King Ahaz of Judah
(2 Chronicles 28.1-27)1 Ahaz son of Jotham became king of Judah in the seventeenth year of Pekah's rule in Israel. 2 He was 20 years old at the time, and he ruled from Jerusalem for 16 years.
Ahaz wasn't like his ancestor David. Instead, he disobeyed the Lord 3 and was even more sinful than the kings of Israel. He sacrificed his own son, which was a disgusting custom of the nations that the Lord had forced out of Israel. 4 Ahaz offered sacrifices at the local shrines, as well as on every hill and in the shade of large trees.
5-6 While Ahaz was ruling Judah, the king of Edom recaptured the town of Elath from Judah and forced out the people of Judah. Edomites then moved into Elath, and they still live there.
About the same time, King Rezin of Syria and King Pekah of Israel marched to Jerusalem and attacked, but they could not capture it.
7 Ahaz sent a message to King Tiglath Pileser of Assyria that said, “Your Majesty, King Rezin and King Pekah are attacking me, your loyal servant. Please come and rescue me.” 8 Along with the message, Ahaz sent silver and gold from the Lord's temple and from the palace treasury as a gift for the Assyrian king.
9 As soon as Tiglath Pileser received the message, he and his troops marched to Syria. He captured the capital city of Damascus, then he took the people living there to the town of Kir as prisoners and killed King Rezin.
10 Later, Ahaz went to Damascus to meet Tiglath Pileser. And while Ahaz was there, he saw an altar and sent a model of it back to Uriah the priest, along with the plans for building one. 11 Uriah followed the plans and built an altar exactly like the one in Damascus, finishing it just before Ahaz came back.
12 When Ahaz returned, he went to see the altar and to offer sacrifices on it. He walked up to the altar 13 and poured wine over it. Then he offered sacrifices to please the Lord, to give him thanks, and to ask for his blessings. 14 After that, he had the bronze altar moved aside, so his new altar would be right in front of the Lord's temple. 15 He told Uriah the priest:
From now on, the morning and evening sacrifices as well as all gifts of grain and wine are to be offered on this altar. The sacrifices for the people and for the king must also be offered here. Sprinkle the blood from all the sacrifices on it, but leave the bronze altar for me to use for prayer and finding out what God wants me to do.
16 Uriah did everything Ahaz told him.
17 Ahaz also had the side panels and the small bowls taken off the movable stands in the Lord's temple. He had the large bronze bowl, called the Sea, removed from the bronze bulls on which it rested and had it placed on a stand made of stone. 18 He took down the special tent that was used for worship on the Sabbath and closed up the private entrance that the kings of Judah used for going into the temple. He did all these things to please Tiglath Pileser.
19 Everything else Ahaz did while he was king is written in The History of the Kings of Judah. 20 Ahaz died and was buried beside his ancestors in Jerusalem, and his son Hezekiah became king.
1 Pekaha, Remaljas dēla, septiņpadsmitajā valdīšanas gadā Ahass kļuva ķēniņš, viņš bija Jūdas ķēniņa Jotāma dēls. 2 Ahasam bija divdesmit gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja sešpadsmit gadus Jeruzālemē. Bet viņš nedarīja to, kas bija taisnīgs Tā Kunga, viņa Dieva, acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids bija darījis. 3 Bet viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, viņš pat upurēja savu dēlu kā ugunsupuri, pēc to tautu negantībām, kuras Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā. 4 Un viņš upurēja arī kaujamos upurus un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās un arī uz pakalniem, kā arī zem katra kupli zaļojoša koka. 5 Un toreiz Aramas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekahs, Remaljas dēls, devās uzbrukumā kalnup pret Jeruzālemi, un viņi gan ielenca pilsētu, bet nebija spējīgi to ieņemt. 6 Un tanī pašā laikā Aramas ķēniņš Recīns pievienoja Ēlatu atpakaļ Aramai, un viņš izdzina Jūdas ļaudis no Ēlatas; tad aramieši nāca atpakaļ uz Ēlatu un tur apmetās, un tā viņi tur dzīvo līdz šai dienai. 7 Bet Ahass sūtīja vēstnešus pie Asīrijas ķēniņa Tiglat-Pilesera un lika tam sacīt: "Es esmu tavs kalps un tavs dēls, nāc šurp un paglāb mani no Aramas ķēniņa un no Israēla ķēniņa rokas, kas man ir uzbrukuši!" 8 Un Ahass ņēma sudrabu un zeltu, kas atradās Tā Kunga namā un ķēniņa pils dārgumu krātuvēs, un to visu viņš nosūtīja kā dāvanu Asīrijas ķēniņam. 9 Un Asīrijas ķēniņš tam paklausīja, viņš devās uzbrukumā pret Damasku, ieņēma to un aizveda iedzīvotājus gūstā uz Kiru, bet ķēniņu Recīnu viņš lika nonāvēt. 10 Kad ķēniņš Ahass devās pretī Asīrijas ķēniņam Tiglat-Pileseram uz Damasku, lai sastaptos, un viņš ieraudzīja altāri, kas atradās Damaskā, tad ķēniņš Ahass nosūtīja priesterim Ūrijam šī altāra attēlu un veidolu, gluži kā tas izskatījās. 11 Tad priesteris Ūrija lika uztaisīt tādu altāri, gluži tādu pašu, pēc veidola, ko ķēniņš Ahass bija tam atsūtījis no Damaskas; un tādu arī priesteris Ūrija uzcēla, iekāms ķēniņš Ahass atgriezās no Damaskas. 12 Kad ķēniņš Ahass pārnāca no Damaskas un ieraudzīja altāri, tad viņš piegāja pie tā un uzkāpa uz altāra. 13 Un viņš aizdedzināja savu dedzināmo upuri un savu ēdamo upuri, izlēja savu dzeramo upuri un slacīja savu kaujamo pateicības upuru asinis uz altāri. 14 Bet to vara altāri, kas bija Tā Kunga nama priekšā, viņš nocēla no nama priekšas, no vietas starp savu jauno altāri un starp Tā Kunga namu, un novietoja to sava altāra ziemeļu pusē. 15 Tad ķēniņš Ahass pavēlēja priesterim Ūrijam, sacīdams: "Uz lielā altāra tev būs iededzināt rīta dedzināmo upuri un vakara ēdamo upuri, arī ķēniņa dedzināmo upuri un viņa ēdamo upuri, un visas zemes iedzīvotāju dedzināmo upuri un viņu ēdamo upuri, un viņu dzeramo upuri; un tev būs uz tā altāra slacināt visas asinis no dedzināmiem un no kaujamiem upuriem; bet par to vara altāri - par to es vēl padomāšu, ko es darīšu!" 16 Un priesteris Ūrija darīja visu tā, kā ķēniņš Ahass bija viņam pavēlējis. 17 Un ķēniņš Ahass nolauza apmales no katlturiem un noņēma no to virsas katlus, un viņš lika arī nocelt vara jūru no vara vēršu tēliem, uz kuriem tā turējās, un viņš lika to novietot uz akmens grīdas. 18 Un viņš lika nojaukt ar jumtu pārsegto sabata eju, kuru bija izveidojuši pašā namā, kā arī ārējo ķēniņa vajadzībām izveidoto pieeju pie Tā Kunga nama Asīrijas ķēniņam par patiku. 19 Un, kas vēl par Ahasu stāstāms, ko tas ir darījis, - tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 20 Un Ahass gūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Hiskija kļuva ķēniņš viņa vietā.
