Wisdom Makes Good Sense
1 A woman's family
is held together
by her wisdom,
but it can be destroyed
by her foolishness.
2 By living right, you show
that you respect the Lord;
by being deceitful, you show
that you despise him.
3 Proud fools are punished
for their stupid talk,
but sensible talk
can save your life.
4 Without the help of an ox
there can be no crop,
but with a strong ox
a big crop is possible.
5 An honest witness
tells the truth;
a dishonest witness
tells nothing but lies.
6 Make fun of wisdom,
and you will never find it.
But if you have understanding,
knowledge comes easily.
7 Stay away from fools,
or you won't learn a thing.
8 Wise people have enough sense
to find their way,
but stupid fools get lost.
9 Fools don't care
if they are wrong,
but God is pleased
when people do right.
10 No one else can really know
how sad or happy you are.
11 The tent of a good person
stands longer than the house
of someone evil.
12 You may think you are
on the right road
and still end up dead.
13 Sorrow may hide
behind laughter,
and happiness may end
in sorrow.
14 You harvest what you plant,
whether good or bad.
15 Don't be stupid
and believe all you hear;
be smart and know
where you are headed.
16 Only a stupid fool
is never cautious—
so be extra careful
and stay out of trouble.
17 Fools have quick tempers,
and no one likes you
if you can't be trusted.
18 Stupidity leads to foolishness;
be smart and learn.
19 The wicked will come crawling
to those who obey God.
20 You have no friends
if you are poor,
but you have lots of friends
if you are rich.
21 It's wrong to hate others,
but God blesses everyone
who is kind to the poor.
22 It's a mistake
to make evil plans,
but you will have loyal friends
if you want to do right.
23 Hard work is worthwhile,
but empty talk
will make you poor.
24 Wisdom can make you rich,
but foolishness leads
to more foolishness.
25 An honest witness
can save your life,
but liars can't be trusted.
26 If you respect the Lord,
you and your children
have a strong fortress
27 and a life-giving fountain
that keeps you safe
from deadly traps.
28 Rulers of powerful nations
are held in honor;
rulers of weak nations
are nothing at all.
29 It's smart to be patient,
but it's stupid
to lose your temper.
30 It's healthy to be content,
but envy can eat you up.
31 If you mistreat the poor,
you insult your Creator;
if you are kind to them,
you show him respect.
32 In times of trouble
the wicked are destroyed,
but even at death
the innocent have faith.
33 Wisdom is found in the minds
of people with good sense,
but fools don't know it.
34 Doing right brings honor
to a nation,
but sin brings disgrace.
35 Kings reward servants
who act wisely,
but they punish those
who act foolishly.
1 Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj. 2 Kas To Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet, kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa. 3 Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu. 4 Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet, kur vērsis darbīgs, tur daudz ienākumu. 5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus. 6 Smējējs meklē gudrību, bet to neatrod, sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli. 7 Ej projām no ģeķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies! 8 Sapratīga vīra gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet nejēgu ģeķība ir pašapmāns. 9 Ģeķi mīl jokot ar grēku upuri, bet starp sapratīgajiem mitīs taisnība. 10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos. 11 Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos. 12 Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē. 13 Arī smiedamās sirds var sērot, un priekiem seko bēdas. 14 Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida, bet krietnais stāvēs pār viņu. 15 Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus. 16 Zinīgais baidās un izvairās no ļauna, nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri. 17 Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs. 18 Nesapratīgie manto muļķību, bet gudro vainagojums ir apdomīga un uzmanīga rīcība. 19 Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galva taisno vārtos. 20 Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kuri bagātos mīl, ir daudz. 21 Kas savu tuvāko nicina, tas grēko, bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem. 22 Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie pievilsies, bet, kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību un uzticību. 23 Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums. 24 Zinīgajiem viņu bagātība ir goda pilns vainags, bet neprašu negudrība tāda pati negudrība arī paliek. 25 Patiess liecinieks ir dzīvības glābējs, bet, kas melus runā, ir nepatiess liecinieks. 26 Kas To Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti. 27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. 28 Kur valdniekam daudz kara tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet, kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas. 29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību. 30 Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos. 31 Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet, kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu. 32 Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts. 33 Sapratīga cilvēka sirdī gudrība dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji. 34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods. 35 Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.
