Sin and Shame
1 The Lord said to the people of Israel:
If a divorced woman marries,
can her first husband
ever marry her again?
No, because this
would pollute the land.
But you have more gods
than a prostitute has lovers.
Why should I take you back?
2 Just try to find one hilltop
where you haven't gone
to worship other gods
by having sex.
You sat beside the road
like a robber in ambush,
except you offered yourself
to every passerby.
Your sins of unfaithfulness
have polluted the land.
3 So I, the Lord, refused
to let the spring rains fall.
But just like a prostitute,
you still have no shame
for what you have done.
4 You call me your father
or your long-lost friend;
5 you beg me to stop being angry,
but you won't stop sinning.
The Lord Asks Israel To Come Back to Him
6 When Josiah was king, the Lord said:
Jeremiah, the kingdom of Israel was like an unfaithful wife who became a prostitute on the hilltops and in the shade of large trees. 7-8 I knew that the kingdom of Israel had been unfaithful and committed many sins, yet I still hoped she might come back to me. But she didn't, so I divorced her and sent her away.
Her sister, the kingdom of Judah, saw what happened, but she wasn't worried in the least, and I watched her become unfaithful like her sister. 9 The kingdom of Judah wasn't sorry for being a prostitute, and she didn't care that she had made both herself and the land unclean by worshiping idols of stone and wood. 10 And worst of all, the people of Judah pretended to come back to me. 11 Even the people of Israel were honest enough not to pretend.
12 Jeremiah, shout toward the north:
Israel, I am your Lord—
come back to me!
You were unfaithful
and made me furious,
but I am merciful,
and so I will forgive you.
13 Just admit that you rebelled
and worshiped foreign gods
under large trees everywhere.
14 You are unfaithful children,
but you belong to me.
Come home!
I'll take one or two of you
from each town and clan
and bring you to Zion.
15 Then I'll appoint wise rulers
who will obey me,
and they will care for you
like shepherds.
16 You will increase in numbers,
and there will be no need
to remember the sacred chest
or to make a new one.
17 The whole city of Jerusalem
will be my throne.
All nations will come here
to worship me,
and they will no longer follow
their stubborn, evil hearts.
18 Then, in countries to the north,
you people of Judah and Israel
will be reunited,
and you will return to the land
I gave your ancestors.
19 I have always wanted
to treat you as my children
and give you the best land,
the most beautiful on earth.
I wanted you to call me “Father”
and not turn from me.
20 But instead, you are like a wife
who broke her wedding vows.
You have been unfaithful to me.
I, the Lord, have spoken.
The People Confess Their Sins
The Lord said:
21 Listen to the noise
on the hilltops!
It's the people of Israel,
weeping and begging me
to answer their prayers.
They forgot about me
and chose the wrong path.
22 I will tell them, “Come back,
and I will cure you
of your unfaithfulness.”
They will answer,
“We will come back, because you
are the Lord our God.
23 On hilltops, we worshiped idols
and made loud noises,
but it was all for nothing—
only you can save us.
24 Since the days of our ancestors
when our nation was young,
that shameful god Baal has taken
our crops and livestock,
our sons and daughters.
25 We have rebelled against you
just like our ancestors,
and we are ashamed of our sins.”
1 Un Viņš turpināja: "Kad vīrs atlaiž savu sievu un tā iziet pie cita vīra, vai viņš var atkal to ņemt atpakaļ? Vai tāda zeme netiktu sagandēta? Bet tu esi netikla bijusi ar daudziem, taču atgriezies atkal pie Manis!" saka Tas Kungs. 2 "Pacel savas acis un raugies uz kailajām kalnu virsotnēm. Kur tu neesi tapusi apsmieta? Tu sēdēji viņu dēļ ceļmalā kā arābs tuksnesī un apgānīji zemi ar savu netiklību, izlaidību un ļaunprātību! 3 Kaut gan Es tev aizturēju agro lietu un arī vēlais lietus nenolija, tu tomēr paturēji netiklas sievas cieto pieri un nesakaunējies. 4 Jāatzīst, ka no šā laika tu Mani gan piesauci, sacīdama: mans tēvs! Tu esi manas jaunības draugs! 5 Vai tad Viņš vienmēr dusmosies, vai tad Viņa bardzība paliks mūžīgi? - Redzi, tā tu runā, bet dari ļaunu, un tā tas paliek." 6 Tas Kungs sacīja tālāk uz mani ķēniņa Josijas dienās: "Vai tu redzēji, ko Israēls, šī neuzticīgā sieva, ir darījusi? Viņa kāpa visos augstajos kalnos, gāja zem visiem zaļajiem kokiem un nodevās tur netiklībai. 7 Es gan domāju, ka viņa, to visu nodarījusi, atgriezīsies pie Manis, bet tā neatgriezās. Viņas neuzticīgā māsa Jūda to arī skaidri redzēja. 8 Bet, kaut gan tā redzēja, ka Es atlaidu neuzticīgo sievu Israēlu viņas netiklības dēļ un tai devu šķiršanās rakstu, Jūda, viņas neuzticīgā māsa, neņēma to pie sirds, bet gan gāja un tāpat nodevās netiklībai. 9 Tā notika, ka viņa ar savu vieglprātīgo izvirtību padarīja zemi nešķīstu, jo viņa pārkāpa laulību ar akmeni un ar koku. 10 Tomēr viņas neuzticīgā māsa Jūda nav pie Manis atgriezusies no visas sirds, bet tikai liekuļodama!" saka Tas Kungs. 11 Tad Tas Kungs man sacīja: "Atkritēja sieva Israēls ir mazāk noziedzīga nekā tās neuzticīgā māsa Jūda. 12 Ej un sludini šos vārdus virzienā uz ziemeļiem un saki: atgriezies, Israēl, tu atkritēja, tā saka Tas Kungs, tad Es tevi vairs neuzlūkošu dusmās, jo Es esmu žēlīgs, saka Tas Kungs, Es negribu mūžīgi dusmot! 13 Tikai atzīsti savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret To Kungu, savu Dievu, un šurpu turpu skraidījusi pie svešiem dieviem zem katra zaļa koka, bet Manu balsi jūs neklausījāt, saka Tas Kungs. 14 Atgriezieties, jūs atkritēji bērni, tā saka Tas Kungs, jo jūs esat Mans īpašums, un Es jūs atvedīšu Ciānā - vienu no katras pilsētas un divi no katras cilts. 15 Un Es jums došu ganus pēc Mana prāta, kas jūs ganīs ar saprātu un gudrību. 16 Kad jūs vairosities un piepildīsit zemi tanīs dienās, saka Tas Kungs, tad vairs nesacīs: redzi, Tā Kunga derības šķirsts! - Un tas vairs nevienam nenāks prātā, un to arī vairs nepieminēs un nemeklēs un arī nekad vairs no jauna nedarinās. 17 Tanī laikā sauks Jeruzālemi par Tā Kunga troni, un tur saplūdīs visas tautas Tā Kunga Vārda dēļ un nestaigās vairs pēc savas ietiepīgās un ļaunās sirds domām. 18 Tanīs dienās Jūdas nams ies kopā ar Israēla namu, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko Es jūsu tēviem devu par mantojumu. 19 Es gan domāju, Es tevi pieņemšu dēla vietā un piešķiršu tev brīnišķīgu zemi, pašu vērtīgāko visas cilvēku pasaules īpašumu! Un Es domāju, ka jūs Mani sauksit par tēvu un no Manis neatkāpsities. 20 Bet vai! Kā sieva ir neuzticīga savam draugam, tā arī jūs Man esat bijuši neuzticīgi, Israēla nams!" saka Tas Kungs. 21 Klau! Kalnu augstienēs sadzirdamas raudas, nemitīgas Israēla bērnu vaimanas un žēlabas, tāpēc ka tie staigājuši greizus ceļus un aizmirsuši To Kungu, savu Dievu. 22 "Atgriezieties, jūs atkritēji bērni! Es centīšos griezt jūsu atkrišanu atkal par labu!" - "Jā! Patiesi, šeit mēs esam, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs. 23 Tiešām, tikai maldi ir trokšņainie svētki un kalpošana uz pakalniem un kalniem! Patiesi, tikai Tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir Israēla pestīšana! 24 Kauna elka tēls ir aprijis jau kopš mūsu jaunības to, ko ieguvuši mūsu tēvi - viņu avis un vēršus, viņu dēlus un meitas! 25 Mēs esam iegrimuši kaunā, un mūsu negods apsedz mūs! Jo mēs grēkojām pret To Kungu, mūsu Dievu, mēs paši un mūsu tēvi, no savas jaunības līdz šai dienai un neklausījām Tā Kunga, mūsu Dieva, balsi!"
