The Laws about Married Women and Land
1 One day the family leaders from the Gilead clan of the Manasseh tribe went to Moses and the other family leaders of Israel 2 and said, “Sir, the Lord has said that he will show what land each tribe will receive as their own. And the Lord has commanded you to give the daughters of our relative Zelophehad the land that he would have received. 3 But if they marry men from other tribes of Israel, the land they receive will become part of that tribe's inheritance and will no longer belong to us. 4 Even when land is returned to its original owner in the Year of Celebration, we will not get back Zelophehad's land—it will belong to the tribe into which his daughters married.”
5 So Moses told the people that the Lord had said:
These men from the Manasseh tribe are right. 6 I will allow Zelophehad's daughters to marry anyone, as long as those men belong to one of the clans of the Manasseh tribe.
7 Tribal land must not be given to another tribe—it will remain the property of the tribe that received it. 8-9 In the future, any daughter who inherits land must marry someone from her own tribe. Israel's tribal land is never to be passed from one tribe to another.
10-11 Mahlah, Tirzah, Hoglah, Milcah, and Noah the daughters of Zelophehad obeyed the Lord and married their uncles' sons 12 and remained part of the Manasseh tribe. So their land stayed in their father's clan.
13 These are the laws that the Lord gave to Moses and the Israelites while they were camped in the lowlands of Moab across the Jordan River from Jericho.
1 Un dzimtu vecākie no Gileāda bērnu cilts, no Manases dēla Mahīra pēcnācējiem un Jāzepa dēlu ciltīm piegāja klāt Mozum un vadoņiem, Israēla bērnu tēvu namu galvenajiem, 2 un sacīja: "Tas Kungs ir pavēlējis manam kungam ar meslu palīdzību nodot zemi par īpašumu Israēla bērniem, un manam kungam ir arī no Tā Kunga pavēlēts mūsu brāļa Celofehada īpašumu nodot viņa meitām. 3 Kad nu tās tagad kļūtu sievas kādam no Israēla cilts dēliem, tad viņu mantojuma daļa tiktu atrauta no mūsu cilts tēvu īpašuma un tiktu pievienota tam cilts tēvu īpašumam, pie kuras tās pievienojušās, bet mums mūsu īpašuma gabals tiktu atrauts. 4 Un, ja nu Israēla bērniem nāk gaviļu gads, tad šī īpašuma daļa tiktu pievienota tās cilts īpašumiem, kurai tās ir pievienojušās, un tā no mūsu tēvu īpašuma viņām piederīgā daļa tiktu nogriezta." 5 Tad Mozus pavēlēja Israēla bērniem, kā Tas Kungs viņam bija licis, sacīdams: "Ir taisnība, ko Jāzepa cilts pēcnācēji saka. 6 Lūk, vārds, ko Tas Kungs dod kā pavēli par Celofehada meitām, teikdams: lai tās kļūst par sievām tam, kas viņu acīm labi patīk, bet lai tās kļūst par sievām tikai kādam no sava tēva cilts, 7 ka Israēla bērnu īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij, jo ikvienam Israēla bērnam būs cieši turēties pie savu tēvu cilts īpašuma. 8 Un ikviena meita no Israēla bērnu cilšu vidus, kura manto kādu īpašumu, lai kļūst sieva vīram vienīgi no savas tēva cilts tādēļ, ka ikviens israēlietis patur sava tēva īpašumu, 9 un tā lai neviens īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij; ikviena no Israēla bērnu ciltīm lai cieši turas pie sava cilts īpašuma." 10 Kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā arī Celofehada meitas darīja; 11 jo Mahlija, Tirca, Hogla, Milka un Noga, Celofehada meitas, kļuva sievas sava tēva brāļa dēliem; 12 tās izgāja pie vīriem no Jāzepa dēla Manases cilts; tā viņu mantojums palika viņu tēvu cilts īpašumā. 13 Šīs ir tās pavēles un tiesas, ko Tas Kungs pavēlēja caur Mozu Israēla bērniem Moāba klajumā pie Jordānas pretim Jērikai.
