King Uzziah of Judah
(2 Kings 14.212 222 15.1-7)1-3 After the death of King Amaziah, the people of Judah crowned his son Uzziah king, even though he was only 16 at the time. Uzziah ruled 52 years from Jerusalem, the hometown of his mother Jecoliah. During his rule, he recaptured and rebuilt the town of Elath.
4 He obeyed the Lord by doing right, as his father Amaziah had done. 5 Zechariah was Uzziah's advisor and taught him to obey God. And so, as long as Zechariah was alive, Uzziah was faithful to God, and God made him successful.
6 While Uzziah was king, he started a war against the Philistines. He smashed the walls of the cities of Gath, Jabneh, and Ashdod, then rebuilt towns around Ashdod and in other parts of Philistia. 7 God helped him defeat the Philistines, the Arabs living in Gur-Baal, and the Meunites. 8 Even the Ammonites paid taxes to Uzziah. He became very powerful, and people who lived as far away as Egypt heard about him.
9 In Jerusalem, Uzziah built fortified towers at the Corner Gate, the Valley Gate, and the place where the city wall turned inward. 10 He also built defense towers out in the desert.
He owned such a large herd of livestock in the western foothills and in the flatlands, that he had cisterns dug there to catch the rainwater. He loved farming, so he had crops and vineyards planted in the hill country wherever there was fertile soil, and he hired farmers to take care of them.
11 Uzziah's army was always ready for battle. Jeiel and Maaseiah were the officers who kept track of the number of soldiers, and these two men were under the command of Hananiah, one of Uzziah's officials. 12-13 There were 307,500 trained soldiers, all under the command of 2,600 clan leaders. These powerful troops protected the king against any enemy. 14 Uzziah supplied his army with shields, spears, helmets, armor, bows, and stones used for slinging. 15 Some of his skilled workers invented machines that could shoot arrows and sling large stones. Uzziah set these up in Jerusalem at his defense towers and at the corners of the city wall.
God helped Uzziah become more and more powerful, and he was famous all over the world.
Uzziah Becomes Too Proud
16 Uzziah became proud of his power, and this led to his downfall.
One day, Uzziah disobeyed the Lord his God by going into the temple and burning incense as an offering to him. 17 Azariah the priest and 80 other brave priests followed Uzziah into the temple 18 and said, “Your Majesty, this isn't right! You are not allowed to burn incense to the Lord. That must be done only by priests who are descendants of Aaron. You will have to leave! You have sinned against the Lord, and so he will no longer bless you.”
19 Uzziah, who was standing next to the incense altar at the time, was holding the incense burner, ready to offer incense to the Lord. He became very angry when he heard Azariah's warning, and leprosy suddenly appeared on his forehead! 20 Azariah and the other priests saw it and immediately told him to leave the temple. Uzziah realized that the Lord had punished him, so he hurried to get outside.
21 Uzziah had leprosy the rest of his life. He was no longer allowed in the temple or in his own palace. That's why his son Jotham lived there and ruled in his place.
22 Everything else Uzziah did while he was king is in the records written by the prophet Isaiah son of Amoz. 23 Since Uzziah had leprosy, he could not be buried in the royal tombs. Instead, he was buried in a nearby cemetery that the kings owned. His son Jotham then became king.
1 Tad visa Jūdas tauta izraudzīja Usiju, lai gan viņam tolaik bija tikai sešpadsmit gadi, un viņi to cēla par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā. 2 Viņš uzcēla Ēlatu jeb Ēlotu un pievienoja to atkal pie Jūdas pēc tam, kad ķēniņš bija gūlies pie saviem tēviem. 3 Kļūstot par ķēniņu, Usijam bija sešpadsmit gadi, un viņš valdīja divdesmit piecus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Jeholja, un viņa bija no Jeruzālemes. 4 Un viņš darīja to, kas bija taisns Tā Kunga acīs, gluži tāpat kā to viņa tēvs Amacja bija darījis. 5 Viņš turējās pie Dieva, kamēr dzīvs bija Zaharja, kas viņam skaidroja Dieva prātu, un, kamēr viņš meklēja To Kungu, Dievs lika viņam zelt. 6 Un viņš devās uzbrukumā un karoja pret filistiešiem un nopostīja Gātas mūri un Jabnes mūri, tāpat arī Ašdodas mūri. Un viņš uzcēla ap Ašdodu un filistiešu zemē stipras pilsētas. 7 Un Dievs viņam palīdzēja cīņā pret filistiešiem un pret arābiem, kuri dzīvoja Gur-Baalā, un pret mehuniešiem. 8 Un arī amonieši deva Usijam meslus, un viņa slava izplatījās līdz Ēģiptes robežām, jo viņš bija kļuvis ļoti varens. 9 Un Usija uzcēla Jeruzālemē torņus pie Stūra vārtiem, pie Ielejas vārtiem un mūru stūros un nostiprināja tos. 10 Viņš uzcēla torņus arī līdzenumā un ierīkoja daudz ūdens tvertņu, jo viņam piederēja lieli ganāmpulki kā ielejā, tā arī līdzenumā, un viņam bija arāji un vīna dārznieki dārzos un auglīgos laukos, tāpēc ka viņš mīlēja zemes darbu. 11 Un Usijam bija apmācīts un karam sagatavots karaspēks, kas kaujā gāja pa nodaļām, kā tas bija rakstveža Jehiēla un pārvaldnieka Maāseja iesaukts un apmācīts ķēniņa virspavēlnieka Hananjas vadībā. 12 Un viss tēvu namu galveno, varonīgo karotāju, skaits bija divi tūkstoši seši simti. 13 Un zem viņu pavēles atradās karaspēks ar trīs simti septiņi tūkstoši pieciem simtiem karotāju, pilni izcila spēka, kaujām sagatavotu vīru, lai sniegtu ķēniņam palīdzību pret ienaidniekiem. 14 Un Usija lika sagādāt visam karaspēkam vairogus, šķēpus, bruņucepures, bruņukreklus, lokus un metamos lingu akmeņus. 15 Viņš uzstatīja Jeruzālemē arī gudru lietpratēju izdomātas šaujamās ierīces, kuras varēja novietot uz torņiem un stūros, lai varētu šaut kā ar bultām, tā arī ar lieliem akmeņiem. Tā viņa slava izplatījās visai tālu, jo viņam tika sniegta brīnišķa palīdzība, kamēr viņš kļuva varens. 16 Bet, kad viņš bija kļuvis varens, tad viņš sirdsprātā kļuva augstprātīgs, lai tiktu iznīcināts, jo viņš sacēlās pret To Kungu, savu Dievu, ar to, ka viņš iegāja Tā Kunga namā, lai uz kvēpināmo upuru altāra nestu kvēpināmo upuri. 17 Bet viņam sekoja priesteris Azarja, kuru pavadīja astoņdesmit Tā Kunga priesteri, kas visi bija izcili vīri. 18 Un tie nostājās pret ķēniņu Usiju un sacīja viņam: "Tas tev, Usija, neklājas - nest Tam Kungam kvēpināmo upuri, bet gan tikai priesteriem, Ārona dēliem, kas ir iesvētīti, - viņiem pienākas nest kvēpināmo upuri. Atstāj svēto vietu, jo tu esi izdarījis pārkāpumu un ar to tu neesi sev ieguvis pagodinājumu Dieva, Tā Kunga, priekšā!" 19 Tad Usija apskaitās, un kvēpināmais trauks bija viņa rokā, ar ko kvēpināt; bet, kad nu viņš savas dusmas izgāza pret priesteriem, tad viņa pierē izsitās spitālība visu priesteru klātbūtnē Tā Kunga namā, stāvot kvēpināmā altāra priekšā. 20 Kad augstais priesteris Azarja un visi priesteri pagriezās ar vaigu pret viņu un viņu uzlūkoja, tad redzi, spitālība bija saskatāma viņa pierē, un tie viņu ar skubu izveda no turienes ārā. Arī viņš pats steidzās iziet, jo Tas Kungs bija viņu sitis. 21 Tā ķēniņš Usija bija spitālīgs līdz savai nāves dienai, un, spitālīgs būdams, viņš dzīvoja atšķirtā namā, jo viņš bija izslēgts no Tā Kunga nama. Un viņa dēls Jotāms pārvaldīja ķēniņa namu un bija soģis zemes iedzīvotājiem. 22 Un, kas vēl par Usiju ir stāstāms, no sākuma līdz beigām, to ir uzrakstījis pravietis Jesaja, Amoca dēls. 23 Un, kad Usija gūlās pie saviem tēviem, tad viņu apglabāja pie viņa tēviem klajā laukā, pie ķēniņa kapenēm, jo tie sacīja: "Viņš ir spitālīgs." Un viņa dēls Jotāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
