A Question about Going without Eating
1 On the fourth day of Chislev, the ninth month of the fourth year that Darius was king of Persia, the Lord again spoke to me. 2-3 It happened after the people of Bethel had sent Sharezer with Regem-Melech and his men to ask the priests in the Lord's temple and the prophets to pray for them. So they prayed, “Should we mourn and go without eating during the fifth month, as we have done for many years?”
4-5 It was then that the Lord All-Powerful told me to say to everyone in the country, including the priests:
For 70 years you have gone without eating during the fifth and seventh months of the year. But did you really do it for me? 6 And when you eat and drink, isn't it for your own enjoyment? 7 My message today is the same one I commanded the earlier prophets to speak to Jerusalem and its villages when they were prosperous, and when all of Judah, including the Southern Desert and the hill country, was filled with people.
8-9 So once again, I, the Lord All-Powerful, tell you, “See that justice is done and be kind and merciful to one another! 10 Don't mistreat widows or orphans or foreigners or anyone who is poor, and stop making plans to hurt each other.”
11-12 But everyone who heard those prophets, stubbornly refused to obey. Instead, they turned their backs on everything my Spirit had commanded the earlier prophets to preach. So I, the Lord, became angry 13 and said, “You people paid no attention when I called out to you, and now I'll pay no attention when you call out to me.”
14 That's why I came with a whirlwind and scattered them among foreign nations, leaving their lovely country empty of people and in ruins.
1 Un notika, ka ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā, devītā mēneša, kas saucas kislevs, ceturtajā dienā Tā Kunga vārds nāca pār Cahariju, 2 kad Bēteles iedzīvotāji sūtīja Sareceru un Regem-Melehu kopā ar viņu pavadoņiem, lai viņi aizlūgtu Tā Kunga priekšā 3 un liktu priesteriem, kas bija Tā Kunga Cebaota namā, un praviešiem atbildēt uz šādu jautājumu: vai mums vēl jāskumst un jāraud un arī jāgavē piektajā mēnesī, kā mēs to esam darījuši jau tik daudz gadu? 4 Un notika, ka pār mani nāca Tā Kunga Cebaota vārds: 5 "Sludini ļaudīm visā zemē un priesteriem un saki tā: kad jūs gavējāt un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī visus šos septiņdesmit gadus, vai tad jūs Manis dēļ tā gavējāt? 6 Vai kad jūs ēdāt un dzērāt, vai jūs neēdāt un nedzērāt paši savā labā? 7 Vai tad šie nav tie baušļi, ko Tas Kungs ir licis sludināt arī agrākiem praviešiem, kad Jeruzāleme vēl dzīvoja mierā un kad tajā līdz ar apkārtējām pilsētām valdīja pilnība un ļaudis dzīvoja arī no pilsētas uz dienvidiem un ielejās?" 8 Un atkal nāca Tā Kunga vārds pār Cahariju: 9 "Tā saka Tas Kungs Cebaots: spriediet taisnu tiesu, un lai ikviens parāda pret savu brāli mīlestību un žēlsirdību! 10 Un nedariet pāri atraitnēm, bāriņiem, svešiniekiem un nabagiem, un neturiet ļauna savā sirdī cits pret citu!" 11 Bet viņi to neievēroja, palika nepaklausīgi, negribēja uzņemties nekādu jūgu un aizbāza savas ausis, lai neko nedzirdētu, 12 un nocietināja savas sirdis kā akmeni, lai viņi nedzirdētu nedz bauslību, nedz vārdus, ko Tas Kungs Cebaots tiem deva, ar Savu Garu likdams tos sludināt agrākiem praviešiem. Tādēļ arī bija nākušas pār viņiem Tā Kunga Cebaota tik lielās dusmas. 13 "Kā tie neklausīja, kad Es saucu," saka Tas Kungs Cebaots, "tā tagad Es neklausīšu, kad tie sauc! 14 Tāpēc Es viņus izkaisīju starp visām svešām tautām, kas viņus nepazina, un zeme aiz viņiem palika tukša, tā ka neviens tur vairs neklejo, un tā labā un mīlīgā zeme kļuvusi par neauglīgu kailatni."
