Nadab and Abihu
1 Nadab and Abihu were two of Aaron's sons, but they disobeyed the Lord by burning incense to him on a fire pan, when they were not supposed to. 2 Suddenly the Lord sent fiery flames and burned them to death. 3 Then Moses told Aaron that this was exactly what the Lord had meant when he said:
“I demand respect
from my priests,
and I will be praised
by everyone!”
Aaron was speechless.
4 Moses sent for Mishael and Elzaphan, the two sons of Aaron's uncle Uzziel. Then he told them, “Take these two dead relatives of yours outside the camp far from the entrance to the sacred tent.” 5 So they dragged the dead men away by their clothes.
6 Then Moses told Aaron and his other two sons, Eleazar and Ithamar:
Don't show your sorrow by messing up your hair and tearing your priestly clothes, or the Lord will get angry. He will kill the three of you and punish everyone else. It's all right for your relatives, the people of Israel, to mourn for those he destroyed by fire. 7 But you are the Lord's chosen priests, and you must not leave the sacred tent, or you will die.
Aaron and his two sons obeyed Moses.
8 The Lord said to Aaron:
9 When you or your sons enter the sacred tent, you must never drink beer or wine. If you do, you will die right there! This law will never change. 10 You must learn the difference between what is holy and what isn't holy and between the clean and the unclean. 11 You must also teach the people of Israel everything that I commanded Moses to say to them.
12 Moses told Aaron and his two sons, Eleazar and Ithamar:
The grain sacrifice that was offered to give thanks to the Lord is very holy. So make bread without yeast from the part that wasn't sent up in smoke and eat it beside the altar. 13 The Lord has said that this belongs to you and your sons, and that it must be eaten in a holy place. 14-15 But the choice ribs and the hind leg that were lifted up may be eaten by your entire family, as long as you do so in an acceptable place. These parts are yours from the sacrifices that the people offer to ask the Lord's blessing. This is what the Lord has commanded, and it will never change.
16 When Moses asked around and learned that the ram for the sin sacrifice had already been burned on the altar, he became angry with Eleazar and Ithamar and said, 17 “Why didn't you eat the meat from this sacrifice in an acceptable place? It is very holy, and the Lord has given you this sacrifice to remove Israel's sin and guilt. 18 Whenever an animal's blood isn't brought into the sacred tent, I commanded you to eat its meat in an acceptable place, but you burned it instead.”
19 Their father Aaron replied, “Today two of my sons offered the sacrifice for sin and the sacrifice to please the Lord, and look what has happened to me! Would the Lord have approved if I had eaten the sacrifice for sin?”
20 Moses was satisfied with Aaron's reply.
1 Un Ārona dēli, Nadabs un Abijs, ņēma katrs savu kvēpināmo upuru trauku un ielika tur uguni, un uzlika virsū kvēpināmās zāles, un tie nesa svešu uguni Tā Kunga priekšā, ko tiem nebija pavēlēts ņemt. 2 Tad uguns izgāja no Tā Kunga un tā aprija viņus, un tie nomira Tā Kunga priekšā. 3 Un Mozus sacīja Āronam: "Tas ir tā, kā to Tas Kungs bija runājis, sacīdams: Es parādīšos svēts tavā vidū, un, visai tautai to redzot, Es parādīšu Savu godu." Bet Ārons cieta klusu. 4 Un Mozus aicināja Mišaēlu un Ēlcafanu, Usiēla dēlus no Ārona cilts, un viņš tiem sacīja: "Pienāciet un nesiet projām savus brālēnus no svētās vietas, ārpus nometnes!" 5 Un viņi pienāca un aiznesa tos savās drēbēs ietītus ārpus nometnes, kā Mozus bija noteicis. 6 Un Mozus sacīja Āronam un Ēleāzaram un Itamāram, viņa dēliem: "Savas galvas jums nav jāatstāj nekoptas un jums savs apģērbs nav jāsaplēš, lai jums nebūtu jāmirst un lai dusmas nenāk pār visu draudzi, bet jūsu brāļiem un visam Israēla namam ir jāapraud ugunī sadedzinātie, kurus Tas Kungs ir sadedzinājis. 7 Jums arī nebūs aiziet no Saiešanas telts vārtiem, lai jūs nemirtu, jo Tā Kunga svaidāmā eļļa ir uz jums." Un tie darīja, kā Mozus bija sacījis. 8 Un Tas Kungs runāja uz Āronu: 9 "Vīnu un stipru dzērienu tu nedzer, nedz tu pats, nedz tavi dēli, kad ejat Saiešanas teltī, ka jūs nemirstat; tas ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm, 10 lai jūs varētu izšķirt starpību starp svētu un nesvētu, šķīstu un nešķīstu 11 un lai jūs varētu Israēlu pamācīt visos likumos, ko Tas Kungs caur Mozu jums pavēlējis." 12 Un Mozus sacīja Āronam un Ēleāzaram un Itamāram, viņa dēliem, kuri bija vēl atlikušies: "Ņemiet ēdamo upuri, kas ir atlicies no uguns upura Tam Kungam, un ēdiet to blakus altārim neraudzētu, jo tas ir augsti svēts. 13 Tāpēc jums būs to ēst svētā vietā, tas ir likums tev un arī likums taviem bērniem, ņemt un ēst no Tā Kunga uguns upuriem, jo tā man ir pavēlēts. 14 Un līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura pleci ēdiet - gan tu, gan tavi dēli un tavas meitas līdz ar tevi - tīrā vietā; jo tā ir tava daļa un tavu dēlu daļa, kas dota no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem. 15 Bet cilājamā upura pleci un līgojamā upura krūts gabalu lai viņi atnes un pievieno tauku uguns upurim, lai jūs to varat šurpu turpu šūpot kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; tas lai ir mūžīgs likums tev un taviem bērniem, kas pie tevis, kā Tas Kungs to ir pavēlējis." 16 Un tad Mozus meklēt meklēja grēka upura āzi, un redzi, tas bija sadedzināts; un viņš apskaitās par Ēleāzaru un Itamāru, atlikušajiem Ārona dēliem, un teica: 17 "Kāpēc jūs neesat ēduši grēka upura gaļu svētā vietā? Jo tas ir augsti svēts, un jums tas bija iedots, lai nestu draudzes grēkus un lai izdarītu salīdzināšanu viņu labad Tā Kunga priekšā. 18 Redzi, viņa asinis nav ienestas svētā vietā; jums tas bija jāēd svētā vietā, kā es jums esmu pavēlējis!" 19 Tad Ārons teica Mozum: "Redzi, šodien viņi likuši atvest savus grēku upurus un savus dedzināmos upurus Tā Kunga priekšā, un tomēr man ir tā gadījies; ja nu es būtu ēdis šodien grēku upura gaļu, vai tas Tam Kungam būtu paticis?" 20 Kad Mozus to dzirdēja, tad viņš samierinājās.
