Jeremiah Must Live His Message
1 The Lord said to me:
2 Jeremiah, don't get married and have children—Judah is no place to raise a family. 3 I'll tell you what's going to happen to children and their parents here. 4 They will die of horrible diseases and of war and starvation. No one will give them a funeral or bury them, and their bodies will be food for the birds and wild animals. And what's left will lie on the ground like manure.
5 When someone dies, don't visit the family or show any sorrow. I will no longer love or bless or have any pity on the people of Judah. 6 Rich and poor alike will die and be left unburied. No one will mourn and show their sorrow by cutting themselves or shaving their heads. 7 No one will bring food and wine to help comfort those who are mourning the death of their father or mother.
8 Don't even set foot in a house where there is eating and drinking and celebrating. 9 Warn the people of Judah that I, the Lord All-Powerful, will put an end to all their parties and wedding celebrations. 10 They will ask, “Why has the Lord our God threatened us with so many disasters? Have we done something wrong or sinned against him?”
11 Then tell them I have said:
People of Judah, your ancestors turned away from me; they rejected my laws and teachings and started worshiping other gods. 12 And you have done even worse! You are stubborn, and instead of obeying me, you do whatever evil comes to your mind. 13 So I will throw you into a land that you and your ancestors know nothing about, a place where you will have to worship other gods both day and night. And I won't feel the least bit sorry for you.
14 A time will come when you will again worship me. But you will no longer call me the Living Lord who rescued Israel from Egypt. 15 Instead, you will call me the Living Lord who rescued you from that country in the north and from the other countries where I had forced you to go.
Someday I will bring you back to this land that I gave your ancestors. 16 But for now, I am sending enemies who will catch you like fish and hunt you down like wild animals in the hills and the caves.
17 I can see everything you are doing, even if you try to hide your sins from me. 18 I will punish you double for your sins, because you have polluted my own land. You have filled it with lifeless idols that remind me of dead bodies.
The Lord Gives Strength
I prayed to the Lord:

19 Our Lord, you are the one
who gives me strength
and protects me like a fortress
when I am in trouble.
People will come to you
from distant nations and say,
“Our ancestors worshiped
false and useless gods,
20 worthless idols
made by human hands.”

21 Then the Lord replied,
“That's why I will teach them
about my power,
and they will know that I
truly am the Lord.”
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Neņem sev sievu, lai tev nav ne dēlu, ne meitu šinī vietā!" 3 Jo tā saka Tas Kungs par tiem dēliem un tām meitām, kas piedzims šinī vietā, un par tām mātēm, kas tos dzemdēs, un par tiem tēviem, kas tos dzemdinās šinī zemē: 4 "Tie mirs ar nāvīgām un ciešanu pilnām kaitēm, un tos neapraudās un neapglabās, tie būs par mēsliem klajam laukam! Zobens un bads tos aprīs, un viņu miesas būs par barību putniem apakš debess un zvēriem laukā!" 5 Vēl Tas Kungs pavēlēja tā: "Neej sēru namā un nepiedalies sēru sanāksmēs, lai tiem parādītu līdzjūtību! Jo Es atrāvu šai tautai Savu mieru, Savu žēlastību un mīlestību, saka Tas Kungs. 6 Tā nomirs šai zemē lieli un mazi un netiks apglabāti, neviens tos neapraudās, un neviens viņu dēļ nesagraizīsies un nenocirps matus līdz ādai. 7 Arī nesniegs nevienam sēru maizi, lai to iepriecinātu mirušā dēļ. Nevienam nedos dzert sēru kausu iepriecinājumam viņa mirušā tēva vai mātes dēļ. 8 Neej namā, kur notiek dzīres, pie tiem sēdēt, ar tiem kopā ēst un dzert! 9 Jo tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: tik tiešām, šai vietā Es apklusināšu jūsu dienās jūsu acu priekšā visu skaļāko prieku un jautrību, visas līgavaiņa gaviles un visas līgavas dziesmas! 10 Kad tu pasludināsi šai tautai visus šos vārdus un tie tev jautās: kāpēc Tas Kungs draud mums ar šo lielo nelaimi, un kas ir mūsu noziegums? Un kur ir mūsu grēks, ar ko mēs esam apgrēkojušies pret To Kungu, mūsu Dievu? - 11 tad atbildi tu tiem: tāpēc, ka jūsu tēvi Mani atstājuši, saka Tas Kungs, un skrējuši pie citiem dieviem, tiem kalpojuši un tos pielūguši, bet Mani atstājuši un Manus baušļus nav turējuši. 12 Un jūs tāpat grēkojat un vēl vairāk kā jūsu tēvi; jūs staigājat ikviens pēc savas sirds nepakļāvības un Mani neklausāt. 13 Tādēļ Es jūs izraidīšu no šīs zemes tādā zemē, ko jūs nepazīstat un ko nepazina arī jūsu tēvi; tur jūs varat kalpot citiem dieviem dienām un naktīm, tādēļ ka Man pret jums vairs nav nekādas žēlastības! 14 Redzi, nāks dienas, tā saka Tas Kungs, kad nesacīs vairs: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes! - 15 bet sacīs: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas atveda Israēla bērnus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur Viņš tos bija izklīdinājis! - jo Es atvedīšu tos atkal viņu zemē, ko Es devu viņu tēviem. 16 Es sūtīšu daudz zvejnieku, saka Tas Kungs, tie tos ķers kā zivis; tad Es sūtīšu daudz mednieku, un tie viņus gūstīs pa visiem kalniem, pa visiem pakalniem un klinšu aizām, 17 jo Manas acis redz visus viņu ceļus, viņi Man nav apslēpti, un viņu noziegums nav apslēpts Manu acu priekšā. 18 Vispirms Es divkārtīgi tiem atmaksāšu par viņu noziegumu un grēku, tādēļ ka tie apgānījuši Manu zemi ar savu šausmīgo elka dievu līķiem un piepildījuši Mana mantojuma tiesu ar savām negantībām." 19 Ak, Kungs, mans spēks, mana stiprā pils un mans patvērums bēdās! Pie Tevis nāks tautas no pasaules galiem un sacīs: "Tiešām, tie ir tikai māņi, kas bija mūsu tēviem, nebūtnīgi, neīsti dievekļi, kas nevar palīdzēt! 20 Vai tad var cilvēks sev darināt dievus? Tie taču nav īsti dievi!" 21 "Tādēļ redzi, Es šoreiz tos vedīšu pie atziņas, Es tiem parādīšu Savu roku un Savu varu. Tad tie atzīs, ka Mans vārds ir: Tas Kungs."