King Nebuchadnezzar's Gold Statue
1 King Nebuchadnezzar ordered a gold statue to be built 27 meters high and nearly 3 meters wide. He had it set up in Dura Valley near the city of Babylon, 2 and he commanded his governors, advisors, treasurers, judges, and his other officials to come from everywhere in his kingdom to the dedication of the statue. 3 So all of them came and stood in front of it.
4 Then an official stood up and announced:
People of every nation and race, now listen to the king's command! 5 Trumpets, flutes, harps, and all other kinds of musical instruments will soon start playing. When you hear the music, you must bow down and worship the statue that King Nebuchadnezzar has set up. 6 Anyone who refuses will at once be thrown into a flaming furnace.
7 As soon as the people heard the music, they bowed down and worshiped the gold statue that the king had set up.
8 Some Babylonians used this as a chance to accuse the Jews to King Nebuchadnezzar. 9 They said, “Your Majesty, we hope you live forever! 10 You commanded everyone to bow down and worship the gold statue when the music played. 11 And you said that anyone who did not bow down and worship it would be thrown into a flaming furnace. 12 Sir, you appointed three men to high positions in Babylon Province, but they have disobeyed you. Those Jews, Shadrach, Meshach, and Abednego, refuse to worship your gods and the statue you have set up.”
13 King Nebuchadnezzar was furious. So he sent for the three young men and said, 14 “I hear that you refuse to worship my gods and the gold statue I have set up. 15 Now I am going to give you one more chance. If you bow down and worship the statue when you hear the music, everything will be all right. But if you don't, you will at once be thrown into a flaming furnace. No god can save you from me.”
16 The three men replied, “Your Majesty, we don't need to defend ourselves. 17 The God we worship can save us from you and your flaming furnace. 18 But even if he doesn't, we still won't worship your gods and the gold statue you have set up.”
19 Nebuchadnezzar's face twisted with anger at the three men. And he ordered the furnace to be heated seven times hotter than usual. 20 Next, he commanded some of his strongest soldiers to tie up the men and throw them into the flaming furnace. 21-23 The king wanted it done at that very moment. So the soldiers tied up Shadrach, Meshach, and Abednego and threw them into the flaming furnace with all of their clothes still on, including their turbans. The fire was so hot that flames leaped out and killed the soldiers.
24 Suddenly the king jumped up and shouted, “Weren't only three men tied up and thrown into the fire?”
“Yes, Your Majesty,” his officers answered.
25 “But I see four men walking around in the fire,” the king replied. “None of them is tied up or harmed, and the fourth one looks like a god.”
26 Nebuchadnezzar went closer to the flaming furnace and said to the three young men, “You servants of the Most High God, come out at once!”
They came out, 27 and the king's high officials, governors, and advisors all crowded around them. The men were not burned, their hair wasn't scorched, and their clothes didn't even smell like smoke. 28 King Nebuchadnezzar said:
Praise their God for sending an angel to rescue his servants! They trusted their God and refused to obey my commands. Yes, they chose to die rather than to worship or serve any god except their own. 29 And I won't allow people of any nation or race to say anything against their God. Anyone who does will be chopped up and their houses will be torn down, because no other god has such great power to save.
30 After this happened, the king appointed Shadrach, Meshach, and Abednego to even higher positions in Babylon Province.
1 Ķēniņš Nebukadnēcars lika darināt zelta tēlu, tas bija sešdesmit olekšu augsts un sešas olektis plats, viņš to uzstatīja Bābeles valsts Duras klajumā. 2 Ķēniņš Nebukadnēcars izsūtīja vēstnešus, lai aicinātu atsevišķu zemju pārvaldniekus, priekšniekus, augstākos virsniekus, virstiesnešus, mantziņus, tiesnešus, padomniekus un visus citus valsts augstākos ierēdņus piedalīties tēla iesvētīšanā, ko Nebukadnēcars bija licis uzsliet. 3 Tad sapulcējās zemju pārvaldnieki, priekšnieki, augstākie virsnieki, virstiesneši, mantziņi, tieslietu pratēji, padomnieki un visi citi augstākie valsts ierēdņi uz tēla iesvētīšanu, ko bija licis veidot Nebukadnēcars, un nostājās tēla priekšā. 4 Tad ziņotājs izsauca stiprā balsī: "Jums, tautas, ciltis un valodas, tiek pavēlēts: 5 līdzko jūs dzirdēsit atskanam pūšamos ragus, bazūnes, flautas, vijoles, cītaras, stabules, somu dūkas un citus mūzikas instrumentus, tad jums jānometas zemē zelta tēla priekšā, ko Nebukadnēcars licis darināt, un tas jāpielūdz! 6 Bet, kas nezemosies tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!" 7 Kad tautas, ciltis un valodas dzirdēja bazūnes skaņas, flautas, vijoles, cītaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, tad tās zemojās zelta tēla priekšā, ko ķēniņš Nebukadnēcars bija licis uzsliet, un to pielūdza. 8 Tanī laikā uzstājās daži kaldeju vīri un apsūdzēja jūdus. 9 Tie ziņoja ķēniņam Nebukadnēcaram un sacīja: "Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! 10 Tu, ak, ķēniņ, taču pavēlēji, ka ikvienam, līdzko tas dzird bazūnes skaņas, flautas, vijoles, cītaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, būs zemoties zelta tēla priekšā un to pielūgt; 11 bet, kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūdz, to būs iemest degošā ceplī. 12 Te ir daži jūdi: Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego, kuriem tu esi uzticējis Bābeles zemes pārvaldīšanu; tie, ak, ķēniņ, neievēro tavu pavēli, tie negodā tavus dievus un nepielūdz zelta tēlu, ko tu esi licis darināt." 13 Tad Nebukadnēcars lielās dusmās pavēlēja atvest Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, 14 un, kad šos vīrus atveda pie ķēniņa, viņš tos uzrunāja un sacīja: "Vai jūs, Sadrah, Mesah un Abed-Nego, ar nolūku negodājat manus dievus un nepielūdzat zelta tēlu, ko es liku veidot? 15 Nu, ja jūs, līdzko dzirdēsit bazūnes skaņas, flautas, vijoles, cītaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, esat ar mieru zemoties tā tēla priekšā, ko es pavēlēju izveidot, un to pielūgt, tad labi! Bet, ja jūs to nepielūdzat, tad jūs iemetīs tūlīt degošā ceplī. Un kas būtu tāds dievs, kas jūs varētu izglābt no manas rokas?" 16 Tad Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego atbildēja ķēniņam Nebukadnēcaram: "Uz to mums tev nekas nav jāpaskaidro! 17 Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak, ķēniņ. 18 Bet, ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak, ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji." 19 Tad Nebukadnēcars iedegās dusmās, un viņa vaigs pret Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego galīgi pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurināt septiņreiz stiprāk nekā parasti 20 un pavēlēja stiprākajiem vīriem no sava karaspēka vidus saistīt Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego un tos mest degošā ceplī. 21 Tā viņi saistīja šos vīrus viņu apmetņos, svārkos, cepurēs un citās drēbēs un iemeta degošā ceplī. 22 Pēc ķēniņa pavēles tik ārkārtīgi sakurināja cepli, ka liesmu svelme nogalināja tos vīrus, kuri atveda Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego. 23 Bet šos trīs vīrus, Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, iemeta saistītus degošā ceplī. 24 Tad Nebukadnēcars pēkšņi sajuta izbrīnu; viņš steidzīgi cēlās un jautāja saviem padomniekiem: "Vai tad mēs neiemetām ugunī trīs vīrus saistītus?" Tie atbildēja ķēniņam: "Jā, tiešām tā, ak, ķēniņ!" 25 Tad viņš atbildēja un sacīja: "Bet es redzu četrus brīvi ugunī staigājam, un tiem redzami uguns neko nekait, un ceturtais izskatās kā kāda dievišķa būte." 26 Tad Nebukadnēcars piegāja pie degošā cepļa un sauca tur iekšā: "Sadrah, Mesah un Abed-Nego, jūs visuaugstā Dieva kalpi, nāciet šurp laukā!" Tad Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego izgāja no uguns. 27 Un zemes pārvaldnieki, priekšnieki un augstākie virsnieki, kas tur bija sapulcējušies, redzēja, ka uguns tiem trim vīriem nemaz nebija kaitējusi: viņu galvas mati nebija apsviluši, viņu apmetņi nebija apdeguši un deguma smaka tajos nebija manāma. 28 Tad Nebukadnēcars izsaucās: "Slavēts lai ir Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievs, kas sūtījis Savu eņģeli un izglābis Savus kalpus, kuri paļāvās uz Viņu un netaupīja savu dzīvību, pārkāpdami ķēniņa pavēli, lai negodātu un nepielūgtu citu dievu kā vien savu Dievu! 29 Tādēļ es tagad pavēlu, ka visās tautās, ciltīs un valodās ikvienu, kas zaimotu Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievu, būs sacirst gabalos un viņa namu pārvērst par drupu kaudzi, jo nav cita Dieva, kas varētu izglābt!" 30 Tad ķēniņš no jauna apstiprināja Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego viņu augstajos amatos Bābeles valstī. 31 Ķēniņš Nebukadnēcars griezās ar vēstījumu pie visām tautām, tautībām un valodām, kādas pastāv virs zemes: "Miers lai jums ir bagātīgi! 32 Es nolēmu darīt visiem zināmas tās zīmes un tos brīnumus, ko visuaugstais Dievs man darījis. Cik lielas ir Viņa zīmes, un cik vareni Viņa brīnumi! Viņa valstība ir mūžīga, un Viņa valdīšana paliek uz radu radiem!
