The Israelites Cross the Red Sea
1 At Etham the Lord said to Moses:
2 Tell the people of Israel to turn back and camp across from Pi-Hahiroth near Baal-Zephon, between Migdol and the Red Sea. 3 The king will think you were afraid to cross the desert and that you are wandering around, trying to find another way to leave the country. 4 I will make the king stubborn again, and he will try to catch you. Then I will destroy him and his army. People everywhere will praise me for my victory, and the Egyptians will know that I really am the Lord.
The Israelites obeyed the Lord and camped where he told them.
5 When the king of Egypt heard that the Israelites had finally left, he and his officials changed their minds and said, “Look what we have done! We let them get away, and they will no longer be our slaves.”
6 The king got his war chariot and army ready. 7 He commanded his officers in charge of his 600 best chariots and all his other chariots to start after the Israelites. 8 The Lord made the king so stubborn that he went after them, while the Israelites proudly went on their way. 9 But the king's horses and chariots and soldiers caught up with them while they were camping by the Red Sea near Pi-Hahiroth and Baal-Zephon.
10 When the Israelites saw the king coming with his army, they were frightened and begged the Lord for help. 11 They also complained to Moses, “Wasn't there enough room in Egypt to bury us? Is that why you brought us out here to die in the desert? Why did you bring us out of Egypt anyway? 12 While we were there, didn't we tell you to leave us alone? We'd rather be slaves in Egypt than die in this desert!”
13 But Moses answered, “Don't be afraid! Be brave, and you will see the Lord save you today. These Egyptians will never bother you again. 14 The Lord will fight for you, and you won't have to do a thing.”
15 The Lord said to Moses, “Why do you keep calling out to me for help? Tell the Israelites to move forward. 16 Then hold your walking stick over the sea. The water will open up and make a road where they can walk through on dry ground. 17 I will make the Egyptians so stubborn that they will go after you. Then I will be praised because of what happens to the king and his chariots and cavalry. 18 The Egyptians will know for sure that I am the Lord.”
19 All this time God's angel had gone ahead of Israel's army, but now he moved behind them. A large cloud had also gone ahead of them, 20 but now it moved between the Egyptians and the Israelites. The cloud gave light to the Israelites, but made it dark for the Egyptians, and during the night they could not come any closer.
21 Moses stretched his arm over the sea, and the Lord sent a strong east wind that blew all night until there was dry land where the water had been. The sea opened up, 22 and the Israelites walked through on dry land with a wall of water on each side.
23 The Egyptian chariots and cavalry went after them. 24 But before daylight the Lord looked down at the Egyptian army from the fiery cloud and made them panic. 25 Their chariot wheels got stuck, and it was hard for them to move. So the Egyptians said to one another, “Let's leave these people alone! The Lord is on their side and is fighting against us.”
26 The Lord told Moses, “Stretch your arm toward the sea—the water will cover the Egyptians and their cavalry and chariots.” 27 Moses stretched out his arm, and at daybreak the water rushed toward the Egyptians. They tried to run away, but the Lord drowned them in the sea. 28 The water came and covered the chariots, the cavalry, and the whole Egyptian army that had followed the Israelites into the sea. Not one of them was left alive. 29 But the sea had made a wall of water on each side of the Israelites, so they walked through on dry land.
30 On that day, when the Israelites saw the bodies of the Egyptians washed up on the shore, they knew that the Lord had saved them. 31 Because of the mighty power he had used against the Egyptians, the Israelites worshiped him and trusted him and his servant Moses.
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki israēliešiem, lai tie atgriežas un uzceļ nometni Pihahirotas priekšā, starp Migdolu un jūru, pretī Baal-Cefonai; tai iepretim apmetieties pie jūras. 3 Tad faraons sacīs par Israēla bērniem: tie ir apmaldījušies tajā zemē, tuksnesis tos ir ieslēdzis. 4 Es nocietināšu faraona sirdi, un viņš dzīsies viņiem pakaļ; un Es pagodināšu Sevi faraona un visa viņa karaspēka priekšā, lai Ēģipte atzīst, ka Es esmu Tas Kungs." Un tie tā darīja. 5 Un Ēģiptes ķēniņam tika paziņots, ka tauta aizbēgusi; tad faraona un viņu kalpu sirdis pārvērtās pret šo tautu un tie sacīja: "Kāpēc mēs tā darījām, ka atlaidām israēliešus no vergošanas mums?" 6 Un viņš aizjūdza savus ratus un ņēma savus ļaudis līdzi. 7 Viņš ņēma seši simti izlasītu kara ratu un citus ēģiptiešu ratus un virsniekus pār visiem tiem. 8 Un Tas Kungs nocietināja faraona, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas dzinās Israēla bērniem pakaļ; bet Israēla bērni izgāja augstas rokas vadīti. 9 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ - visi faraona rati, zirgi, jātnieki un karaspēks - un panāca, kad tie bija apmetušies pie jūras, pie Pihahirotas, iepretim Baal-Cefonai. 10 Kad faraons bija tuvu klāt pienācis, Israēla bērni pacēla savas acis, un redzi, ēģiptieši bija cieši aiz viņiem; tad tie ļoti izbijās un brēca uz Dievu. 11 Un tie sacīja Mozum: "Vai trūka kapu Ēģiptē, ka tu mūs esi izvedis, lai mirstam tuksnesī? Kāpēc tu mums tā esi darījis, izvezdams mūs no Ēģiptes? 12 Vai mēs jau tev Ēģiptē neteicām: atstājies no mums, lai varam vergot ēģiptiešiem; jo tas mums būtu bijis labāk - vergot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī." 13 Bet Mozus sacīja tautai: "Nebīstaities, pastāviet un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsit. 14 Tas Kungs karos par jums, bet jūs paliksit mierā." 15 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ko tu brēc uz Mani? Saki Israēla bērniem, lai tie dodas ceļā. 16 Bet tu pacel savu zizli un izstiep savu roku pār jūru un pāršķel to, lai Israēla bērni var iziet caur jūras vidu pa sausumu. 17 Redzi, Es nocietināšu ēģiptiešu sirdis, ka tie sekos jums, bet Es pagodināšu Sevi faraona un visa viņa karaspēka, viņa ratu un viņa jātnieku priekšā. 18 Un ēģiptieši atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es godu būšu guvis pār faraonu, pār viņa ratiem un pār viņa jātniekiem." 19 Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem. 20 Tas novietojās starp ēģiptiešu nometni un starp israēliešu nometni. Tā tur bija mākonis un tumsa, kas šķīra vienu no otra. 21 Tad Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un Tas Kungs lika jūrai, spēcīgam austruma vējam pūšot, plūst atpakaļ visu nakti, un Viņš darīja jūru par sauszemi, un ūdeņi pāršķēlās. 22 Tā Israēla bērni iegāja jūras vidū pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi. 23 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ, un visi faraona zirgi un viņa rati un viņa jātnieki iegāja aiz viņiem jūras vidū. 24 Un rīta krēslā Tas Kungs noraudzījās uz ēģiptiešu karaspēku mākoņu un uguns stabā, un ēģiptiešu karaspēkā radās apjukums. 25 Un Viņš kavēja riteņu griešanos, tā ka tie tikai ar grūtībām tika uz priekšu; tad ēģiptieši sacīja: "Labāk bēgsim no israēliešiem, jo Tas Kungs karo par viņiem pret Ēģipti." 26 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem." 27 Un Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un jūras ūdeņi atgriezās rīta ausmā savā vietā, un ēģiptieši bēga tiem tieši pretim. Tā Tas Kungs nogremdēja ēģiptiešus jūras vidū. 28 Un ūdeņi atgriezās un apsedza gan ratus, gan jātniekus, visu faraona karaspēku, kas bija viņiem dzinies pakaļ jūrā; no viņiem nepalika pāri neviens pats. 29 Bet Israēla bērni izgāja caur jūras vidu pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi. 30 Tā Tas Kungs tanī dienā izglāba Israēlu no ēģiptiešu rokām; un Israēls redzēja ēģiptiešus mirušus guļam jūras malā. 31 Tā Israēls redzēja lielo spēku, ko Tas Kungs bija parādījis pret ēģiptiešiem, un tauta bijās Tā Kunga un ticēja Tam Kungam un Viņa kalpam Mozum.
