Jonah's Prayer
1 From inside the fish, Jonah prayed to the Lord his God:
2 When I was in trouble, Lord,
I prayed to you,
and you listened to me.
From deep in the world
of the dead,
I begged for your help,
and you answered my prayer.
3 You threw me down
to the bottom of the sea.
The water was churning
all around;
I was completely covered
by your mighty waves.
4 I thought I was swept away
from your sight,
never again to see
your holy temple.
5 I was almost drowned
by the swirling waters
that surrounded me.
Seaweed had wrapped
around my head.
6 I had sunk down deep
below the mountains
beneath the sea.
I knew that forever,
I would be a prisoner there.
But, you, Lord God,
rescued me from that pit.
7 When my life was slipping away,
I remembered you—
and in your holy temple
you heard my prayer.
8 All who worship worthless idols
turn from the God
who offers them mercy.
9 But with shouts of praise,
I will offer a sacrifice
to you, my Lord.
I will keep my promise,
because you are the one
with power to save.
10 The Lord commanded the fish to vomit up Jonah on the shore. And it did.
1 Bet Tas Kungs sūtīja lielu zivi aprīt Jonu. Un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis. 2 Un Jona no zivs vēdera raidīja pie Tā Kunga, sava Dieva, lūgšanu pēc palīdzības 3 un sacīja: "Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja man; es kliedzu no pazemes dziļumiem, un Tu sadzirdēji manu saucienu. 4 Tu iemeti mani dzelmē pašā jūras vidū, kur mani no visām pusēm apņēma straumes; visas Tevis sūtītās bangas un viļņu kalni vēlās man pāri, 5 tā ka man šķita - es esmu atstumts no Tavu acu skata un man nekad vairs neredzēt Tavu svēto namu! 6 Līdz pašiem manas dzīvības dziļumiem mani bija apklājuši ūdeņi, visapkārt mani bija ietvēruši dziļumi; niedres bija apvijušās ap manu galvu. 7 Es biju nolaidies līdz dziļākajiem kalnu pamatiem, zemes aizsprosti, šķiet, bija aizdarījušies aiz manis uz mūžu, bet Tu tomēr esi licis manai dzīvībai pacelties augšup no šīs tumšās bedres un izglābis to no pazušanas, ak, Kungs, mans Dievs! 8 Un, kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak, Kungs, un mana lūgšana nonāca pie Tevis Tavā svētajā namā. 9 Tie, kas turas pie nīcīgām viltus dievībām, zaudē savu žēlastības tiesu. 10 Bet ar pateicības prieku es nesīšu Tev savus upurus, savus solījuma upurus es Tev pienesīšu. Glābšana ir pie Tā Kunga!" 11 Un Tas Kungs pavēlēja zivij, un viņa izspļāva Jonu malā.
