Ezekiel Sees the Terrible Sins of Jerusalem
1 Six years after King Jehoiachin and the rest of us had been led away as prisoners to Babylonia, the leaders of Judah were meeting with me in my house. On the fifth day of the sixth month, the Lord God suddenly took control of me, 2 and I saw something in the shape of a human. This figure was like fire from the waist down, and it was bright as polished metal from the waist up. 3 It reached out what seemed to be a hand and grabbed my hair. Then in my vision the Lord's Spirit lifted me into the sky and carried me to Jerusalem.
The Spirit took me to the north gate of the temple's inner courtyard, where there was an idol that disgusted the Lord and made him furious. 4 Then I saw the brightness of the glory of the God of Israel, just as I had seen it near the Chebar River.
5 God said to me, “Ezekiel, son of man, look north.” And when I did, I saw that repulsive idol by the altar near the gate.
6 God then said, “Do you see the terrible sins of the people of Israel? Their sins are making my holy temple unfit as a place to worship me. Yet you will see even worse things than this.”
7 Next, I was taken to the entrance of the courtyard, where I saw a hole in the wall.
8 God said, “Make this hole bigger.” And when I did, I realized it was a doorway. 9 “Go in,” God said, “and see what horrible and evil things the people are doing.”
10 Inside, I saw that the walls were covered with pictures of reptiles and disgusting, unclean animals, as well as with idols that the Israelites were worshiping. 11 Seventy Israelite leaders were standing there, including Jaazaniah son of Shaphan. Each of these leaders was holding an incense burner, and the smell of incense filled the room.
12 God said, “Ezekiel, do you see what horrible things Israel's leaders are doing in secret? They have filled their rooms with idols. And they say I can't see them, because they think I have already deserted Israel. 13 But I will show you something even worse than this.”
14 He took me to the north gate of the temple, where I saw women mourning for the god Tammuz. 15 God asked me, “Can you believe what these women are doing? But now I want to show you something even worse.”
16 I was then led into the temple's inner courtyard, where I saw about 25 men standing near the entrance, between the porch and the altar. Their backs were to the Lord's temple, and they were bowing down to the rising sun.
17 God said, “Ezekiel, it's bad enough that the people of Judah are doing these disgusting things. But they have also spread violence and injustice everywhere in Israel and have made me very angry. They have disgraced and insulted me in the worst possible way. 18 So in my fierce anger, I will punish them without mercy and refuse to help them when they cry out to me.”
1 Notika pēc tam sestā gada sestā mēneša piektajā dienā, kad es sēdēju savā namā un Jūdas vecaji bija pie manis, ka Tā Kunga roka krita uz mani. 2 Es pēkšņi redzēju tēlu, kam bija cilvēka izskats. No saviem gurniem uz leju tas bija kā uguns un no saviem gurniem uz augšu kā spilgtas debess gaismas atspīdums, kā mirdzoša metāla spožums. 3 Tad viņš izstiepa it kā roku un satvēra mani pie manas galvas matiem. Gara spēks pacēla mani starp zemi un debesīm un dievišķā parādībā aiznesa mani uz Jeruzālemi pie iekšējā pagalma vārtiem uz ziemeļu pusi, kur stāvēja tas elka tēls, kas To Kungu kaitināja un sāpināja. 4 Un redzi, tur manā priekšā atklājās godība, kā es to jau biju redzējis ielejā. 5 Un Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, pacel savas acis uz ziemeļu pusi!" Un, kad es pacēlu savas acis uz ziemeļu pusi, es redzēju minēto elka tēlu stāvam uz ziemeļiem no altāra vārtiem pie ieejas. 6 Un Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, vai tu redzi, ko tie dara? Tā ir negantība, ko Israēla nams dara, lai Mani aizdzītu projām no Manas svētās vietas. Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības." 7 Tad Viņš mani veda pie ieejas pagalmā, un, kad es apskatījos visapkārt, es tur ievēroju sienā caurumu. 8 Un Viņš sacīja: "Cilvēka bērns, izspraucies caur šo sienu!" Un, kad es izspraucos, es ieraudzīju tur durvis. 9 Tad Viņš man sacīja: "Ej iekšā un apskaties tās šausmīgās negantības, ko tie šeit dara." 10 Kad es iegāju, es redzēju tur dažādu rāpuļu un nešķīstu dzīvnieku un arī dažādu Israēla nama elku attēlus, kas visap kārt bija uzzīmēti uz sienas. 11 To priekšā stāvēja septiņdesmit vīru no Israēla nama vecajiem, viņu starpā Jaāsanja, Safana dēls. Katram bija rokā kvēpināmais trauks, smaržīgu kvēpināmo zāļu dūmu mākonis pacēlās uz augšu. 12 Tad Viņš man sacīja: "Vai tu redzēji, cilvēka bērns, ko Israēla nama vecaji šeit dara tumsā, ikviens savā elka telpā? Jo tie saka: Tas Kungs mūs neredz, Tas Kungs ir atstājis šo zemi." 13 Tad Viņš vēl man sacīja: "Tu redzēsi vēl lielākas negantības, ko tie dara." 14 Tad Viņš mani veda pie Tā Kunga nama ziemeļu vārtiem. Tur sēdēja sievas, kas apraudāja Tammusu. 15 Un Viņš man sacīja: "Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības nekā šo." 16 Tad Viņš veda mani Tā Kunga nama iekšējā pagalmā. Tur es redzēju - pie ieejas starp priekštelpu un altāri stāvēja kādi divdesmit pieci vīri; tie, pagriezuši muguru pret Tā Kunga Templi un vaigu pret rītiem, pielūdza sauli. 17 Un Viņš man sacīja: "Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Vai tad Jūdas namam nepietiek šo negantību, ko tie dara, ka tie vēl pilda visu zemi ar varas darbiem un vienmēr Manī rada dusmas? Un nu skaties: viņi tur zaļus zarus sev pie deguna. 18 Tādēļ Es celšos pret tiem ar bardzību, Mana acs tos neuzlūkos ar līdzcietību, un Es tos nesaudzēšu. Un, kaut tie ar stipru balsi kliegtu Man ausīs, Es tos tomēr neuzklausīšu."
