Other Things Solomon Did
(1 Kings 9.10-28)1 It took 20 years for the Lord's temple and Solomon's palace to be built. 2 After that, Solomon had his workers rebuild the towns that Hiram had given him. Then Solomon sent Israelites to live in those towns.
3 Solomon attacked and captured the town of Hamath-Zobah. 4 He ordered his workers to build the town of Tadmor in the desert and some towns in Hamath where he could keep his supplies. 5 He strengthened Upper Beth-Horon and Lower Beth-Horon by adding walls and gates that could be locked. 6 He did the same thing to the town of Baalath and to the cities where he kept supplies, chariots, and horses. Solomon ordered his workers to build whatever he wanted in Jerusalem, Lebanon, and anywhere else in his kingdom.
7-9 Solomon did not force the Israelites to do his work. Instead, they were his soldiers, officers, army commanders, and cavalry troops. But he did make slaves of the Hittites, Amorites, Perizzites, Hivites, and Jebusites who were living in Israel. These were the descendants of those foreigners the Israelites did not destroy, and they remained Israel's slaves.
10 Solomon appointed 250 officers to be in charge of his workers.
11 Solomon's wife, the daughter of the king of Egypt, moved from the part of Jerusalem called David's City to her new palace that Solomon had built. The sacred chest had been kept in David's City, which made his palace sacred, and so Solomon's wife could no longer live there.
12 Solomon offered sacrifices to the Lord on the altar he had built in front of the temple porch. 13 He followed the requirements that Moses had given for sacrifices offered on the Sabbath, on the first day of each month, the Festival of Thin Bread, the Harvest Festival, and the Festival of Shelters.
14 Solomon then assigned the priests and the Levites their duties at the temple, and he followed the instructions that his father, the man of God, had given him. Some of the Levites were to lead music and help the priests in their duties, and others were to guard the temple gates 15 and the storage rooms. The priests and Levites followed these instructions exactly.
16 Everything Solomon had planned to do was now finished—from the laying of the temple's foundation to its completion.
17 Solomon went to Ezion-Geber and Eloth, two Edomite towns on the Red Sea. 18 Hiram sent him ships and some of his experienced sailors. They went with Solomon's own sailors to the country of Ophir and brought back more than 15 tons of gold for Solomon.
1 Bet pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija uzcēlis Tā Kunga namu un savu namu, 2 tad Salamans no jauna nocietināja tās pilsētas, ko Hūrāms no savējām bija piešķīris Salamanam, un viņš tur novietoja Israēla bērnus. 3 Pēc tam Salamans devās uz Hamat-Cobu un to iekaroja. 4 Un viņš nocietināja tuksnesī Tadmoru un visas pārējās noliktavu pilsētas, ko viņš Hamatā bija cēlis. 5 Un viņš izveidoja Kalna un Lejas Bet-Horonu par stiprām pilsētām ar mūriem, vārtiem un vārtu aizšaujamiem, 6 tāpat arī Baalatu un visas noliktavu pilsētas, kas Salamanam piederēja, un visas kara ratu pilsētas, visas jātnieku pilsētas un visas pilsētas, ko Salamans vēlējās uzcelt gan Jeruzālemē, gan Libanonā, gan arī visā viņa ķēniņa valstī. 7 Un visiem ļaudīm, kas bija atlikušies no hetiešiem, no amoriešiem, no ferisiešiem, no heviešiem un no jebusiešiem, kuri nebija Israēla izcelsmes, 8 viņu pēcnācējiem, kas bija palikuši pēc viņiem šinī zemē un kurus Israēla bērni nebija pilnīgi iznīcinājuši, - tiem Salamans uzlika darbu klausību, līdz pat šai dienai. 9 Bet no Israēla dēliem Salamans nevienu nepadarīja par vergu savos darbos, bet tie kalpoja karaspēkā kā karavīri, kā virsnieki un kā pavēlnieki pār viņa kara ratiem un pār viņa jātniekiem. 10 Un pārraugu skaits, kas bija ķēniņam Salamanam, bija divi simti piecdesmit; viņu pienākums bija uzraudzīt tautu tās darbos. 11 Un faraona meitas dzīvokli Salamans pārvietoja no Dāvida pilsētas augšup uz to namu, ko viņš viņai bija uzcēlis, jo viņš teica tā: "Nevienai manai sievai nebūs dzīvot Israēla ķēniņa Dāvida namā, jo tās ir svētas vietas, kopš tajās ir novietots Tā Kunga šķirsts." 12 Tad Salamans upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus uz Tā Kunga altāra, ko viņš bija uzcēlis priekštelpas priekšā, 13 upurēdams ikkatru dienu savu tiesu, kā Mozus bija pavēlējis, sabatos un Jauna mēness svētkos, un noteiktos svētkos trīs reizes gadā: Neraudzētās maizes svētkos, nedēļas svētkos un Būdiņu svētkos. 14 Un viņš pēc sava tēva Dāvida pavēles izveidoja nodaļas - priesterus kalpošanai un levītus savam amatam, slavēt un palīdzēt priesteriem, kā noteikts, ik dienas; tāpat viņš noteica vārtu sargu nodaļām noteiktus vārtus sargāšanai; tā viņš izpildīja Dāvida, Dieva vīra, pavēles. 15 Un nevienā vietā viņi neatkāpās no ķēniņa rīkojumiem par priesteriem un levītiem un arī par dārgumu krātuvēm. 16 Tā Salamans pabeidza visu savu darbu, no Tā Kunga nama pamatu likšanas dienas līdz Tā Kunga nama pilnīgai uzcelšanai. 17 Tad Salamans devās uz Ecion-Geberu un uz Ēlatu jeb Ēlotu, kas atradās jūras malā Edoma zemē. 18 Bet Hūrāms viņam nosūtīja ar saviem kalpiem kuģus un ļaudis, kas labi pazina jūru. Viņi devās kopā ar Salamana kalpiem uz Ofīru, atveda no turienes četri simti piecdesmit talentus zelta un to nodeva ķēniņam Salamanam.
