The Lord's Angel Speaks to Israel
1 The Lord's angel went from Gilgal to Bochim and gave the Israelites this message from the Lord:
I promised your ancestors that I would give this land to their families, and I brought your people here from Egypt. We made an agreement that I promised never to break, 2 and you promised not to make any peace treaties with the other nations that live in the land. Besides that, you agreed to tear down the altars where they sacrifice to their idols. Why haven't you kept your promise?
3 And so, I'll stop helping you defeat your enemies. Instead, they will be there to trap you into worshiping their idols.
4 The Israelites started crying loudly, 5 and they offered sacrifices to the Lord. From then on, they called that place “Crying.”
Israel Stops Worshiping the Lord
6-9 Joshua had been faithful to the Lord. And after Joshua sent the Israelites to take the land they had been promised, they remained faithful to the Lord until Joshua died at the age of 110. He was buried on his land in Timnath-Heres, in the hill country of Ephraim north of Mount Gaash. Even though Joshua was gone, the Israelites were faithful to the Lord during the lifetime of those men who had been leaders with Joshua and who had seen the wonderful things the Lord had done for Israel.
10 After a while the people of Joshua's generation died, and the next generation did not know the Lord or any of the things he had done for Israel. 11-13 The Lord had brought their ancestors out of Egypt, and they had worshiped him. But now the Israelites stopped worshiping the Lord and worshiped the idols of Baal and Astarte, as well as the idols of other gods from nearby nations.
The Lord was so angry 14-15 with the Israelites that he let other nations raid Israel and steal their crops and other possessions. Enemies were everywhere, and the Lord always let them defeat Israel in battle. The Lord had warned Israel he would do this, and now the Israelites were miserable.
The Lord Chooses Leaders for Israel
16 From time to time, the Lord would choose special leaders known as judges. These judges would lead the Israelites into battle and defeat the enemies that made raids on them. 17 In years gone by, the Israelites had been faithful to the Lord, but now they were quick to be unfaithful and to refuse even to listen to these judges. The Israelites disobeyed the Lord, and instead of worshiping him, they worshiped other gods.
18 When enemies made life miserable for the Israelites, the Lord felt sorry for them. He would choose a judge and help that judge rescue Israel from its enemies. The Lord was kind to Israel as long as that judge lived. 19 But afterwards, the Israelites would become even more sinful than their ancestors had been. The Israelites were stubborn—they simply would not stop worshiping other gods or following their teachings.
The Lord Lets Enemies Test Israel
20 The Lord was angry with Israel and said:
The Israelites have broken the agreement I made with their ancestors. They won't obey me, 21 so I'll stop helping them defeat their enemies. Israel still had a lot of enemies when Joshua died, 22 and I'm going to let those enemies stay. I'll use them to test Israel, because then I can find out if Israel will worship and obey me as their ancestors did.
23 That's why the Lord had not let Joshua get rid of those enemy nations all at once.
1 Tad Tā Kunga eņģelis devās no Gilgalas augšup uz Bohimu un sacīja: "Es esmu jūs izvedis ārā no Ēģiptes, un Es esmu jūs ievedis tai zemē, ko Es ar zvērestu biju apsolījis jūsu tēviem, un Es sacīju: Es Savu derību ar jums nelauzīšu nemūžam. 2 Un arī jums nebūs slēgt derību ar šīs zemes iedzīvotājiem, viņu altāri jums ir jānoplēš. Bet jūs neesat klausījuši Manai balsij; kāpēc jūs esat tā darījuši? 3 Tāpēc Es jums tagad saku: Es viņus neizdzīšu, jums uz priekšu ejot, bet viņi jums taps par pātagām jūsu sāniem un viņu dievi par slazda valgiem." 4 Un, kad Tā Kunga eņģelis bija šos vārdus pateicis visiem Israēla bērniem, tad tauta pacēla savu balsi un sāka raudāt. 5 Un viņi nosauca šīs vietas vārdu Bohima un upurēja tur kaujamo upuri Tam Kungam. 6 Un, kad Jozua bija atlaidis tautu, tad Israēla bērni ikviens aizgāja uz savu īpašumu, lai iemantotu zemi. 7 Un tauta kalpoja Tam Kungam, kamēr Jozua dzīvoja un kamēr vecaji dzīvoja, kas vēl ilgu laiku dzīvoja pēc Jozuas, un visi bija redzējuši visus Tā Kunga lielos darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam. 8 Tad Jozua, Nūna dēls, Tā Kunga kalps, nomira simts desmit gadus vecs, 9 un tie viņu apglabāja viņa paša īpašuma robežās Timnat-Heremā Efraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna. 10 Un, kad arī visa tā paaudze tika piepulcināta saviem tēviem, tad cēlās jauna paaudze pēc viņiem, kas nepazina To Kungu, nedz arī Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam. 11 Tad Israēla bērni darīja to, kas nepatika Tam Kungam, jo viņi kalpoja baaliem. 12 Un viņi atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes zemes, un sekoja citiem dieviem, proti, to tautu dieviem, kuras dzīvoja tiem visapkārt; viņi tos pielūdza un tā apkaitināja To Kungu. 13 Un tie atkrita no Tā Kunga un kalpoja baaliem un aštartēm. 14 Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš tos nodeva laupītāju rokās, kas tos aplaupīja, un Viņš lika tiem krist viņu ienaidnieku rokās, kas bija tiem visapkārt, un viņi nespēja vairs noturēties pret saviem ienaidniekiem. 15 Un visur, kur tie izgāja cīņās, Tā Kunga roka bija pret viņiem uz ļaunu vien, kā Tas Kungs bija piedraudējis un kā Viņš tiem bija ar zvērestu apstiprinājis, un Viņš tos noveda lielās bēdās. 16 Tad Tas Kungs iecēla viņiem soģus, kas tos atsvabināja no laupītājiem. 17 Bet tie neklausīja arī saviem soģiem un netikli dzinās pakaļ citiem dieviem un pielūdza tos; ātri tie novērsās no ceļa, pa kuru bija staigājuši viņu tēvi, klausīdami Tā Kunga baušļiem; bet viņi tā nedarīja. 18 Un, kad Tas Kungs iecēla viņiem soģus, tad Tas Kungs bija ar šiem soģiem un glāba ļaudis no viņu ienaidniekiem, kamēr soģis dzīvoja; jo Tas Kungs par viņiem apžēlojās, kad viņi nopūtās un sūdzējās par tiem, kas viņus apspieda un nomāca. 19 Bet, tiklīdz soģis nomira, tad viņi atkal no jauna atkrita un rīkojās ļaunāk nekā viņu tēvi, dzīdamies pakaļ svešiem dieviem, tiem kalpodami un tos pielūgdami; un tie neatstājās no saviem ļauniem darbiem, nedz no saviem pārgalvības ceļiem. 20 Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš sacīja: "Tādēļ ka šī tauta ir lauzusi Manu derību, ko Es biju pavēlējis viņu tēviem, un viņi nav klausījuši Manai balsij, 21 tad arī Es turpmāk viņu priekšā neizdzīšu nevienu no tām tautām, ko Jozua ir atstājis neizdzītas, kad viņš mira, 22 lai ar to pārbaudītu Israēla bērnus, vai viņi glabās Tā Kunga ceļus, pa tiem staigādami, tāpat kā viņu tēvi bija tos glabājuši, vai ne?" 23 Tādēļ Tas Kungs lika mieru šīm tautām, neizdzīdams tās tūliņ, un Viņš tās nenodeva Jozuas rokā.
