Wise Friends Make You Wise
1 Children with good sense
accept correction
from their parents,
but stubborn children
ignore it completely.
2 You will be well rewarded
for saying something kind,
but all some people think about
is how to be cruel and mean.
3 Keep what you know to yourself,
and you will be safe;
talk too much,
and you are done for.
4 No matter how much you want,
laziness won't help a bit,
but hard work will reward you
with more than enough.
5 A good person hates deceit,
but those who are evil
cause shame and disgrace.
6 Live right, and you are safe!
But sin will destroy you.
7 Some who have nothing
may pretend to be rich,
and some who have everything
may pretend to be poor.
8 The rich may have
to pay a ransom,
but the poor don't have
that problem.
9 The lamp of a good person
keeps on shining;
the lamp of an evil person
soon goes out.
10 Too much pride causes trouble.
Be sensible and take advice.
11 Money wrongly gained
will disappear bit by bit;
money earned little by little
will grow and grow.
12 Not getting what you want
can break your heart,
but a wish that comes true
is a life-giving tree.
13 If you reject God's teaching,
you will pay the price;
if you obey his commands,
you will be rewarded.
14 Sensible instruction
is a life-giving fountain
that helps you escape
all deadly traps.
15 Sound judgment is praised,
but people without good sense
are on the way to disaster.
16 If you have good sense,
you will act sensibly,
but fools act like fools.
17 Whoever delivers your message
can make things better
or worse for you.
18 All who refuse correction
will be poor and disgraced;
all who accept correction
will be praised.
19 It's a good feeling
to get what you want,
but only a stupid fool
hates to turn from evil.
20 Wise friends make you wise,
but you hurt yourself
by going around with fools.
21 You are in for trouble
if you sin,
but you will be rewarded
if you live right.
22 If you obey God,
you will have something
to leave your grandchildren.
If you don't obey God,
those who live right
will get what you leave.
23 Even when the land of the poor
produces good crops,
they get cheated
out of what they grow.
24 If you love your children,
you will correct them;
if you don't love them,
you won't correct them.
25 If you live right,
you will have plenty to eat;
if you don't live right,
you will go away empty.
1 Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai. 2 Mutes pelnītos augļus ikviens labprāt bauda, bet visa nicinātāji domā tikai par noziedzībām. 3 Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties. 4 Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam. 5 Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi. 6 Taisnība pasargā nevainīgo savā ceļā, bet ļaunprātība ved grēkā. 7 Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību. 8 Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību, bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi. 9 Taisnīgo gaisma priecē, bet bezdievīgo gaismeklis dziest. 10 Lepno starpā arvien ir nesaskaņas, bet gudrība mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu. 11 Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā. 12 Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. 13 Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet, kas Dieva baušļus bīstas, tam tiek tas arī atlīdzināts. 14 Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem. 15 Ar smalku gudrību iegūst labvēlību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes. 16 Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesapratību. 17 Bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs. 18 Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā. 19 Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļauna muļķiem šķiet lielākā negudrība. 20 Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet, kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi. 21 Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu. 22 Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem. 23 Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā. 24 Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. 25 Taisnais ēd, lai sajustu apmierinājumu savā dvēselē, bet ļaundara vēderam nekad nav gana.
