The Lord Gives the Command To Punish Jerusalem
1 After that, I heard the Lord shout, “Come to Jerusalem, you men chosen to destroy the city. And bring your weapons!”
2 I saw six men come through the north gate of the temple, each one holding a deadly weapon. A seventh man dressed in a linen robe was with them, and he was carrying things to write with. The men went into the temple and stood by the bronze altar.
3 The brightness of God's glory then left its place above the statues of the winged creatures inside the temple and moved to the entrance. The Lord said to the man in the linen robe, 4 “Walk through the city of Jerusalem and mark the forehead of anyone who is truly upset and sad about the terrible things that are being done here.”
5-6 He turned to the other six men and said, “Follow him and put to death everyone who doesn't have a mark on their forehead. Show no mercy or pity! Kill men and women, parents and children. Begin here at my temple, but be sure not to harm those who are marked.”
The men immediately killed the leaders who were standing there.
7 Then the Lord said, “Pollute the temple by piling the dead bodies in the courtyards. Now get busy!” They left and started killing the people of Jerusalem.
8 I was then alone, so I bowed down and cried out to the Lord, “Why are you doing this? Are you so angry with the people of Jerusalem that everyone must die?”
9 The Lord answered, “The people of Israel and Judah have done horrible things. Their country is filled with murderers, and Jerusalem itself is filled with violence. They think that I have deserted them, and that I can't see what they are doing. 10 And so I will not have pity on them or forgive them. They will be punished for what they have done.”
11 Just then, the man in the linen robe returned and said, “I have done what you commanded.”
1 Tad es dzirdēju, ka Viņš sauca stiprā balsī: "Tuvojas soda izpildīšanas diena pilsētai. Ikviens lai ņem savu iznīcināšanas ieroci rokā." 2 Un redzi, seši vīri nāca pa ceļu šurpu no augšējiem vārtiem, kas pret ziemeļiem. Katram bija rokā savs iznīcināšanas ierocis. Viens viņu starpā bija ģērbies linu audeklā, tam pie jostas ap gurniem bija rakstāmie rīki. Tie ienāca un nostājās līdzās vara altārim. 3 Pa to laiku Israēla Dieva godība bija pacēlusies no ķeruba ratiem, uz kuriem tā atradās, un nostājusies pie Dieva nama sliekšņa. Tur tā uzsauca tam vīram, kas bija tērpies lina audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki, 4 šos vārdus: "Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā." 5 Bet citiem Viņš sacīja, man dzirdot: "Eita viņam pakaļ pa pilsētu un kaujiet nost! Jūsu acis lai nežēlo, un nesaudzējiet neviena. 6 Kaujiet nost sirmgalvjus un jaunekļus, jaunavas, bērnus un sievas, kamēr visi pagalam. Bet neaizskariet neviena, kam ir zīme. Un iesāciet ar Manu svētnīcu!" Tad tie iesāka ar vecajiem, kas stāvēja Tempļa priekšā. 7 Un Viņš tiem sacīja: "Lieciet negodā svētnīcu un pildiet pagalmus ar nokautiem. Eita tagad projām!" Un tie izgāja un kāva ļaudis pilsētā. 8 Kad tie tos nokāva, es viens biju palicis, tad es kritu uz sava vaiga un brēcu: "Ak, Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi visus iznīcināt, kas vēl palikuši Israēlā, izliedams Savas dusmas pār Jeruzālemi?" 9 Tad Viņš man atbildēja: "Israēla un Jūdas nama noziegums ir pārāk liels. Zeme ir piepildīta ar asinīm un pilsēta ar noziegumiem, jo tie saka: Tas Kungs ir zemi atstājis, Tas Kungs nekā neredz. 10 Arī Mana acs neraudzīsies vairs ar līdzcietību, un Es nesaudzēšu neviena. Es likšu sodam par visiem viņu grēkiem krist uz viņu galvas." 11 Tad vīrs, kas bija tērpies linu audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki, ziņoja un sacīja: "Es izpildīju visu, ko Tu man pavēlēji."
