Judgment on the King of Egypt
1 Ten years after King Jehoiachin and the rest of us had been led away as prisoners to Babylonia, the Lord spoke to me on the twelfth day of the tenth month. He said:
2 Ezekiel, son of man, condemn the king of Egypt. Tell him and his people 3 that I am saying:
King of Egypt, you were like a giant crocodile lying in a river. You acted as though you owned the Nile and made it for yourself. But now I, the Lord God, am your enemy! 4 I will put a hook in your jaw and pull you out of the water, and all the fish in your river will stick to your scaly body. 5 I'll throw you and the fish into the desert, and your body will fall on the hard ground. You will be left unburied, and wild animals and birds will eat your flesh. 6 Then everyone in Egypt will know that I am the Lord.
You and your nation refused to help the people of Israel and were nothing more than a broken stick. 7 When they reached out to you for support, you broke in half, cutting their arms and making them fall.
8 So I, the Lord God, will send troops to attack you, king of Egypt. They will kill your people and livestock, 9 until your land is a barren desert. Then you will know that I have done these things.
You claimed that you made the Nile River and control it. 10 Now I am turning against you and your river. Your nation will be nothing but an empty wasteland all the way from the town of Migdol in the north to Aswan in the south, and as far as the border of Ethiopia. 11 No human or animal will even dare travel through Egypt, because no sign of life will be found there for 40 years. 12 It will be the most barren place on earth. Every city in Egypt will lie in ruins during those 40 years, and I will scatter your people throughout the nations of the world.
13 Then after those 40 years have passed, I will bring your people back from the places where I scattered them. 14 They will once again live in their homeland in southern Egypt. But they will be a weak kingdom 15 and won't ever be strong enough to rule nations, as they did in the past. 16 My own people Israel will never again depend on your nation. In fact, when the Israelites remember what happened to you Egyptians, they will realize how wrong they were to turn to you for help. Then the Israelites will know that I, the Lord God, did these things.
King Nebuchadnezzar of Babylonia Will Conquer Egypt
17 Twenty-seven years after King Jehoiachin and the rest of us had been led away as prisoners to Babylonia, the Lord spoke to me on the first day of the first month. He said:
18 King Nebuchadnezzar of Babylonia has attacked the city of Tyre. He forced his soldiers to carry so many heavy loads that their heads were rubbed bald, and their shoulders were red and sore. Nebuchadnezzar and his army still could not capture the city. 19 So now I will hand over the nation of Egypt to him. He will take Egypt's valuable treasures and give them to his own troops. 20 Egypt will be his reward, because he and his army have been following my orders. I, the Lord God, have spoken.
21 Ezekiel, when Egypt is defeated, I will make the people of Israel strong, and I will give you the power to speak to them. Then they will know that I, the Lord, have done these things.
1 Desmitā gada desmitā mēneša divpadsmitajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un sludini viņam un visai Ēģiptei: 3 tā saka Dievs Tas Kungs: Es celšos pret tevi, faraon, Ēģiptes ķēniņ, tu lielo krokodil, kas tu guli savu upju vidū un saki: man pieder mana upe, es to radīju. 4 Bet Es metīšu makšķeri tavos žokļos, un tavu upju zivis pieķersies pie tavām zvīņām, un Es izvilkšu no upēm tevi un visas tavu upju zivis, kas pieķērušās pie tavām zvīņām. 5 Tad Es tevi izmetīšu tuksnesī, tevi un visas tavu upju zivis. Tu nokritīsi klajā laukā, tevi ne pacels, ne apglabās: zvēriem virs zemes un putniem apakš debess Es tevi atdošu par barību. 6 Un visi Ēģiptes iedzīvotāji atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, jo tu un viņi bijuši Israēlam tikai nedroša niedres atspaida nūja. 7 Kad Israēla nama piederīgie tevi satvēra rokā, tu aizlūzi un ievainoji viņiem visu roku un dilbu, un, kad viņi mēģināja atbalstīties uz tevi, tu pārlūzi un liki pat sagrīļoties viņu gurniem. 8 Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es sūtīšu zobenu pār tevi un iznīcināšu tavā zemē cilvēkus un lopus. 9 Un Ēģipte paliks par tuksnesi, par neapdzīvotu smilšu klajumu, lai ļaudis atzīst, ka Es esmu Tas Kungs. Tāpēc ka tu sacīji: Nīlas upe pieder man, es to radīju, - 10 tāpēc Es celšos pret tevi un pret tavām upēm un padarīšu Ēģiptes zemi par tuksnesi, par neauglīgām kailatnēm no Migdolas līdz Siēnai un līdz Etiopijas un Moru zemes robežām. 11 Neviena cilvēka kāja tur nestaigās, un arī lopa kāja to nemīs, četrdesmit gadus tur neviens nedzīvos. 12 Es padarīšu Ēģipti par tuksnesi citu nolaistu zemju starpā, un tās pilsētas stāvēs tukšas citu izputējušu pilsētu starpā četrdesmit gadus, un ēģiptiešus Es izkaisīšu dažādu tautu starpā dažādās zemēs. 13 Tomēr tā saka Dievs Tas Kungs: pēc četrdesmit gadiem Es atkal izlasīšu ēģiptiešus ārā no tām tautām, kuru starpā tie bija izkaisīti, un sapulcināšu vienkopus. 14 Es atsvabināšu ēģiptiešus no cietuma un atvedīšu tos Augšēģiptē, Patra zemē, viņu dzimtenē; tur tie izveidos mazu valsti. 15 Tā būs mazāka nekā citas valstis un nepacelsies pār citām tautām, un Es mazināšu tās locekļu skaitu, lai tā nevalda pār citām tautām. 16 Tad tā nebūs Israēla namam par atspaidu; uz to paļaudamies, tas atgādinātu Man savu noziegumu. Un tie atzīs, ka Es esmu Dievs Tas Kungs." 17 Tad divdesmit septītā gada pirmā mēneša pirmajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds: 18 "Cilvēka bērns, Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara karaspēks ir veicis grūtu darbu pret Tiru; visiem galvas ir kļuvušas plikas un pleci noberzti, bet algu nav saņēmis ne viņš, ne viņa karaspēks par to darbu, ko viņš veicis pret to. 19 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: Es piešķiršu Ēģiptes zemi Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram, lai viņš piesavinās tās bagātības, izlaupa tās un izputina: tā būs viņa karaspēka alga. 20 Kā algu Es viņam atdošu Ēģiptes zemi par to darbu, ar kuru viņš tik cītīgi noņēmies, tāpēc ka viņš un viņa karavīri to darījuši Manā labā, saka Dievs Tas Kungs. 21 Tanī dienā Es likšu uzplaukt Israēla namam jaunā spēkā un varā un atdarīšu tavu muti viņu vidū, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."
