King Manasseh of Judah
(2 Kings 21.1-92 172 18)1 Manasseh was 12 years old when he became king of Judah, and he ruled 55 years from Jerusalem. 2 Manasseh disobeyed the Lord by following the disgusting customs of the nations that the Lord had forced out of Israel. 3 He rebuilt the local shrines that his father Hezekiah had torn down. He built altars for the god Baal and set up sacred poles for worshiping the goddess Asherah. And he continued to worship the stars.
4 In the temple, where only the Lord was supposed to be worshiped, Manasseh built altars for the worship of pagan gods 5 and the stars. He placed these altars in both courtyards of the temple 6-7 and even set up a stone image of a foreign god. Manasseh practiced magic and witchcraft; he asked fortunetellers for advice and sacrificed his own sons in Hinnom Valley. He did many other sinful things and made the Lord very angry.
Years ago, God had told David and Solomon:
Jerusalem is the place I prefer above all others in Israel. It belongs to me, and there in the temple I will be worshiped forever. 8 If my people will faithfully obey all the laws and teaching I gave to my servant Moses, I will never again force them to leave the land I gave to their ancestors.
9 But the people of Judah and Jerusalem listened to Manasseh and did even more sinful things than the nations the Lord had wiped out.
10 The Lord tried to warn Manasseh and the people about their sins, but they ignored the warning. 11 So he let Assyrian army commanders invade Judah and capture Manasseh. They put a hook in his nose and tied him up in chains, and they took him to Babylon. 12 While Manasseh was held captive there, he asked the Lord God to forgive him and to help him. 13 The Lord listened to Manasseh's prayer and saw how sorry he was, and so he let him go back to Jerusalem and rule as king. Manasseh knew from then on that the Lord was God.
14 Later, Manasseh rebuilt the eastern section of Jerusalem's outer wall and made it taller. This section went from Gihon Valley north to Fish Gate and around the part of the city called Mount Ophel. He also assigned army officers to each of the fortified cities in Judah.
15 Manasseh also removed the idols and the stone image of the foreign god from the temple, and he gathered the altars he had built near the temple and in other parts of Jerusalem. He threw all these things outside the city. 16 Then he repaired the Lord's altar and offered sacrifices to thank him and sacrifices to ask his blessing. He gave orders that everyone in Judah must worship the Lord God of Israel. 17 The people obeyed Manasseh, but they worshiped the Lord at their own shrines.
18 Everything else Manasseh did while he was king, including his prayer to the Lord God and the warnings from his prophets, is written in The History of the Kings of Israel. 19 Hozai wrote a lot about Manasseh, including his prayer and God's answer. But Hozai also recorded the evil things Manasseh did before turning back to God, as well as a list of places where Manasseh set up idols, and where he built local shrines and places to worship Asherah. 20 Manasseh died and was buried near the palace, and his son Amon became king.
King Amon of Judah
(2 Kings 21.19-26)21 Amon was 22 years old when he became king of Judah, and he ruled from Jerusalem for 2 years. 22 Amon disobeyed the Lord, just as his father Manasseh had done, and he worshiped and offered sacrifices to the idols his father had made. 23 Manasseh had turned back to the Lord, but Amon refused to do that. Instead, he sinned even more than his father.
24 Some of Amon's officials plotted against him and killed him in his palace. 25 But the people of Judah killed the murderers of Amon and made his son Josiah king.
1 Manasem, kļūstot par ķēniņu, bija divpadsmit gadu, un viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus. 2 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, sekodams to tautu negantībām, ko Tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot. 3 Viņš atkal lika uzcelt kalnu augstieņu svētnīcas, ko viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un viņš uzcēla altārus baaliem un izveidoja ašēras, un pielūdza visu debess zvaigžņu pulku, un tiem kalpoja. 4 Un viņš arī uzcēla altārus Tā Kunga namā, par kuru Tas Kungs bija noteicis: "Jeruzālemē lai mīt Mans Vārds uz mūžīgiem laikiem!" 5 Un viņš uzcēla altārus debess zvaigžņu pulkiem Tā Kunga nama abos pagalmos. 6 Un viņš lika saviem dēliem iet nāvē kā uguns upuriem Ben-Hinomas ielejā, viņš nodarbojās ar zīlēšanu, vārdošanu, izsauca mirušo garus un turēja zintniekus; viņš darīja daudz tāda, kas Tam Kungam nepatika, Viņu ar to izaicinādams. 7 Un viņš novietoja arī elka tēlu, ko viņš bija izveidojis, Dieva namā, par kuru Dievs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam noteicis: "Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu Sev izraudzījis visu Israēla cilšu starpā, Es likšu Savam Vārdam dzīvot mūžīgi! 8 Un turpmāk Es nelikšu Israēla kājai atrauties no tās zemes, ko Es esmu nolicis jūsu tēviem, ja vien viņi turēs un darīs visu, ko Es esmu viņiem pavēlējis, pēc bauslības, likumiem un tiesām caur Mozu." 9 Tā Manase pavedināja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, ka viņi rīkojās vēl ļaunāk nekā tās tautas, ko Tas Kungs bija licis iznīdēt Israēla bērnu acu priekšā. 10 Tas Kungs gan brīdināja Manasi un viņa tautu, bet viņi to neņēma vērā. 11 Tāpēc Tas Kungs lika doties pret viņiem uzbrukumā Asīrijas ķēniņa karavadoņiem; tie sagūstīja Manasi ar īpašiem kāšiem, turēja viņu apcietinājumā iekaltu vara važās un pēc tam aizveda viņu uz Bābeli. 12 Tad viņš savā postā lūdza žēlastību no Tā Kunga, sava Dieva, un viņš ļoti zemojās savu tēvu Dieva priekšā 13 un nemitīgi Viņu lūdza. Tad Tas Kungs ļāvās pielūgties un uzklausīja viņa pazemīgo lūgšanu, un pārveda to atkal Jeruzālemē viņa ķēniņa varas godā. Tad Manase atzina, ka Tas Kungs patiesi ir Dievs. 14 Pēc tam viņš cēla Dāvida pilsētai ārējo mūri uz Gihonas pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ir ieeja pa Zivju vārtiem, visapkārt Ofēla kalnam, un viņš to uzcēla ļoti augstu. Viņš arī iecēla karavadoņus visās nocietinātās pilsētās Jūdā. 15 Un viņš aizvāca projām svešos dievus un elku tēlu no Tā Kunga nama ar visiem altāriem, kurus viņš bija uzcēlis Tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē, un izmeta tos ārā no pilsētas. 16 Un viņš atjaunoja Tā Kunga altāri un upurēja uz tā kaujamos pateicības upurus un labprātīgos slavas upurus, un viņš pavēlēja Jūdas iedzīvotājiem kalpot Tam Kungam, Israēla Dievam. 17 Taču tauta joprojām nesa kaujamos upurus kalnu augstienēs, bet tikai Tam Kungam, savam Dievam. 18 Un, kas vēl par Manasi stāstāms - tiklab viņa lūgšana Dievam, kā arī redzētāju vēstījumi, ko tie Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdā viņam bija pasludinājuši, - redzi, tie ir pievienoti Israēla ķēniņu aprakstiem. 19 Bet viņa pazemīgā lūgšana un kā viņš tika uzklausīts, un arī visi viņa grēku darbi, viņa sacelšanās un tās vietas, kurās viņš bija uzcēlis augstieņu svētnīcas un kur viņš bija novietojis elku kokus un elku tēlus, iekāms viņš pats tika pazemots, - redzi, tas ir aprakstīts redzētāju stāstos. 20 Un Manase gūlās pie saviem tēviem, un to apglabāja viņa namā, un viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā. 21 Un Amonam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit divi gadi, un viņš valdīja Jeruzālemē divus gadus. 22 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, gluži tāpat kā bija darījis viņa tēvs Manase; Amons upurēja kaujamos upurus visiem tiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manase bija darinājis, un godāja tos. 23 Bet viņš nepazemojās Tā Kunga priekšā, kā viņa tēvs Manase bija pazemojies, un viņš, šis pats Amons, uzkrāva sev aizvien vairāk pārkāpumu. 24 Un viņa kalpi pret viņu sazvērējās un nogalināja viņu viņa paša pilī. 25 Bet tās zemes ļaudis nosita visus sazvērniekus, kuri bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un viņi cēla par ķēniņu viņa dēlu Josiju.
