1 During Jehoiakim's rule, King Nebuchadnezzar of Babylonia invaded and took control of Judah. Jehoiakim obeyed Nebuchadnezzar for three years, but then he rebelled.
2 At that time, the Lord started sending troops to rob and destroy towns in Judah. Some of these troops were from Babylonia, and others were from Syria, Moab, and Ammon. The Lord had sent his servants the prophets to warn Judah about this, 3 and now he was making it happen. The country of Judah was going to be wiped out, because Manasseh had sinned 4 and caused many innocent people to die. The Lord would not forgive this.
5 Everything else Jehoiakim did while he was king is written in The History of the Kings of Judah. 6 Jehoiakim died, and his son Jehoiachin became king.
7 King Nebuchadnezzar defeated King Neco of Egypt and took control of his land from the Egyptian Gorge all the way north to the Euphrates River. So Neco never invaded Judah again.
King Jehoiachin of Judah Is Taken to Babylon
(2 Chronicles 36.92 10)8 Jehoiachin was 18 years old when he became king of Judah, and he ruled only 3 months from Jerusalem. His mother Nehushta was the daughter of Elnathan from Jerusalem. 9 Jehoiachin disobeyed the Lord, just as his father Jehoiakim had done.
10 King Nebuchadnezzar of Babylonia sent troops to attack Jerusalem soon after Jehoiachin became king. 11 During the attack, Nebuchadnezzar himself arrived at the city. 12 Jehoiachin immediately surrendered, together with his mother and his servants, as well as his army officers and officials. Then Nebuchadnezzar had Jehoiachin arrested. These things took place in the eighth year of Nebuchadnezzar's rule in Babylonia.
13 The Lord had warned that someday the treasures would be taken from the royal palace and from the temple, including the gold objects that Solomon had made for the temple. And that's exactly what Nebuchadnezzar ordered his soldiers to do. 14 He also led away as prisoners the Jerusalem officials, the military leaders, and the skilled workers—10,000 in all. Only the very poorest people were left in Judah.
15 Nebuchadnezzar took Jehoiachin to Babylon, along with his mother, his wives, his officials, and the most important leaders of Judah. 16 He also led away 7,000 soldiers and 1,000 skilled workers, all of them trained for battle.
17 Then Nebuchadnezzar appointed Jehoiachin's uncle Mattaniah king of Judah and changed his name to Zedekiah.
King Zedekiah of Judah
(2 Chronicles 36.11-16Jeremiah 52.1-3)18 Zedekiah was 21 years old when he was appointed king of Judah, and he ruled from Jerusalem for 11 years. His mother Hamutal was the daughter of Jeremiah from Libnah. 19 Zedekiah disobeyed the Lord, just as Jehoiakim had done. 20 It was Zedekiah who finally rebelled against Nebuchadnezzar.
The people of Judah and Jerusalem had made the Lord so angry that he turned his back on them. That's why these horrible things were happening.
1 Viņa valdīšanas laikā cēlās un nāca Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, un Jojakims bija viņam pakļauts trīs gadus, bet tad viņš no tā atkrita. 2 Tad Tas Kungs lika doties pret viņu kaldeju un aramiešu, kā arī Moāba un amoniešu karapulkiem, un Viņš tiem lika iebrukt Jūdā, lai to iznīcinātu pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Saviem kalpiem, praviešiem. 3 Patiešām, Jūdam notika tikai pēc Tā Kunga vārda, kad Viņš to atstūma no Sava vaiga Manases grēku dēļ, kurus viņš bija darījis, 4 un nenoziedzīgo asiņu dēļ, kuras viņš bija izlējis, piepildīdams Jeruzālemi ar nevainīgām asinīm; arī tās Tas Kungs negribēja viņam piedot. 5 Un, kas vēl stāstāms par Jojakimu, tas, ko viņš ir darījis,- tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 6 Kad Jojakims gūlās pie saviem tēviem, tad viņa dēls Jojahīns kļuva ķēniņš viņa vietā. 7 Un Ēģiptes ķēniņš vairs neizgāja kara gājienos no savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija viņam visu atņēmis, kas Ēģiptes ķēniņam piederēja - no Ēģiptes robežu upes līdz Eifratas upei. 8 Jojahīnam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Nehusta, un viņa bija Ēlnatāna meita no Jeruzālemes. 9 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā viņa tēvs bija darījis. 10 Tanī laikā cēlās pret Jeruzālemi Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara karavīri, un viņi ielenca pilsētu. 11 Un Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, nāca pilsētā, kad viņa karavīri to bija aplenkuši, 12 tad Jojahīns, Jūdas ķēniņš, gāja ārā pie Bābeles ķēniņa, viņš un viņa māte, viņa galma ļaudis, viņa karaspēka virsnieki un viņa galma kalpotāji, un Bābeles ķēniņš saņēma viņu savas valdīšanas astotajā gadā. 13 Un viņš lika no turienes paņemt visus Tā Kunga nama dārgumus un visus ķēniņa pils dārgumus un nolauza zeltu no visiem rīkiem, kurus Salamans, Israēla ķēniņš, bija licis darināt Tā Kunga namam; tā Tas Kungs to bija jau iepriekš pavēstījis. 14 Viņš izveda visu Jeruzālemi: visus virsniekus un visus karam spējīgos vīrus, desmit tūkstošus, arī visus kalējus un amatniekus; nekas netika atstāts kā vienīgi zemes nabadzīgie ļaudis. 15 Tā viņš izveda Jojahīnu uz Bābeli, tāpat arī ķēniņa māti un ķēniņa sievas; arī viņa galma kalpotājus un zemes varenos viņš izveda no Jeruzālemes uz Bābeli; 16 turklāt visus spēcīgos karavīrus, septiņus tūkstošus, amatniekus un kalējus, kādu tūkstoti, visus, kas drošsirdīgi un derīgi karam - tos Bābeles ķēniņš izveda uz Bābeli. 17 Un Bābeles ķēniņš cēla par ķēniņu viņa vietā Matanju, Jojahīna tēvabrāli, un pārdēvēja viņu par Cedekiju. 18 Cedekijam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit viens gads, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē vienpadsmit gadus; viņa mātes vārds bija Hamutala, viņa bija Jeremijas meita no Libnas. 19 Un viņš darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā Jojakims bija darījis. 20 Jo tāpēc Tā Kunga dusmu dēļ tā notika ar Jeruzālemi un Jūdu, ka Viņš tos pilnīgi atstūma no Sava vaiga.
