1 I am Micah from Moresheth. And this is the message about Samaria and Jerusalem that the Lord gave to me when Jotham, Ahaz, and Hezekiah were the kings of Judah.
Judgment on Samaria
2 Listen, all of you!
Earth and everything on it,
pay close attention.
The Lord God accuses you
from his holy temple.
3 And he will come down
to crush underfoot
every pagan altar.
4 Mountains will melt
beneath his feet
like wax beside a fire.
Valleys will vanish like water
rushing down a ravine.
5 This will happen because of
the terrible sins of Israel,
the descendants of Jacob.
Samaria has led Israel to sin,
and pagan altars at Jerusalem
have made Judah sin.
6 So the Lord will leave Samaria
in ruins—
merely an empty field
where vineyards are planted.
He will scatter its stones
and destroy its foundations.
7 Samaria's idols will be smashed,
and the wages
of temple prostitutes
will be destroyed by fire.
Silver and gold from those idols
will then be used by foreigners
as payment for prostitutes.
Judah Is Doomed
8 Because of this tragedy,
I go barefoot and naked.
My crying and weeping
sound like howling wolves
or ostriches.
9 The nation is fatally wounded.
Judah is doomed.
Jerusalem will fall.
10 Don't tell it in Gath!
Don't even cry.
Instead, roll in the dust
at Beth-Leaphrah.
11 Depart naked and ashamed,
you people of Shaphir.
The town of Bethezel mourns
because no one from Zaanan
went out to help.
12 Everyone in Maroth
hoped for the best,
but the Lord sent disaster
down on Jerusalem.
13 Get the war chariots ready,
you people of Lachish.
You led Jerusalem into sin,
just as Israel did.
14 Now you will have to give
a going-away gift
to Moresheth.
Israel's kings will discover
that they cannot trust
the town of Achzib.
15 People of Mareshah,
the Lord will send someone
to capture your town.
Then Israel's glorious king
will be forced to hide
in Adullam Cave.
16 Judah, shave your head
as bald as a vulture
and start mourning.
Your precious children
will be dragged off
to a foreign country.
1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas nāca pār Mihu no Morešetas Jūdas ķēniņu Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā parādībā par Samariju un Jeruzālemi. 2 Uzklausait to, visas tautas, ievēro to, zeme un visi, kas to apdzīvojat! Pats Tas Kungs ir liecinieks pret jums, Tas Kungs no Sava svētā nama! 3 Jo redzi, Tas Kungs atstāj Savu vietu, nolaižas zemē un staigā pa augstākām zemes virsotnēm, 4 tā ka kalni zem Viņa soļiem izkūst un ielejas saplaisā gabalos - kā vasks kūst uguns tuvumā un kā izzūd ūdens, kas plūst lejup pa stāvu nogāzes vietu. 5 Tas viss ir noticis Jēkaba noziegumu un Israēla nama grēku dēļ! Bet kāds ir Jēkaba noziegums? Vai tā nav Samarija? Un kas rīkoja Jūdas elka dievu altārus? Vai ne Jeruzāleme? 6 "Un Es pārvērtīšu Samariju par akmeņu kaudzi tīrumā, par vīnadārza ierīkošanas vietu; pilsētas akmeņus Es novelšu ielejā, un Es atsegšu vaļā tās pamatus. 7 Un visi tās izgrieztie elku tēli jāsadauza gabalos, un visas tiem pienestās netiklās mīlas veltes jāsadedzina ugunī; visus viņu elkus Es veltīšu iznīcībai, jo par netiklības naudu tie ir savākti un darināti un tiem jākļūst atkal par netiklības atlīdzību!" 8 Tādēļ es sērošu un vaimanāšu, es staigāšu basām kājām un bez virsdrēbēm! Es vaimanāšu kā šakāļi un sērošos kā strausi! 9 Jo viņas gūtās vātis nav dziedināmas, tās sniedzas līdz Jūdai, līdz manas tautas vārtiem - līdz Jeruzālemei. 10 Nesludiniet par to Gātā, nelieciet atskanēt savām raudām Akojā; vārtieties pīšļos Bet-Leafrā! 11 Tev, Safīra, ar visu kaunu būs jāatstāj savs miteklis; Caānana paliks, un Bet-Haecelas sēras traucēs jūs tur apmesties. 12 Marota nespēs iepriecināt sevi par labumu zaudējumu, jo uzbrukušās briesmas nāca no Tā Kunga un ir aizsniegušās līdz Jeruzālemes vārtiem. 13 Tu, Lahiša, iejūdz savus skrējējus zirgus ratos un brauc projām, jo tu esi bijusi Ciānas meitai viņas ierosinātāja uz grēkiem un tevī sāka izraisīties Israēla pārkāpumi. 14 Tādēļ tev būs jādod atlaišanas dāvanas Morešetas Gātai, šķiroties no tās. Ar Ahsibas pilsētu Israēla ķēniņi pievilsies. 15 Es atvedīšu tev, Mareša, mantinieku, un Israēla godība atnāks līdz Adullāmas alai. 16 Nodzen sev matus un liec apgriezt sev bārdu savu maigo, bet negodā piedzīvoto bērnu dēļ, lai tavs pakausis kļūtu pliks kā noplūkts ērglis, jo tavi bērni ir aizvesti projām no tevis.
