The Lord's People Will Come Home
1 The Lord will have mercy on Israel and will let them be his chosen people once again. He will bring them back to their own land, and foreigners will join them as part of Israel. 2 Other nations will lead them home, and Israel will make slaves of them in the land that belongs to the Lord. Israel will rule over those who once governed and mistreated them.
Death to the King of Babylonia!
3 The Lord will set you free from your sorrow, suffering, and slavery. 4 Then you will make fun of the King of Babylonia by singing this song:
That cruel monster is done for!
He won't attack us again.
5 The Lord has crushed the power
of those evil kings,
6 who were furious
and never stopped abusing
the people of other nations.
7 Now all the world is at peace;
its people are celebrating
with joyful songs.
8 King of Babylonia,
even the cypress trees
and the cedars of Lebanon
celebrate and say,
“Since you were put down,
no one comes along
to chop us down.”
9 The world of the dead
eagerly waits for you.
With great excitement,
the spirits of ancient rulers
hear about your coming.
10 Each one of them will say,
“Now you are just as weak
as any of us!
11 Your pride and your music
have ended here
in the world of the dead.
Worms are your blanket,
maggots are your bed.”
12 You, the bright morning star,
have fallen from the sky!
You brought down other nations;
now you are brought down.
13 You said to yourself,
“I'll climb to heaven
and place my throne
above the highest stars.
I'll sit there with the gods
far away in the north.
14 I'll be above the clouds,
just like God Most High.”
15 But now you are deep
in the world of the dead.
16 Those who see you will stare
and wonder, “Is this the man
who made the world tremble
and shook up kingdoms?
17 Did he capture every city
and make earth a desert?
Is he the one who refused
to let prisoners go home?”
18 When kings die, they are buried
in glorious tombs.
19 But you will be left unburied,
just another dead body
lying underfoot
like a broken branch.
You will be one of many
killed in battle and gone down
to the deep rocky pit.
20 You won't be buried with kings;
you ruined your country
and murdered your people.
You evil monster!
We hope that your family
will be forgotten forever.
21 We will slaughter your sons
to make them pay for the crimes
of their ancestors.
They won't take over the world
or build cities
anywhere on this earth.
22 The Lord All-Powerful has promised to attack Babylonia and destroy everyone there, so that none of them will ever be remembered again. 23 The Lord will sweep out the people, and the land will become a swamp for wild animals.
Assyria Will Be Punished
24 The Lord All-Powerful
has made this promise:
Everything I have planned
will happen just as I said.
25 I will wipe out every Assyrian
in my country,
and I will crush those
on my mountains.
I will free my people
from slavery
to the Assyrians.
26 I have planned this
for the whole world,
and my mighty arm
controls every nation.
27 I, the Lord All-Powerful,
have made these plans.
No one can stop me now!
The Philistines Will Be Punished
28 This message came from the Lord in the year King Ahaz died:
29 Philistines, don't be happy
just because the rod
that punished you
is broken.
That rod will become
a poisonous snake, and then
a flying fiery dragon.
30 The poor and needy will find
pastures for their sheep
and will live in safety.
But I will starve some of you,
and others will be killed.
31 Cry and weep in the gates
of your towns,
you Philistines!
Smoke blows in from the north,
and every soldier is ready.
32 If a messenger comes
from a distant nation,
you must say:
“The Lord built Zion.
Even the poorest of his people
will find safety there.”
1 Jo Tas Kungs apžēlosies par Jēkabu un atkal izredzēs Israēlu un to pārvedīs savā zemē. Arī svešinieki viņiem piebiedrosies, un tie pievienosies Jēkaba namam. 2 Un viņi ņems tautas un aizvedīs savās dzīves vietās. Israēla nams tās izmantos Tā Kunga zemē par kalpiem un kalponēm un turēs apcietinājumā tos, kas viņus bija apcietinājuši, un valdīs pār saviem bijušajiem kaklakungiem. 3 Un notiks tanī dienā, kad Tas Kungs tev dos mieru no tavām sāpēm, no ciešanām un no grūtās verdzības, kādā tie tevi turēja, 4 tad tu dziedāsi izsmieklam šādu dziesmu par Bābeles ķēniņu un sacīsi: "Cik rāms tagad palicis kaklakungs, kā spaidi beigušies! 5 Tas Kungs salauzis bezdievju vēzdu un varmāku rīksti, 6 kas tautas dusmās pēra bez mitēšanās, samina tās un nospieda savā bezgalīgajā bardzībā ļaudis nežēlīgā verdzībā. 7 Nu ir miers visā zemē, visi atpūšas, visur skan gaviles! 8 Pat cipreses priecājas par tevi un Libānas ciedru koki saka: kamēr tu esi kritis, neviens nenāk mūs nocirst! 9 Bet mirušo valsts pazemē tevis dēļ ir bezgalīgi satraukta, gaidīdama tevi ierodamies, tā saceļ kājās visus, kas bijuši vadoņi virs zemes, tā liek piecelties no saviem krēsliem visiem tautu ķēniņiem. 10 Tie visi runā un sauc tev pretī: arī tu esi palicis nevarīgs kā mēs visi, tu esi mums līdzīgs! 11 Nogrimusi ellē tava godība un tavu cītaru skaņa! Cirmeņi ir tavs guļamais paklājs un tārpi tava sega! 12 Kā tu esi kritis no debesīm, tu spožā zvaigzne, tu ausekļa dēls! Kā tu esi nogāzts pie zemes, tu, kas tautas locīji! 13 Tu gan domāji savā prātā: es kāpšu debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos! 14 Es uzkāpšu augstumos, es būšu kā pats Visuaugstākais! 15 Bet nu tu esi nogāzts mirušo valstībā, visdziļākā bedrē! 16 Kas tevi redzējuši, tie tevi uzlūkos un domās sevī: vai tad šis ir tas vīrs, kura priekšā trīcēja zeme un drebēja ķēniņu valstis, 17 kas pasauli padarīja par tuksnesi un tās pilsētas izpostīja, kas savus gūstekņus nekad neatlaida mājās? 18 Visi tautu ķēniņi dus mierā ar godu ikviens savā namā, 19 bet tu esi aizmests tālu no savas dusas vietas kā nonievāts zars, kas pārklāts ar nokautiem un zobena nodurtiem, kuri nomesti pie akmeņiem bedrē kā atstāta maita. 20 Tu nebūsi ar viņiem kopā kapā, jo tu izpostīji savu zemi un noslepkavoji savu tautu; ļaundara dzimumu vairs nepieminēs nemūžam. 21 Nododiet nāvei viņu bērnus viņu tēvu grēku dēļ, lai tie no jauna atkal neceļas, neieņem zemi un to nepiepilda ar drupām!" 22 "Es nostāšos pret tiem," saka Tas Kungs Cebaots, "un izdeldēšu Bābeles vārdu uz bērnu bērniem, saka Tas Kungs, 23 Es to atdošu par īpašumu ežiem un padarīšu par purvu, un Es to noslaucīšu ar iznīcības slotu!" saka Tas Kungs Cebaots. 24 Tas Kungs Cebaots ir zvērējis, sacīdams: "Tiešām, kā Es esmu nodomājis, tā tas notiks, un, kā Es esmu nolēmis, tā tas piepildīsies. 25 Es satriekšu Asuru Savā zemē, Es to samīšu Savos kalnos, lai tie top atsvabināti no viņa jūga un viņa nasta top noņemta no viņu kamiešiem." 26 Šis lēmums ir pieņemts par visu zemi, tā ir tā roka, kas izstiepta pār visām tautām. 27 Jo, kad Tas Kungs Cebaots ko nolēmis, kas to var grozīt? Un, kad Viņa roka izstiepta, kas to var pavērst citādāk? 28 Ķēniņa Ahasa nāves gadā notika Tā Kunga vārds: 29 "Nepriecājies, visa filistiešu zeme, ka rīkste salauzta, kas tevi sita! Jo no čūskas saknes nāks indīga odze, un tās auglis būs spārnains pūķis. 30 Visnabadzīgākie tad būs pārtikuši un trūkuma cietēji dusēs nodrošināti. Bet tavai saknei Es likšu nomirt badā, un, kas no tevis būs vēl pāri palicis, to aizraus nāvē bads. 31 Kauciet, vārti! Kliedz, pilsēta! Drebi bailēs, visa filistiešu zeme! Jo no ziemeļiem nāk briesmas, un neviens karavīrs no uzbrucēju pulkiem neatšķeļas." 32 Un kādu atbildi varēs dot citu tautu vēstnešiem? - Ka Tas Kungs stipru uzcēlis Ciānu un ka nelaimīgie no Viņa tautas tur atrod patvērumu.
