Ezekiel Sees the Lord's Glory
1-3 I am Ezekiel—a priest and the son of Buzi.
Five years after King Jehoiachin of Judah had been led away as a prisoner to Babylonia, I was living near the Chebar River among those who had been taken there with him. Then on the fifth day of the fourth month of the thirtieth year, the heavens suddenly opened. The Lord placed his hand upon me and showed me some visions.
4 I saw a windstorm blowing in from the north. Lightning flashed from a huge cloud and lit up the whole sky with a dazzling brightness. The fiery center of the cloud was as shiny as polished metal, 5 and in that center I saw what looked like four living creatures. They were somewhat like humans, 6 except that each one had four faces and four wings. 7 Their legs were straight, but their feet looked like the hoofs of calves and sparkled like bronze. 8 Under each of their wings, these creatures had a human hand. 9 The four creatures were standing back to back with the tips of their wings touching. They moved together in every direction, without turning their bodies.
10 Each creature had the face of a human in front, the face of a lion on the right side, the face of a bull on the left, and the face of an eagle in back. 11 Two wings of each creature were spread out and touched the wings of the creatures on either side. The other two wings of each creature were folded against its body.
12 The four living creatures went wherever the Spirit led them, and they moved together without turning their bodies, because each creature faced straight ahead. 13 The creatures were glowing like hot coals, and I saw something like a flaming torch moving back and forth among them. Lightning flashed from the torch every time its flame blazed up. 14 The creatures themselves moved as quickly as sparks jumping from a fire.
15 I then noticed that on the ground beside each of the four living creatures was a wheel, 16 shining like chrysolite. Each wheel was exactly the same and had a second wheel that cut through the middle of it, 17 so that they could move in any direction without turning. 18 The rims of the wheels were large and frightening, and they had eyes all the way around them. 19-21 The creatures controlled when and where the wheels moved—the wheels went wherever the four creatures went and stopped whenever they stopped. Even when the creatures flew in the air, the wheels were beside them.
22-23 Above the living creatures, I saw something that was sparkling like ice, and it reminded me of a dome. Each creature had two of its wings stretched out toward the creatures on either side, with the other two wings folded against its body. 24 Whenever the creatures flew, their wings roared like an ocean or a large army or even the voice of God All-Powerful. And whenever the creatures stopped, they folded their wings against their bodies.
25 When the creatures stopped flapping their wings, I heard a sound coming from above the dome. 26 I then saw what looked like a throne made of sapphire, and sitting on the throne was a figure in the shape of a human. 27 From the waist up, it was glowing like metal in a hot furnace, and from the waist down it looked like the flames of a fire. The figure was surrounded by a bright light, 28 as colorful as a rainbow that appears after a storm.
I realized I was seeing the brightness of the Lord's glory! So I bowed with my face to the ground, and just then I heard a voice speaking to me.
1 Notika tas trīsdesmitā gada ceturtā mēneša piektajā dienā, kad es biju aizvesto starpā pie Ķebaras upes; tad atvērās debesis, un es redzēju dievišķas parādības. 2 Mēneša piektajā dienā, tas bija ķēniņa Jojahina piektais trimdas gads, 3 atklājās Tā Kunga vārds priesterim Ecēhiēlam, Busija dēlam, kaldeju zemē pie Ķebaras upes - tur nāca Tā Kunga roka pār viņu. 4 Es redzēju - piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem, pacēlās liels mākonis ar uguni, tam bija spožums visapkārt un pašā vidū spulgoja kaut kas kā spilgti mirdzošs metāls. 5 Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi: tie bija cilvēkiem līdzīgi tēli. 6 Bet ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni. 7 Viņu kājas bija taisnas, un viņu kāju pēdas bija kā teļa nagi un laistījās kā nogludināts varš. 8 Zem viņu spārniem bija cilvēka rokas uz visām četrām pusēm. Visiem četriem bija katram sava seja un savi spārni. 9 Visi viena tēla spārni bija salikti kopā cits pie cita. Iedami tēli negrieza seju atpakaļ, bet katrs gāja taisni uz priekšu. 10 Viņu seja bija šāda: priekšpusē tiem bija cilvēka seja, labajā pusē lauvas seja visiem četriem, kreisajā pusē vērša seja visiem četriem un iekšpusē ērgļa seja visiem četriem. 11 Viņu sejas bija vērstas un spārni bija izplesti uz augšu, katram tēlam divi, kas saskārās ar blakustēlu spārniem, un divi apsedza katram viņa ķermeni. 12 Tie ikviens gāja taisni uz priekšu, tie gāja neatskatīdamies, kurp gars tos dzina. 13 Šo dzīvo tēlu izskats bija kā kvēlojošas ogles, kā lāpu spožums: to uguns spulgoja dzīvo tēlu starpā. Ugunij bija spilgts spožums, no uguns izšāvās zibeņi. 14 Dzīvie tēli šaudījās šurpu turpu un izskatījās kā zibeņi. 15 Tuvāk aplūkojot dzīvos tēlus, es redzēju četrus riteņus zemē, pa vienam katra tēla priekšā. 16 Un riteņu izskats un veidojums bija kā no hrizolīta, un visi četri bija vienādi, un tie bija tā veidoti, it kā ritenis ietilptu ritenī. 17 Tie gāja uz visām četrām pusēm, sāņus nepagriezdamies. 18 Riteņu loki, ārkārtīgi augsti, lieli un briesmīgi, bija acu pilni visiem četriem visapkārt, 19 un, kad dzīvie radījumi iekustējās, tad ritēja tiem līdzi arī riteņi, un, kad tie no zemes pacēlās, tad pacēlās tiem līdzi arī riteņi; 20 tie gāja, kurp gars tos dzina, un riteņi pacēlās un gāja tiem līdzi, jo dzīvo radījumu gars mājoja arī riteņos. 21 Kad tie gāja, gāja arī riteņi, kad tie stāvēja, tad stāvēja arī riteņi; kad tie pacēlās no zemes, tad pacēlās līdzi arī riteņi, jo dzīvo radījumu gars mājoja riteņos. 22 Pār dzīvo radījumu galvām bija it kā debess izplatījums, kā brīnišķīgi mirdzošs kalna kristāls; tas bija augstu izplests pār viņu galvām. 23 Zem debess izplatījuma viņu spārni bija līmeniski taisni izplesti viens pret otru, katram divi; ar pārējiem diviem tie apsedza katrs savu ķermeni. 24 Un es dzirdēju viņu spārnu švīkoņu, tā bija kā lielu ūdeņu krākšana, kā Visuvarenā pērkona rūkšana; kad tie kustējās, tā bija kā kara nometnes dunoņa, kad tie apstājās, tad tie ļengani nolaida savus spārnus. 25 Un balss atskanēja no izplatījuma, kas bija virs viņu galvām. Kad tie stāvēja, viņi slābani lika nokarāties saviem spārniem. 26 Un augstu pār izplatījumu virs viņu galvām bija saskatāms kaut kas kā safīra akmens, kaut kas tronim līdzīgs. Uz šā troņa veidojuma bija redzams sēžam tēls, tam bija cilvēka izskats. 27 Un es redzēju it kā zaigojoša metāla mirdzumu, kā uguni viņam visapkārt un iekšā: no viņa gurniem uz augšu un no viņa gurniem uz leju uguns liesma apklāja viņu. Arī tālāk ap viņu visapkārt bija spilgti starojoša gaisma. 28 Kā varavīksne atspīd pie debesīm lietus laikā, tāds bija starojošais spožums ap viņu. Tāda bija Tā Kunga godības parādība. Kad es to redzēju, tad es nokritu uz sava vaiga un dzirdēju kādu runājam.
