļām tas svaidītais tiks nogalināts, gan ne viņa vainas dēļ; pilsētu un svētnīcu izpostīs kāda valdnieka karaspēks. Ieradīsies arī pats šis valdnieks, bet tam gals būs plūdos; līdz pašam galam būs karš, un norisināsies iepriekš stingri nolemtā postīšana an zemes noplicināšana. 27 Un viņš ar daudziem slēgs ciešu derību uz vienu nedēļu; un nedēļas vidū tiks atcelts kaujamais un ēdamais upuris; to vietā kā pirmās izvirzīsies postīšanas negantības, un proti - tik ilgi, kamēr iepriekš nolemtā iznīcināšana pārvelsies pāri arī pašai postīšanai un postītājiem."
