What the Lord Says about Moab
1 The Lord All-Powerful, the God of Israel, told me to say to the nation of Moab:
The town of Nebo is doomed;
Kiriathaim will be captured
and disgraced,
and even its fortress
will be left in ruins.
2 No one honors you, Moab.
In Heshbon, enemies make plans
to end your life.
My sword will leave only silence
in your town named “Quiet.”
3 The people of Horonaim
will cry for help,
as their town is attacked
and destroyed.
4 Moab will be shattered!
Your children will sob
5 and cry on their way up
to the town of Luhith;
on the road to Horonaim
they will tell of disasters.
6 Run for your lives!
Head into the desert
like a wild donkey.
7 You thought you could be saved
by your power and wealth,
but you will be captured
along with your god Chemosh,
his priests, and officials.
8 Not one of your towns
will escape destruction.
I have told your enemies,
“Wipe out the valley
and the flatlands of Moab.
9 Spread salt on the ground
to kill the crops.
Leave its towns in ruins,
with no one living there.
10 I want you to kill the Moabites,
and if you let them escape,
I will put a curse on you.”
11 Moab, you are like wine
left to settle undisturbed,
never poured from jar to jar.
And so, your nation continues
to prosper and improve.
12 But now, I will send enemies
to pour out the wine
and smash the jars!
13 Then you will be ashamed,
because your god Chemosh
cannot save you,
just as Bethel could not help
the Israelites.
14 You claim that your soldiers
are strong and brave.
15 But I am the Lord,
the all-powerful King,
and I promise that enemies
will overpower your towns.
Even your best warriors
will die in the battle.
16 It won't be long now—
disaster will hit Moab!
17 I will order the nearby nations
to mourn for you and say,
“Isn't it sad? Moab ruled others,
but now its glorious power
has been shattered.”
18 People in the town of Dibon,
you will be honored no more,
so have a seat in the dust.
Your walls will be torn down
when the enemies attack.
19 You people of Aroer,
go wait beside the road,
and when refugees run by,
ask them, “What happened?”
20 They will answer,
“Moab has been defeated!
Weep with us in shame.
Tell everyone at the Arnon River
that Moab is destroyed.”
21 I will punish every town
that belongs to Moab,
but especially Holon,
Jahzah, Mephaath,
22 Dibon, Nebo,
Beth-Diblathaim, 23 Kiriathaim,
Beth-Gamul, Beth-Meon,
24 Kerioth, and Bozrah.
25 My decision is final—
your army will be crushed,
and your power broken.
26 People of Moab, you claim
to be stronger than I am.
Now I will tell other nations
to make you drunk
and to laugh while you collapse
in your own vomit.
27 You made fun of my people
and treated them like criminals
caught in the act.
28 Now you must leave your towns
and live like doves
in the shelter of cliffs
and canyons.
29 I know about your pride,
and how you strut and boast.
30 But I also know bragging
will never save you.
31 So I will cry and mourn
for Moab
and its town of Kir-Heres.
32 People of Sibmah,
you were like a vineyard
heavy with grapes,
and with branches reaching
north to the town of Jazer
and west to the Dead Sea.
But you have been destroyed,
and so I will weep for you,
as the people of Jazer weep
for the vineyards.
33 Harvest celebrations are gone
from the orchards and farms
of Moab.
I have silenced the shouts
of people making wine.
34 Weeping from Heshbon
can be heard as far
as Elealeh and Jahaz;
cries from Zoar are heard
in Horonaim
and Eglath-Shelishiyah.
And Nimrim Creek has run dry.
35 I will get rid of anyone
who burns incense
to the gods of Moab
or offers sacrifices
at their shrines.
I, the Lord, have spoken.
36 In my heart I moan for Moab,
like a funeral song
played on a flute.
I mourn for the people
of the town of Kir-Heres,
because their wealth is gone.
* 37-38 The people of Moab
mourn on the rooftops
and in the streets.
Men cut off their beards,
people shave their heads;
they make cuts on their hands
and wear sackcloth.
And it's all because I, the Lord,
have shattered Moab like a jar
that no one wants.
39 Moab lies broken!
Listen to its people cry
as they turn away in shame.
Other nations are horrified
at what happened,
but still they mock her.
40 Moab, an enemy swoops down
like an eagle spreading its wings
over your land.
41 Your cities and fortresses
will be captured,
and your warriors as fearful
as women giving birth.
42 You are finished as a nation,
because you dared oppose me,
the Lord.
43 Terror, pits, and traps
are waiting for you.
44 If you are terrified and run,
you will fall into a pit;
and if you crawl out of the pit,
you'll get caught in a trap.
The time has come
for you to be punished.
I, the Lord, have spoken.
45 Near the city of Heshbon,
where Sihon once ruled,
tired refugees stand in shadows
cast by the flames
of their burning city.
Soon, the towns on other hilltops,
where those warlike people live,
will also go up in smoke.
46 People of Moab, you worshiped
Chemosh, your god,
but now you are done for,
and your children are prisoners
in a foreign country.
47 Yet someday, I will bring
your people back home.
I, the Lord, have spoken.
1 Par Moābu. Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: "Bēdas ir Nebo pilsētai, jo tā ir izpostīta! Negodā kļuvusi un iekarota ir Kirjataima. Augstā pils ir apkaunota un sagrauta! 2 Pagalam ir Moāba slava un lielība! Hešbonā prāto ļaunu pret moābiešiem: nāciet, iznīcināsim tos! Lai tie nebūtu vairs tauta. - Arī tevi, Madmene, iznīcinās, zobens jau pacelts pret tevi! 3 Klau! Sāpju pilni kliedzieni atskan no Horonaimas: posts un pilnīgs sabrukums! 4 Satriekta un sagrauta ir moābiešu zeme, tās vaidu pilnā brēkšana aizskan līdz Coārai! 5 Luhita kalnājā ļaudis kāpj raudādami, Horonaimas piekalnē dzird baiļu pilnus kliedzienus par iespējamo iznīcināšanu! 6 Bēdziet, glābiet savu dzīvību! Topiet līdzīgi vientuļam kokam tuksnesī! 7 Tādēļ ka tu paļāvies uz saviem darbiem un uz savām mantām, arī tu kritīsi uzvarētāju rokās, un Kamošs aizies gūstniecībā kopā ar saviem priesteriem un saviem lielkungiem. 8 Un postītājs sagrābs savā varā visas tavas pilsētas, viņš nevienu no tām netaupīs. Arī ieleja apakšā aizies bojā, un klajumu augšā izpostīs, kā Tas Kungs piedraudējis. 9 Dodiet Moābam spārnus, lai tas uzlidotu gaisā un aizlidotu! Un viņa pilsētas paliks par tukšuma vietām, tā ka neviens tur nedzīvos. 10 Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi! Un nolādēts, kas attur savu zobenu no asins izliešanas! 11 Bez bēdām Moābs ir dzīvojis no savas jaunības, jo viņš dusēja netraucēts, savās mielēs, nav pārliets no trauka traukā un nekad nav bijis gūstā. Tādēļ tas paturējis savu garšu, viņa smarža palikusi negrozīta. 12 Tādēļ zinait tomēr, nāks dienas, tā saka Tas Kungs, Es sūtīšu vīndarus, kas to pārlies, padarīs tukšas viņa vecās mucas un sasitīs krūzes. 13 Tad Moābs paliks kaunā ar Kamošu, kā Israēla nams palika kaunā ar Bēteli, uz ko tas paļāvās. 14 Kā tad nu jūs varat sacīt: mēs esam drošsirdīgi karotāji, stipri vīri cīņā? 15 Moāba un viņu pilsētu postītājs jau virzās šurp, moābiešu izlasītā jaunatne sabrūk, lai tiktu nogalināta, tā saka tas Ķēniņš, Viņa vārds ir Kungs Cebaots. 16 Moāba gals ir tuvu klāt, viņa iznīcināšana steidzīgi tuvojas. 17 Parādiet viņam līdzcietību, jūs viņa kaimiņi un visi, kas viņu pazīstat. Sakait: ak, kā ir salūzis stiprais valdnieku zizlis un slavenais scepteris! 18 Kāp zemē no savas goda vietas un sēdies uz kailas zemes, meita - tu Dibonas iedzīvotāja! Jo Moāba postītājs virzās pret tevi un izposta tavas stiprās pilis! 19 Nostājies ceļmalā un raugies, Aroeras iedzīvotāj! Jautā bēgļiem un izglābtajiem: kas ir noticis? 20 Moābs ir kļuvis apkaunots, stāv izmisumā. Raudiet un vaimanājiet! Paziņojiet pie Arnonas, ka moābiešu zeme ir izpostīta! 21 Sods ir nācis pār plašo līdzenumu, pār Holonu, Jahcu un Mefaātu, 22 pār Dibonu un Nebu, un Bet-Diblataimu, 23 pār Kirjataimu, Bet-Gamulu, pār Bet-Meonu, 24 pār Kerijotu, Bocru un pār visām Moāba zemes pilsētām, tuvējām un tālajām! 25 Nocirsts ir Moāba rags un satriekts ir viņa elkonis, saka Tas Kungs. 26 Piedzirdiet Moābu! Jo tas pats sevi ir paaugstinājis un sacēlies pret To Kungu, lai tas sēžas savos paša spļaudekļos un paliek kaunā! 27 Vai Israēls tev nav bijis par apsmieklu? Vai tad viņš pienākts zagļu starpā, ka tu, par viņu runādams, šaubīgi krati galvu? 28 Atstājiet pilsētas un apmetieties klinšu aizās, jūs Moāba zemes iedzīvotāji! Dariet tā kā meža baloži, kas vij savas ligzdas klinšu kraujās tieši virs bezdibeņa! 29 Mēs dzirdējām par Moāba lielo lepnību, par viņa uzpūtību un augstprātību, nepakļāvību un augsti lidojošo prātu. 30 Man labi zināma viņa pārgalvība, saka Tas Kungs, un viņa tukšā dižošanās: visa viņa rīcība ir negodīga. 31 Tādēļ Man jāvaid par Moābu, jāraud par visiem Moāba ļaudīm, dziļi jānopūšas par Kir-Heresas iedzīvotājiem. 32 Vairāk nekā par Jāzeru Man jāraud par tevi, tu Sibmas vīnakoks! Tavas stīgas stiepjas pāri Lielajai jūrai - Nāves jūrai - un sniedzas līdz Jāzeras jūrai. Postītājs uzbrucis tavai dārza augļu un vīnakoku ražai. 33 Prieks un līksmība ir pazuduši no auglīgajiem tīrumiem un no visas Moāba zemes. Vīnam mucās Es likšu izbeigties; vīna spaidu vairs neiedarbinās ar gavilēm; dzirdamie skaļie kliedzieni nav vairs nekādas gaviles! 34 No vaidu pilnās Hešbonas viņi liek saviem kliedzieniem aizskanēt līdz Ēleālei, līdz Jahacai, no Coāras līdz Horonaimai, līdz Eglat-Šelišijai, pat Nimrimas ūdeņi paliks par tuksnešainu apvidu. 35 Es to izbeigšu, tā saka Tas Kungs, ka Moābs vēl kāptu elku kalnā, lai nestu upuri savam dievam. 36 Tādēļ Mana sirds raud līdzīgi flautai par Moābu, un Mana sirds raud līdzīgi flautai par Kir-Heresas iedzīvotājiem, jo visas mantas, ko tie ieguvuši un sakrājuši, aizgājušas bojā. 37 Visiem viņiem galvas noskūtas plikas, un visiem bārdas apgrieztas, visiem rokas sagraizītas, un visiem ap gurniem no maisa auduma sēru drēbes. 38 Uz visiem Moāba jumtiem un visās ielās dzirdamas tikai sēras, jo Es satriecu Moābu kā trauku, kas kļuvis nepatīkams, saka Tas Kungs. 39 Cik viss Moābā ir pilns izmisuma! Vaimanājiet! Cik kauna pilns Moābs pagriezis muguru! Moābs visiem saviem kaimiņiem ir kļuvis par apsmieklu un par biedinājumu! 40 Jo tā saka Tas Kungs: redzi, kā ērglis pielido naidnieks un izpleš savus spārnus pār Moābu! 41 Pilsētas ir uzveiktas, stiprās pilis iekarotas. Moāba karavīriem būs ap sirdi tanī dienā kā sievai dzemdību sāpēs. 42 Moābs tiek izdeldēts, ka tas nav vairs tauta, jo tas ir sacēlies pret To Kungu. 43 Šausmas, bedre un valgi plešas pār jums, Moāba zemes iedzīvotāji, tā saka Tas Kungs. 44 Kas izglābsies no šausmām, kritīs bedrē, un, kas izkāps no bedres, sapīsies valgos, kad Es visas šīs šausmas sūtīšu pār moābiešiem viņu piemeklēšanas gadā, saka Tas Kungs. 45 Hešbonas ēnā apstājas nogurušie bēgļi, bet uguns izcelsies no Hešbonas un liesmas no Sihonas pils un aprīs moābiešu galvas un nemiernieku pakaušus. 46 Bēdas tev, Moāb! Kamoša tauta aizgājusi bojā: tavi dēli aizvesti trimdā, un tavas meitas aizvestas verdzībā. 47 Bet Es tomēr atvedīšu atpakaļ pēdējās dienās Moāba trimdiniekus!" - tā saka Tas Kungs. Tik daudz par Moāba sodu.
