Dinah Is Raped
1 Dinah, the daughter of Jacob and Leah, went to visit some of the women who lived nearby. 2 She was seen by Hamor's son Shechem, the leader of the Hivites, and he grabbed her and raped her. 3 But Shechem was attracted to Dinah, so he told her how much he loved her. 4 Shechem even asked his father to arrange for him to marry her.
5 Meanwhile, Jacob heard what had happened. But his sons were out in the fields with the cattle, so he did not do anything at the time. 6 Hamor arrived at Jacob's home 7 just as Jacob's sons were coming in from work. When they learned that their sister had been raped, they became furiously angry, because nothing is more disgraceful than rape, and it must not be tolerated.
8 Hamor said to Jacob and his sons:
My son Shechem really loves Dinah. Please let him marry her. 9 Why don't you start letting your families marry into our families and ours marry into yours? 10 You can share this land with us. Move freely about until you find the property you want; then buy it and settle down here.
11 Shechem added, “Do this favor for me, and I'll give whatever you want. 12 Ask anything, no matter how expensive. I'll do anything, just let me marry Dinah.”
13 Jacob's sons wanted to get even with Shechem and his father because of what had happened to their sister. 14 So they tricked them by saying:
You're not circumcised! It would be a disgrace for us to let you marry Dinah now. 15 But we will let you marry her, if you and the other men in your tribe agree to be circumcised. 16 Then your families can marry into ours, and ours can marry into yours, and we can live together like one nation. 17 But if you don't agree to be circumcised, we'll take Dinah and leave this place.
18 Hamor and Shechem liked what was said. 19 Shechem was the most respected person in his family, and he was so in love with Dinah that he hurried off to get everything done. 20 The two men met with the other leaders of their city and told them:
21 These people really are friendly. Why not let them move freely about until they find the property they want? There's enough land here for them and for us. Then our families can marry into theirs, and theirs can marry into ours.
22 We have to do only one thing before they will agree to stay here and become one nation with us. Our men will have to be circumcised just like theirs. 23 Just think! We'll get their property, as well as their flocks and herds. All we have to do is to agree, and they will live here with us.
24 Every grown man followed this advice and got circumcised.
Dinah's Brothers Take Revenge
25 Three days later the men who had been circumcised were still weak from pain. So Simeon and Levi, two of Dinah's brothers, attacked with their swords and killed every man in the town, 26 including Hamor and Shechem. Then they took Dinah and left. 27 Jacob's other sons came and took everything they wanted. All this was done because of the horrible thing that had happened to their sister. 28 They took sheep, goats, donkeys, and everything else that was in the town or the countryside. 29 After taking everything of value from the houses, they dragged away the wives and children of their victims.
30 Jacob said to Simeon and Levi, “Look what you've done! Now I'm in real trouble with the Canaanites and Perizzites who live around here. There aren't many of us, and if they attack, they'll kill everyone in my household.”
31 They answered, “Was it right to let our own sister be treated that way?”
1 Un Dīna, kas bija Leas meita un kuru tā bija dzemdējusi Jēkabam, gāja iepazīties ar tās zemes meitām. 2 Un viņu ieraudzīja Šehems, hīviešu valdnieka Hamora dēls, un viņš to paņēma, gulēja pie tās un nodarīja tai varasdarbu. 3 Un viņa sirds pieķērās Jēkaba meitai Dīnai, un viņš iemīlēja jaunavu un runāja laipnīgi ar viņu. 4 Un Šehems sacīja savam tēvam Hamoram: "Iegūsti man šo meitu par sievu." 5 Jēkabs gan bija dzirdējis, ka tas bija apsmējis viņa meitu Dīnu; bet viņa dēli bija pie viņa ganāmpulkiem laukos, un Jēkabs klusēja līdz viņu pārnākšanai. 6 Un Hamors, Šehema tēvs, gāja pie Jēkaba aprunāties. 7 Pašreiz Jēkaba dēli arī nāca no lauka, un, tiklīdz tie to dzirdēja, tie pārskaitās, un tas tiem ļoti derdzās, jo, guļot pie Jēkaba meitas, tas kauna darbu bija nodarījis Israēlam. Tā tam nevajadzēja notikt. 8 Un Hamors runāja ar viņiem, sacīdams: "Šehema, mana dēla, sirds pieķērusies jūsu meitai, dodiet to viņam par sievu. 9 Saradojieties ar mums; jūsu meitas dodiet mums, mūsu meitas ņemiet jūs. 10 Dzīvojiet ar mums. Zeme, kas jūsu priekšā, jums atvērta; dzīvojiet tanī, staigājiet apkārt un apmetieties tajā." 11 Un Šehems sacīja viņas tēvam un viņas brāļiem: "Kaut es atrastu labvēlību jūsu acīs! Ko jūs no manis prasīsit, to es došu. 12 Lai cik lielu atpirkšanas maksu un cik daudz dāvanu jūs prasītu no manis, es tās došu, kā jūs sacīsit man, tikai dodiet jaunavu man par sievu." 13 Un Jēkaba dēli atbildēja Šehemam un viņa tēvam Hamoram ar viltu, tāpēc ka viņš bija apsmējis Dīnu, viņu māsu, 14 un teica tam: "Mēs nevaram to pielaist, ka dodam savu māsu vīram, kas neapgraizīts, jo tas mums ir apkaunojums. 15 Tikai ar vienu noteikumu mēs to varam darīt, ka jūs kļūtu kā mēs, apgraizīdami visus vīrus. 16 Tad mēs dotu savas meitas jums un ņemtu jūsu meitas, un mēs dzīvotu ar jums un būtu viena tauta. 17 Bet, ja jūs nepaklausīsit mums un neliksit apgraizīties, tad mēs paņemsim savu meitu un aiziesim." 18 Šie vārdi patika Hamoram un Šehemam, Hamora dēlam. 19 Un jauneklis nekavējās darīt, kā bija teikts, jo viņam labi patika Jēkaba meita, un viņš visā sava tēva namā bija godāts. 20 Un Hamors ar savu dēlu Šehemu gāja pilsētas vārtos un runāja nopietni ar savas pilsētas ļaudīm, teikdami: 21 "Šie vīri tur labu prātu uz mums, atļaujiet tiem šinī zemē dzīvot un to pārstaigāt, jo zeme ir diezgan plaša viņu priekšā; mēs ņemsim viņu meitas sev par sievām un dosim savas meitas viņiem. 22 Bet tikai tad vīri ir ar mieru dzīvot ar mums un kļūt par vienu tautu, ja katrs vīrs, gluži tāpat kā tas ir pie viņiem, tiktu apgraizīts. 23 Viņu ganāmpulki, viņu īpašumi un visi viņu lopi, vai tie nepiederēs mums? Izdabāsim viņu prātam, lai tie dzīvo ar mums!" 24 Un visi, kas tik mēdza nākt pa viņu pilsētas vārtiem, paklausīja Hamoram un viņa dēlam, un visi vīri tika apgraizīti, visi, kas gāja pa viņu pilsētas vārtiem. 25 Un notika, trešajā dienā, kad tiem bija sāpes, Simeons un Levijs, abi Jēkaba dēli, Dīnas brāļi, paņēma katrs pa zobenam, netraucēti ienāca pilsētā un apkāva visus vīrus. 26 Un tie nokāva ar zobena asmeni Hamoru un viņa dēlu Šehemu un paņēma no Šehema nama Dīnu un izveda to ārā. 27 Un Jēkaba dēli gāja pie pārmāktiem un aplaupīja pilsētu, kurā viņu māsa bija tikusi apsmieta. 28 Viņu sīklopus un viņu liellopus, un viņu ēzeļus, un visu, kas bija pilsētā vai uz tīruma, tie nolaupīja. 29 Un visu viņu bagātību un visu viņu bērnu pulku, un viņu sievas tie aizveda gūstā kā laupījumu. 30 Un Jēkabs sacīja Simeonam un Levijam: "Jūs grūžat mani postā, padarīdami mani ienīstu šīs zemes iedzīvotāju kānaāniešu un ferisiešu starpā. Cik liels ir mūsu skaits? Ja tie sapulcējas pret mani, tie mani var sasist. Un es un mans nams tiksim iznīcināti." 31 Bet tie sacīja: "Vai viņš drīkstēja apieties ar mūsu māsu kā ar netikli?"
