The Lord Will Send a Flood
1-2 More and more people were born, until finally they spread all over the earth. Some of their daughters were so beautiful that supernatural beings came down and married the ones they wanted. 3 Then the Lord said, “I won't let my life-giving breath remain in anyone forever. No one will live for more than 120 years.”
4 The children of the supernatural beings who had married these women became famous heroes and warriors. They were called Nephilim and lived on the earth at that time and even later.
5 The Lord saw how bad the people on earth were and that everything they thought and planned was evil. 6 He was sorry that he had made them, 7 and he said, “I'm going to destroy every person on earth! I'll even wipe out animals, birds, and reptiles. I'm sorry I ever made them.”
8 But the Lord was pleased with Noah, 9 and this is the story about him. Noah was the only person who lived right and obeyed God. 10 He had three sons: Shem, Ham, and Japheth.
11-12 God knew that everyone was terribly cruel and violent. 13 So he told Noah:
Cruelty and violence have spread everywhere. Now I'm going to destroy the whole earth and all its people. 14 Get some good lumber and build a boat. Put rooms in it and cover it with tar inside and out. 15 Make it 133 meters long, 22 meters wide, and 13 meters high. 16 Build a roof on the boat and leave a space of about 44 centimeters between the roof and the sides. Make the boat three stories high and put a door on one side.
17 I'm going to send a flood that will destroy everything that breathes! Nothing will be left alive. 18 But I solemnly promise that you, your wife, your sons, and your daughters-in-law will be kept safe in the boat.
19-20 Take into the boat with you a male and a female of every kind of animal and bird, as well as a male and a female of every reptile. I don't want them to be destroyed. 21 Store up enough food both for yourself and for them.
22 Noah did everything God told him to do.
1 Un notika, kad cilvēki sāka vairoties virs zemes un tiem dzima arī meitas, 2 tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika. 3 Tad Dievs sacīja: "Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi." 4 Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu. 5 Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, 6 tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. 7 Un Dievs sacīja: "Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis." 8 Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs. 9 Šis ir stāsts par Nou: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu. 10 Un Noa dzemdināja trīs dēlus: Šemu, Hamu un Jafetu. 11 Bet zeme bija samaitāta Dieva priekšā un pilna varas darbu. 12 Un skatīja Dievs to zemi, un redzi, tā bija samaitāta, jo ikviena radība savu ceļu samaitāja uz zemes. 13 Tad Dievs sacīja Noam: "Ikvienas radības gals nāk Manā priekšā; jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu kopā ar zemi. 14 Taisi sev šķirstu no sveķainiem skuju kokiem; ar nodalījumiem tev to šķirstu būs taisīt, un no iekšpuses un no ārpuses tev to būs iztriept ar darvu. 15 Lūk, kādu tev to būs taisīt: garumā trīs simti olektis un platumā piecdesmit, un augstumā trīsdesmit olektis. 16 Jumtu šķirstam tev būs taisīt virspusē, un durvis šķirstam tev būs likt tā sānos. Trijos stāvos tev būs to taisīt. 17 Jo redzi, Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm, kam vien ir dzīvības dvaša: visam, kas zemes virsū, būs nobeigties. 18 Bet ar tevi Es celšu derību. Tu iesi šķirstā, tu, tavi dēli, tava sieva un tavu dēlu sievas līdz ar tevi. 19 Bet tev būs ņemt līdzi šķirstā no visa, kas dzīvo, no ikvienas radības divus, no visiem, lai tie līdz ar tevi paliktu dzīvi: tēviņam un mātītei tiem būs būt. 20 No putniem pēc viņu kārtas un no lopiem pēc viņu kārtas, no visiem zemes rāpuļiem pēc viņu kārtas, pa divi no visiem lai iet līdz ar tevi, ka viņi paliktu dzīvi. 21 Un tu ņem sev no visa ēdamā priekš ēšanas un sakrāj to pie sevis, ka tev un viņiem būtu ko ēst." 22 Un Noa darīja, kā Dievs sacīja.
