1 and to heal its wounds.
But then I see the crimes
in Israel and Samaria.
Everyone is deceitful;
robbers roam the streets.
2 No one realizes
that I have seen their sins
surround them like a flood.
3 The king and his officials
take great pleasure
in their sin and deceit.
4 Everyone burns with desire—
they are like coals in an oven,
ready to burst into flames.
5 On the day their king
was crowned,
his officials got him drunk,
and he joined
in their foolishness.
6 Their anger is a fire
that smolders all night,
then flares up at dawn.
7 They are flames
destroying their leaders.
And their kings are powerless;
none of them trust me.
8 The people of Israel
have mixed with foreigners;
they are a thin piece of bread
scorched on one side.
9 They don't seem to realize
how weak and feeble they are;
their hair has turned gray,
while foreigners rule.
10 I am the Lord, their God,
but in all of their troubles
their pride keeps them
from returning to me.
No Help from Foreign Nations
The Lord said:
11 Israel is a senseless bird,
fluttering back and forth
between Egypt and Assyria.
12 But I will catch them in a net
as hunters trap birds;
I threatened to punish them,
and indeed I will.
13 Trouble and destruction
will be their reward
for rejecting me.
I would have rescued them,
but they told me lies.
14 They don't really pray to me;
they just howl in their beds.
They have rejected me for Baal
and slashed themselves,
in the hope that Baal
will bless their crops.
15 I taught them what they know,
and I made them strong.
Now they plot against me
16 and refuse to obey.
They are more useless
than a crooked arrow.
Their leaders will die in war
for saying foolish things.
Egyptians will laugh at them.
1 Kad vien Es taisos dziedināt Israēla vainu, redzams kļūst Efraima noziegums un Samarijas ļaunprātība, ka viņi rīkojas viltīgi un kā zagļi ielien namos un kā plēsoņas aplaupa cilvēkus ārpus viņu mājokļiem. 2 Un tomēr viņi negrib savā garā sajust, ka Es nojaušu visu viņu ļaunumu. Viņu ļaunie darbi nostājas kā liecinieki viņiem visapkārt: tie tagad visi Man skaidri saskatāmi Mana vaiga priekšā. 3 Ar savu ļaunumu viņi iepriecina ķēniņu un ar saviem meliem augstākos pārvaldniekus. 4 Viņi visi ir laulības pārkāpēji, kas līdzīgi aizkurtam ceplim, ko maizes cepējs, iejaucis un samīcījis mīklu, pārtraucis bikstīt un kurināt, kamēr mīkla pilnīgi izrūgst savā pareizā skābumā. 5 Šodien, mūsu ķēniņa svētku dienā, mūsu lielkungi slīgst kā neprātā vīna skurbumā, un pats ķēniņš sniedz roku bezkauņām un viņa smējējiem. 6 Viņu sirds kā maizes krāsns deg viltotā padevībā, kad viņi nes ziedojumus un krāpj ļaudis; gan visu nakti liekas guļam šīs maizes krāsns kurinātājs, un līdz ar to šķiet atlaidies arī viņu dusmu niknums, bet no rīta tās atkal iedegas visgaišākās liesmās. 7 Viņi visi ir sakarsuši kā krāsns, tā ka viņi it kā rīdami aprij savus tiesnešus, un visi viņu ķēniņi krīt, un neviens nav starp viņiem, kas Mani piesauktu. 8 Efraims maisās starp citām tautām, viņš ir kā rausis, ko neviens neapgriež uz otru pusi. 9 Svešinieki aprij viņa spēkus, bet viņš pats to neliekas manām; jau metas sirmi viņa galvas mati, bet viņš pats to neredz. 10 Israēla augstprātība nodod nepārprotamu liecību pret viņu pašu; viņi tomēr neatgriežas pie Tā Kunga, sava Dieva, un nemeklē Viņu. 11 Efraims ir kā ievilināts balodis, kas neko neizprot: reizēm viņi aicina palīgā ēģiptiešus, tad atkal griežas pēc palīdzības pie asīriešiem. 12 Kamēr viņi tā šurpu turpu skraida, Es uzmetīšu viņiem Savu tīklu un noķeršu viņus kā putnus gaisā, un pārmācīšu viņus, kā tas jau tiek sludināts viņu draudzei. 13 Bēdas viņiem, ka tie vairās no Manis. Viņiem jātop iznīcinātiem, jo viņi atstājušies no Manis. Un Es tomēr būtu gribējis viņus atpestīt, ja viņi nepaustu melu mācības pret Mani. 14 Viņi arī nepiesauc Mani no sirds, bet vaimanā un kauc, izstiepušies savās guļasvietās. Viņi pulcējas labības un vīnogu sulas dēļ un noiet šo lietu dēļ savā starpā līdz asām nesaskaņām un asiņainām sadursmēm, bet pret Mani viņi ir nepaklausīgi un atstāj Mani, būdami pilni neuzticības. 15 Es pamācu viņus un stiprinu viņu spēkus, bet viņi domā ļaunu par Mani. 16 Viņi neatgriežas pie Visuaugstākā, viņi ir kā nelietojams stops. Viņu lielkungi kritīs no zobena savas nekaunīgās valodas dēļ. Viņu draudi radīs tikai nicinājuma pilnus smieklus par viņiem Ēģiptes zemē!
