1 After the Lord's temple was finished, Solomon put in its storage rooms everything that his father David had dedicated to the Lord, including the gold and silver, and the objects used in worship.
Solomon Brings the Sacred Chest to the Temple
(1 Kings 8.1-13)2-3 The sacred chest had been kept on Mount Zion, also known as the city of David. But Solomon decided to have the chest moved to the temple while everyone was in Jerusalem to celebrate the Festival of Shelters during the seventh month.
Solomon called together all the important leaders of Israel. 4-5 Then the priests and the Levites picked up the sacred chest, the sacred tent, and the objects used for worship, and they carried them to the temple. 6 Solomon and a crowd of people stood in front of the chest and sacrificed more sheep and cattle than could be counted.
7 The priests carried the chest into the most holy place and put it under the winged creatures, 8 whose wings covered both the chest and the poles used for carrying it. 9 The poles were so long that they could be seen from just outside the most holy place, but not from anywhere else. And they stayed there from then on.
10 The only things kept in the chest were the two flat stones Moses had put there when the Lord made his agreement with the people of Israel at Mount Sinai, after bringing them out of Egypt.
11-13 The priests of every group had gone through the ceremony to make themselves clean and acceptable to the Lord. The Levite musicians, including Asaph, Heman, Jeduthun, and their sons and relatives, were wearing robes of fine linen. They were standing on the east side of the altar, playing cymbals, small harps, and other stringed instruments. One hundred and twenty priests were with these musicians, and they were blowing trumpets.
They were praising the Lord by playing music and singing:
“The Lord is good,
and his love never ends.”
Suddenly a cloud filled the temple as the priests were leaving the holy place. 14 The Lord's glory was in that cloud, and the light from it was so bright that the priests could not stay inside to do their work.
1 Tā tika pabeigts viss darbs, ko Salamans darīja pie Tā Kunga nama. Tad Salamans ienesa visas sava tēva Dāvida veltītās lietas - sudrabu, zeltu un visus rīkus, un viņš tās novietoja Dieva nama dārgumu krātuvēs. 2 Tad Salamans sapulcināja Israēla vecajus un visus cilšu galvenos, Israēla bērnu tēvu namu vadoņus Jeruzālemē, lai uznestu Tā Kunga derības šķirstu augšā no Dāvida pilsētas, tas ir, Ciānas. 3 Un visi Israēla vīri sapulcējās pie ķēniņa uz svētkiem, tas bija septītā mēnesī. 4 Kad visi Israēla vecaji bija sanākuši, tad levīti pacēla šķirstu. 5 Un viņi uznesa to augšā kopā ar Saiešanas telti un visiem svētiem priekšmetiem, kas atradās teltī; visu to uznesa augšā levītu priesteri. 6 Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas pie viņa bija sapulcējusies šķirsta priekšā, upurēja kaujamiem upuriem tik daudz sīklopu un vēršu, ka tos nespēja nedz saskaitīt, nedz aplēst. 7 Un priesteri ienesa Tā Kunga derības šķirstu savā vietā, nama iekšējā svētnīcā, vissvētākajā vietā, zem ķerubu spārniem. 8 Jo ķerubu spārni bija izplesti pār šķirsta novietni, un tā ķerubi apklāja šķirstu un tā nesamās kārtis no augšas. 9 Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali no šķirsta bija redzami iekšējās svētnīcas priekšā, bet ārpusē tie nebija redzami; un tā tas tur ir līdz pat šai dienai. 10 Šķirstā nekā vairāk nebija iekšā kā vienīgi divas akmens plāksnes, kuras Mozus bija ielicis pie Horeba kalna, kad Tas Kungs noslēdza derību ar Israēla bērniem pēc viņu iznākšanas no Ēģiptes. 11 Un notika, kad priesteri iznāca no svētnīcas - jo visi priesteri, kas bija tur, bija svētījušies, neieturot iedalījumus, 12 un levīti, kas bija dziedātāji, proti, Asafs, Heimans, Jedutuns ar saviem dēliem un brāļiem, visi tērpušies smalka linu auduma drānās, ar cimbālēm, arfām un cītarām bija nostājušies altāra austrumu pusē un līdzās viņiem ap simts divdesmit priesteru, kas pūta taures, 13 un, vienlaicīgi iesākoties mūzikai un dziesmai, šķita, it kā būtu tikai viens, kas taurētu, un viens, kas dziedātu, un tikai skanētu viena balss, kas To Kungu teiktu un slavētu Viņu; un, kad uz augšu pacēlās tauru, cimbāļu un citu instrumentu un slavas dziesmas skaņas, pauzdamas: "Jo Tas Kungs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!" - tad viss nams, Tā Kunga nams, piepildījās ar mākoni, 14 tā ka priesteri nevarēja nostāvēt, lai kalpotu, šī mākoņa dēļ, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.
