Love
1 What if I could speak
all languages of humans
and even of angels?
If I did not love others,
I would be nothing more
than a noisy gong
or a clanging cymbal.
2 What if I could prophesy
and understand all mysteries
and all knowledge?
And what if I had faith
that moved mountains?
I would be nothing,
unless I loved others.
3 What if I gave away all
that I owned
and let myself
be burned alive?
I would gain nothing,
unless I loved others.
4 Love is patient and kind,
never jealous, boastful,
proud, or 5 rude.
Love isn't selfish
or quick tempered.
It doesn't keep a record
of wrongs that others do.
6 Love rejoices in the truth,
but not in evil.
7 Love is always supportive,
loyal, hopeful,
and trusting.
8 Love never fails!
Everyone who prophesies
will stop,
and unknown languages
will no longer
be spoken.
All that we know
will be forgotten.
9 We don't know everything,
and our prophecies
are not complete.
10 But what is perfect
will someday appear,
and what isn't perfect
will then disappear.
11 When we were children,
we thought and reasoned
as children do.
But when we grew up,
we quit our childish ways.
12 Now all we can see of God
is like a cloudy picture
in a mirror.
Later we will see him
face to face.
We don't know everything,
but then we will,
just as God completely
understands us.
13 For now there are faith,
hope, and love.
But of these three,
the greatest is love.
1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. 2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. 3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. 4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. 5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. 6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. 7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. 8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. 9 Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. 10 Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. 11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. 12 Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. 13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
