A Story about Two Eagles and a Vine
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, tell the people of Israel the following story, 3 so they will understand what I am saying to them:
A large eagle with strong wings and beautiful feathers once flew to Lebanon. It broke the top branch off a cedar tree, 4 then carried it to a nation of merchants and left it in one of their cities. 5 The eagle also took a seed from Israel and planted it in a fertile field with plenty of water, like a willow tree beside a stream. 6 The seed sprouted and grew into a grapevine that spread over the ground. It had lots of leaves and strong, deep roots, and its branches grew upward toward the eagle.
7 There was another eagle with strong wings and thick feathers. The roots and branches of the grapevine soon turned toward this eagle, hoping it would bring water for the soil. 8 But the vine was already growing in fertile soil, where there was plenty of water to produce healthy leaves and large grapes.
9 Now tell me, Ezekiel, do you think this grapevine will live? Or will the first eagle pull it up by its roots and pluck off the grapes and let its new leaves die? The eagle could easily kill it without the help of a large and powerful army. 10 The grapevine is strong and healthy, but as soon as the scorching desert wind blows, it will quickly wither.
The Lord Explains the Story
11 The Lord said:
12 Ezekiel, ask the rebellious people of Israel if they know what this story means.
Tell them that the king of Babylonia came to Jerusalem, then he captured the king of Judah and his officials, and took them back to Babylon as prisoners. 13 He chose someone from the family of Judah's king and signed a treaty with him, then made him swear to be loyal. He also led away other important citizens, 14 so that the rest of the people of Judah would obey only him and never gain control of their own country again.
15 But this new king of Judah later rebelled against Babylonia and sent officials to Egypt to get horses and troops. Will this king be successful in breaking the treaty with Babylonia? Or will he be punished for what he's done?
16 As surely as I am the living Lord God, I swear that the king of Judah will die in Babylon, because he broke the treaty with the king of Babylonia, who appointed him king. 17 Even the king of Egypt and his powerful army will be useless to Judah when the Babylonians attack and build towers and dirt ramps to destroy the cities of Judah and its people. 18 The king of Judah broke his own promises and ignored the treaty with Babylonia. And so he will be punished!
19 He made a promise in my name and swore to honor the treaty. And now that he has broken that promise, my name is disgraced. He must pay for what he's done. 20 I will spread out a net to trap him. Then I will drag him to Babylon and see that he is punished for his unfaithfulness to me. 21 His best troops will be killed in battle, and the survivors will be scattered in every direction. I, the Lord, have spoken.
22 Someday, I, the Lord,
will cut a tender twig
from the top of a cedar tree,
then plant it on the peak
of Israel's tallest mountain,
23 where it will grow
strong branches
and produce large fruit.
All kinds of birds will find
shelter under the tree,
and they will rest in the shade
of its branches.
24 Every tree in the forest
will know that I, the Lord,
can bring down tall trees
and help short ones grow.
I dry up green trees
and make dry ones green.
I, the Lord, have spoken,
and I will keep my word.
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, uzdod Israēla namam mīklu un stāsti tam līdzību. 3 Un saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: liels ērglis ar lieliem, gariem spārniem un kuplām, raibām spalvām nolaidās uz Libanona un pārņēma savā rīcībā ciedra koka galotni. 4 Viņš nolauza pašu augšējo tās zaru un to aiznesa uz veikalnieku zemi, un iestādīja to tirgotāju pilsētā. 5 Tad viņš ņēma vienu no tās zemes atvasēm un stādīja to kā vītolu auglīgā tīrumā, kur bija daudz ūdens, 6 lai tas augtu un attīstītos par spēcīgu un kuplu, bet augumā zemu vīnakoku. Viņa stīgām vajadzēja vērsties pret viņu, un viņa saknēm bija jābūt viņam padotam. Tas tapa tiešām par vīnakoku, kas raisīja stīgas un dzina atvases. 7 Bet tur bija vēl viens liels ērglis ar lieliem spārniem un kuplām, spēcīgām spalvām. Un redzi, vīnakoks piegrieza šim savas saknes un izstiepa pret viņu savus zarus, lai viņš to vēl bagātīgāk slacinātu no dobes, kurā tas bija iestādīts. 8 Bet tas taču bija stādīts labā zemē ar bagātīgu ūdeni, ka dzītu stīgas un nestu augļus un kļūtu par izcilu vīnakoku. 9 Tad saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: vai tas tā labi izdosies? Vai neizraus viņam saknes un nenoplūks viņa augļus, ka tam jānokalst? Visas tā jaunās atvases novītīs; un tur nevajadzēs ne stipra elkoņa, nedz arī liela ļaužu pulka, lai to izceltu no zemes, kurā tas laidis savas saknes. 10 Tiešām, viņš tagad ir iedēstīts. Bet vai tam labi izdosies arī izaugt? Vai tas nenokaltīs, kad to ķers rīta vējš? Tiešām, tas nokaltīs tai vietā, kur tas izaudzis." 11 Atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 12 "Saki taču šai pretestības pilnai ciltij: vai jūs nesaprotat, ko tas nozīmē? Saki tiem tā: redzi, Bābeles ķēniņš gāja uz Jeruzālemi, paņēma tās ķēniņu un tās dižciltīgos un aizveda viņus sev līdzi uz Bābeli. 13 Tad viņš ņēma vienu atvasi no ķēniņa dzimuma, noslēdza ar to derību un nozvērināja to. Bet zemes dižciltīgos viņš paņēma sev līdzi, 14 lai ķēniņa valdība paliktu pazemīga un nepieaugtu varā, lai ķēniņš turētu noslēgto derību, ka tas pastāvētu. 15 Bet tas atkāpās no viņa un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti, lai tam dotu zirgus un daudz kara tautas. Vai tas tam izdosies? Vai tas, kas tā darījis, paliks nesodīts? Viņš ir derību lauzis, vai viņš izglābsies? 16 Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, tā ķēniņa dzīves vietā, kas viņu iecēla par ķēniņu, kura zvērestu viņš pārkāpa un kuram viņš lauza savu derību, pie viņa Bābelē viņš nomirs! 17 Bet faraons tam karā nepalīdzēs nedz ar lielu karaspēku, nedz ar lielu ļaužu pulku, kad cels vaļņus un aplenkuma apcietinājumus līdz ar torņiem, lai atņemtu daudziem dzīvību. 18 Tādēļ ka viņš ir pārkāpis zvērestu un lauzis derību, kaut gan bija devis roku to sargāt un taču to nedarīja, viņš neizglābsies. 19 Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: tik tiešām, ka Es dzīvoju: Manu zvērestu, ko viņš pārkāpis, un Manu derību, ko viņš lauzis, Es pieskaitīšu par noziegumu viņa galvai. 20 Es izplētīšu pār viņu Savu tīklu, tā ka viņš paliks sapinies Manos valgos. Tad Es viņu aizvedīšu uz Bābeli, un tur Es ar viņu tiesāšos par uzticības laušanu, ar ko viņš noziedzies un apgrēkojies pret Mani. 21 Visi viņa izlasītie karavīri un visi, kas kalpoja viņa karapulkos, kritīs no zobena, un atlikušie izklīdīs visos vējos, lai jūs atzītu, ka Es, Tas Kungs, to jau iepriekš esmu pateicis. 22 Tā saka Dievs Tas Kungs: Es ņemšu no augstā ciedru koka galotnes zaru un to iestādīšu, un no pašas augstākās tā atvases Es nolauzīšu maigu zariņu un to dēstīšu augstā un stāvā kalnā. 23 Israēla augstākajā kalnā Es to dēstīšu, lai tas izrieš zarus un nes augļus un top par jo krāšņu ciedru koku, kura zaros dzīvos un vīs savas ligzdas visdažādāko spalvu putni. 24 Tad visi koki laukā atzīs, ka Es, Tas Kungs, pazemoju augsto koku un paaugstināju zemo koku, ka Es liku nokalst zaļajam kokam un devu jaunu zaļumu sausajam kokam. Es, Tas Kungs, to sacīju, un Es to arī izpildīju."
