The Tribes of Judah and Simeon Fight the Canaanites
1 After the death of Joshua, the Israelites asked the Lord, “Which of our tribes should attack the Canaanites first?”
2 “Judah!” the Lord answered. “I'll help them take the land.”
3 The people of Judah went to their relatives, the Simeon tribe, and said, “Canaanites live in the land God gave us. Help us fight them, and we will help you.”
Troops from Simeon came to help Judah. 4-5 Together they attacked an army of 10,000 Canaanites and Perizzites at Bezek, and the Lord helped Judah defeat them. During the battle, Judah's army found out where the king of Bezek was, and they attacked there. 6 The king tried to escape, but soldiers from Judah caught him. They cut off his thumbs and big toes, 7 and he said, “I've cut off the thumbs and big toes of 70 kings and made those kings crawl around under my table for scraps of food. Now God is paying me back.”
The army of Judah took the king of Bezek along with them to Jerusalem, where he died. 8 They attacked Jerusalem, captured it, killed everyone who lived there, and then burned it to the ground.
9 Judah's army fought the Canaanites who lived in the hill country, the Southern Desert, and the foothills to the west. 10 After that, they attacked the Canaanites who lived at Hebron, defeating the three clans called Sheshai, Ahiman, and Talmai. At that time, Hebron was called Kiriath-Arba.
11 From Hebron, Judah's army went to attack Debir, which at that time was called Kiriath-Sepher. 12 Caleb told his troops, “The man who captures Kiriath-Sepher can marry my daughter Achsah.”
13 Caleb's nephew Othniel captured Kiriath-Sepher, so Caleb let him marry Achsah. Othniel was the son of Caleb's younger brother Kenaz. 14 Right after the wedding, Achsah started telling Othniel that he ought to ask her father for a field. She went to see her father, and while she was getting down from her donkey, Caleb asked, “What's bothering you?”
15 She answered, “I need your help. The land you gave me is in the Southern Desert, so please give me some spring-fed ponds for a water supply.”
Caleb gave her a couple of small ponds named Higher Pond and Lower Pond.
16 The people who belonged to the Kenite clan were the descendants of the father-in-law of Moses. They left Jericho with the people of Judah and settled near Arad in the Southern Desert of Judah not far from the Amalekites.
17 Judah's army helped Simeon's army attack the Canaanites who lived at Zephath. They completely destroyed the town and renamed it Hormah.
18-19 The Lord helped the army of Judah capture Gaza, Ashkelon, Ekron, and the land near those towns. They also took the hill country. But the people who lived in the valleys had iron chariots, so Judah was not able to make them leave or to take their land.
20 The tribe of Judah gave the town of Hebron to Caleb, as Moses had told them to do. Caleb defeated the three Anakim clans and took over the town.
The Benjamin Tribe Does Not Capture Jerusalem
21 The Jebusites were living in Jerusalem, and the Benjamin tribe did not defeat them or capture the town. That's why Jebusites still live in Jerusalem along with the people of Benjamin.
The Ephraim and Manasseh Tribes Capture Bethel
22-23 The Ephraim and Manasseh tribes were getting ready to attack Bethel, which at that time was called Luz. And the Lord helped them when they sent spies to find out as much as they could about Bethel. 24 While the spies were watching the town, a man came out, and they told him, “If you show us how our army can get into the town, we will make sure that you aren't harmed.” 25 The man showed them, and the two Israelite tribes attacked Bethel, killing everyone except the man and his family. The two tribes made the man and his family leave, 26 so they went to the land of the Hittites, where he built a town. He named the town Luz, and that is still its name.
Israel Does Not Get Rid of All the Canaanites
27-28 Canaanites lived in the towns of Beth-Shan, Taanach, Dor, Ibleam, Megiddo, and all the villages nearby. The Canaanites were determined to stay, and the Manasseh tribe never did get rid of them. But later on, when the Israelites grew more powerful, they made slaves of the Canaanites.
29 The Ephraim tribe did not get rid of the Canaanites who lived in Gezer, so the Canaanites lived there with Israelites all around them.
30 The Zebulun tribe did not get rid of the Canaanites who lived in Kitron and Nahalol, and the Canaanites stayed there with Israelites around them. But the people of Zebulun did force the Canaanites into slave labor.
31-32 The Asher tribe did not get rid of the Canaanites who lived in Acco, Sidon, Ahlab, Achzib, Helbah, Aphik, and Rehob, and the Asher tribe lived with Canaanites all around them.
33 The Naphtali tribe did not get rid of the Canaanites who lived in Beth-Shemesh and Beth-Anath, but they did force the Canaanites into slave labor. The Naphtali tribe lived with Canaanites around them.
34 The Amorites were strong enough to keep the tribe of Dan from settling in the valleys, so Dan had to stay in the hill country.
35 The Amorites on Mount Heres and in Aijalon and Shaalbim were also determined to stay. Later on, as Ephraim and Manasseh grew more powerful, they forced those Amorites into slave labor.
The Amorite-Edomite Border
36 The old Amorite-Edomite border used to go from Sela through Scorpion Pass into the hill country.
1 Un notika pēc Jozuas nāves, ka Israēla bērni jautāja Tam Kungam: "Kurš no mums lai iet pa priekšu karot pret kānaāniešiem?" 2 Un Tas Kungs sacīja: "Jūda lai dodas uzbrukumā; redzi, Es to zemi nododu viņa rokā." 3 Tad Jūda sacīja savam brālim Simeonam: "Nāc man līdzi uz manu ar meslošanu piešķirto daļu, cīnīsimies abi pret kānaāniešiem; tad arī es iešu tev līdzi uz tev piešķirto daļu." Un Simeons gāja viņam līdzi. 4 Un Jūda devās kalnup, un Tas Kungs nodeva kānaāniešus un ferisiešus viņu rokā, un viņi sakāva pie Bezekas desmit tūkstošus vīru. 5 Un viņi sastapa Adonī-Bezeku Bezekā un karoja pret viņu, un uzvarēja kānaāniešus un ferisiešus. 6 Un Adonī-Bezeks bēga, bet tie viņu vajāja un sagūstīja, un nocirta viņam kāju lielos pirkstus un roku īkšķus. 7 Tad Adonī-Bezeks sacīja: "Septiņdesmit ķēniņi ar nogrieztiem roku īkšķiem un nocirstiem kāju lielajiem pirkstiem uzlasīja druskas zem mana galda; kā es esmu darījis, tā Dievs man ir atmaksājis." Un tie viņu veda uz Jeruzālemi, un tur viņš nomira. 8 Un Jūdas bērni cīnījās pret Jeruzālemi, ieņēma to, nogalināja ļaudis ar zobena asmeni un aizdedzināja pilsētu. 9 Un pēc tam Jūdas bērni gāja karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja kalnā, kā arī dienvidu zemē un līdzenumā. 10 Un Jūdas bērni devās karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja Hebronā, bet senāk Hebronu sauca par Kirjat-Arbu, un tie sakāva Šešaju, Ahimanu un Talmaju. 11 Un no turienes viņš devās cīņā pret Debīras iedzīvotājiem, bet senāk Debīras vārds bija Kirjat-Sefere . 12 Un Kālebs sacīja: "Kas Kirjat-Seferi uzveiks un ieņems, tam es došu savu meitu Aksu par sievu." 13 Tad Kāleba jaunākā brāļa Kenasa dēls Otniēls ieņēma pilsētu, un viņš tam deva savu meitu Aksu par sievu. 14 Un notika, kad viņa tika tam pievesta, tad viņa to pierunāja, lai viņai būtu ļauts izlūgties no sava tēva tīrumu; un, kad viņa nolēca no ēzeļa, tad Kālebs viņai prasīja: "Ko tu vēlies?" 15 Un viņa tam atbildēja: "Dod man savu svētības dāvanu, jo tu man esi devis dienvidu zemi, un tad dod man arī ūdens avotus." Tad Kālebs viņai deva gan augšējos, gan apakšējos ūdens avotus. 16 Arī Mozus svaiņa kenieša bērni nāca no Temarimas pilsētas un kopā ar Jūdas pēcnācējiem devās uz Jūdas tuksnesi, kas atrodas uz dienvidiem no Aradas Negebā, un, turp nonākuši, tie apmetās pie šīs tautas. 17 Un Jūda nāca ar savu brāli Simeonu, un viņi sakāva tos kānaāniešus, kuri dzīvoja Zepatā; viņi to pilnīgi iznīcināja un nosauca pilsētu vārdā Horma . 18 Un Jūda ieņēma Gazu ar tās apgabalu, Aškalonu ar tās apgabalu un Ekronu ar tās apgabalu. 19 Un Tas Kungs bija ar Jūdu, ka viņi spēja ieņemt kalnu apgabalus, bet ielejas iedzīvotājus viņi sev pakļaut nevarēja, jo tiem bija dzelzs kara rati. 20 Un Kālebam viņi deva Hebronu, kā Mozus bija solījis, un viņš no turienes izdzina trīs Anaka dēlus. 21 Bet jebusieši dzīvoja Jeruzālemē, un Benjamīna bērni nespēja tos padzīt; tā nu jebusieši palika Jeruzālemē, kopā dzīvodami ar Benjamīna bērniem līdz šai dienai. 22 Bet Jāzepa nams devās kalnup pret Bēteli, un Tas Kungs bija ar viņiem. 23 Un Jāzepa nams lika Bēteli izlūkot, bet šīs pilsētas senākais vārds bija Lūza. 24 Tad izlūki ieraudzīja kādu vīru, kas iznāca no pilsētas, un tie viņam sacīja: "Parādi mums ieeju pilsētā, un mēs tevi par to atalgosim." 25 Un viņš tiem parādīja, kur varēja ieiet pilsētā, un tie nopostīja pilsētu un nogalināja ļaudis ar zobena asmeni, bet to vīru un visu viņa ģimeni tie lika mierā. 26 Tad šis vīrs nogāja uz hetiešu zemi, un tur viņš uzcēla pilsētu un nosauca to vārdā Lūza; tas ir viņas vārds līdz šai dienai. 27 Un Manase nespēja izdzīt tos, kas bija Bet-Šeanā un tās mazajās pilsētās, nedz arī iedzīvotājus no Taānakas un tās mazajām pilsētām, nedz iedzīvotājus no Doras un tās mazajām pilsētām, nedz iedzīvotājus no Jibleāmas un tās mazajām pilsētām, nedz iedzīvotājus no Megidas un tās mazajām pilsētām; tādēļ kānaāniešiem izdevās palikt dzīvot šinī zemē. 28 Bet, kad Israēls pieauga spēkā, tad tas kānaāniešus paverdzināja, bet izdzīt tos neizdzina. 29 Arī Efraims nespēja izdzīt kānaāniešu iedzīvotājus no Gezeras, un kānaānieši palika dzīvojam to vidū Gezerā. 30 Tāpat Zebulons nespēja izdzīt iedzīvotājus no Kitronas, nedz no Nahalolas; tā kānaānieši dzīvoja viņu vidū un vergoja tiem. 31 Un Ašers nespēja izdzīt Ako iedzīvotājus, nedz arī tos, kas mita Sidonā, Ahlabā, Ahsibā, Helebā, Afekā, Rehobā. 32 Tā nu ašerieši dzīvoja kānaāniešu, tās zemes iedzīvotāju, vidū, jo viņi tos neizdzina. 33 Arī Naftalis neizdzina Bet-Šemešas, nedz arī Bet-Anatas iedzīvotājus, bet dzīvoja kānaāniešu, tās zemes iedzīvotāju, vidū; tomēr Bet-Šemešas un Bet-Anatas iedzīvotāji tiem kļuva par vergiem. 34 Un amorieši atspieda Dana bērnus kalnos, jo viņi neļāva tiem piekļūt ielejai. 35 Tomēr amorieši palika dzīvot Har-Heresā, Ajalonā un Šaālbimā; bet, kad Jāzepa nama roka kļuva stiprāka, tie kļuva par vergiem. 36 Un amoriešu robeža sniedzās no pieejas Akrabu kalniem līdz Sēlai un vēl tālāk.
